Maijas Laukmanes dzejoļu un domu planējumu krājums “Durvis” sniedz
iespēju lasītājiem pabūt četrās dažādās sajūtu pasaulēs - Ieejas durvīs
(1. nodaļa), Durvīs uz istabu (2. nodaļa), Durvīs uz virtuvi (3.
nodaļa) un Durvīs uz dārzu (4. nodaļa). Dzejas fragmenti par katru
tematisko ainu cilvēka dzīvē tiek papildināti ar esejām jeb, kā autore
tās sauc, - domu planējumiem.
Maijas Laukmanes krājums “Durvis” spilgti ilustrē mums apkārt notiekošo -
steigu, stresu, bailes nepaspēt ieplānoto, lielākus un mazākus
zaudējumus. Tomēr tikpat spilgti autore pievēršas arī ieguvumiem,
aicinot lasītāju izbaudīt prieku par brīnišķīgajiem sīkumiem, ko sniedz
dzīve.
“Durvis” sniedz iespēju izjust mirkli, kad nakts nomaina dienu,
brīdi, kad atmiņas reizē valdzina un skumdina. Krājums ir gaišs un
izjusts. Autore daudz raksta par dabas burvību, cilvēka
personības daudzšķautņainību, kā arī neremdināmo vēlmi izkļūt no
sabiedrības uzspiestajām normām. Tāpat “Durvīs” neizpaliek arī tādas
nopietnas tēmas kā dzīves jēgas meklējumi un sava īstā “es” apzināšana.
Maija Laukmane ir dzimusi Kandavā 1953. gada 17. maijā. Viņas dzejas
krātuve ir latviešu folklora, mitoloģija, tautas tikumu mācība,
latviskās tradīcijas. Viņa ir arī sava novada folkloras vācēja un
sistematizētāja, kurzemniecisko tradīciju pētītāja. Dzejoļi pie viņas
atnāk uzreiz. Naktī pie gultas tuvumā vienmēr atrodas papīrs un
rakstāmais aukliņā. Dzejolis var tapt vienā mirklī, tad tas arī tiek
uzrakstīts.
Pārsteidz kādu ar piemērotu dzejoļu rindu vai labu domu graudu
Ir dzīves situācijas, kad reizēm ar pāris dzejoļu rindām spējam izteikt
īstos vārdus atbilstošajā mirklī. Izteiksmju līdzekļu lietojums paver
plašu emociju gammu, kas aizrauj ikvienu lasītāju jaukā piedzīvojumā.
Apgāda “Jumava” izdotajā dzejoļu krājumā “Laimi vēlot” ir apkopotas
atziņas, dzejoļi, četrrindītes, domu graudi, kurus varam izmantot katrā
dzīves brīdī, kā arī smelties labu noskaņojumu vai vielu pārdomām.
Grāmatā apkopoto darbu tematika un emocionalitāte ir dažnedažādā, kas
paspilgtina katra darba individualitāti.
Dzejoļu krājums būtu lieliska dāvana skolas absolventam kā spilgts un
emocionāls dzīves raksturojums. Noderīgs ikvienam, kas vēlas smelties
labu ideju apsveikumu kartītes saturam vai vēlot kādam laimi un prieku,
izsakot kādu tiešām labu atziņu vai domu graudu!
Domugraudi,
dzeja vai padomi. Šajā krājumā atradīsiet Eleonoras Tjarves dzīves
laikā uzkrātās pieredzes atvasinājumus uz papīra. Autores dzīvesgudrība
un sirdssiltums iemājojis katrā krājuma lapaspusē – lasiet un
pārliecinieties, ka vēl joprojām katrs padoms ir zelta vērts.
Par autori stāsta rakstnieks un publicists Ēriks Hānbergs
Personības divējas biogrāfijas Parastā Izglītošanās
Ziedukalna pamatskola. Rēzeknes Pedagoģiskā skola. Republikāniskā
neklātienes vidusskola. Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas un
vēstures fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa. Literārā darbība
Tulkojumi: daudzi krievu un bulgāru romāni, garstāsti, stāsti,
lugas. Pašas daiļrade: biogrāfiskas esejas par literātiem. Bulgāru
rakstnieku darbu vērtējumi. Apcerējumi par valodu. Biogrāfiska proza
(atmiņu ainas “Spēks un smeldze”), dzejoļi (krājums “Man sāpēs slāpst”). Aizrautības Dzejisku aforismu izauklēšana. Krustvārdu mīklu sacerēšana. Šahs. Dambrete.
Neparastā Pēkšņums
Astoņpadsmitgadīgā jauniete jūnija naktī savā mājā no rīta pamostas ar
drausmīgām galvas sāpēm. Uzkritusi ļauna slimība. Slimnīcā paciente
ienāk savām kājām. Lēnām pieņemas paralīze. Ceturtās dienas pievakarē
Eleonora zaudē valodu un pilnīgi visas kustībspējas. Ierodas prāvests,
lai pēdējoreiz svētītu. Pārvarēšana “Garīgais spēks mani velk uz augšu.”
Atsākas mācības. Māte Veronika un tēvs Jānis sekmē un balsta: ved ik
gadu septiņpadsmit kilometru zirga pajūgā līdz Rēzeknei un vilcienā līdz
Rīgai, kur Eleonora izglītošanos apvieno ar ārstēšanos. Pedagogi
eksaminēt ierodas slimnīcā, vēlāk – māsas Lidijas dzīvoklī. Atzīšana Tulkotāju uzņem Rakstnieku savienībā. Atbalsts
Kad pietrūkst vecāku, Lidija Eleonoru pieņem savā mājoklī, kur viņa
kopā ar dzīves biedru Zigrīdu aprūpē radinieci. Gadu gadiem un vēl
šobaltdien. Varēšana Viss pateikts rakstnieces dzejoļa Sendienas vienā četrrindē: Ja man šodienas ziemainos vakaros salst, Mūža atskatā purenes plūcu ― Ziedi atmiņu rasā ne dzeltē, ne kalst, No tām sendienu nektāru sūcu.
Grāmatā ir trīs nodaļas – pirmā (“Vienos priekos”) aptver jaunus, nekur vēl nepublicētus dzejoļus par mūsdienu dzīves reālijām un aktuālākajiem notikumiem gan sabiedrības, gan politikas dzīvē, otrā (“Vakars uz ezera”) ietver sevī gan agrāk publicētus, gan jaunus dzejoļus par cilvēkiem un ikdienas dzīves situācijām, bet trešā (“Padomju epopeja”) liek mums atcerēties padomju laiku sadzīvi un ar to saistītās īpatnības. Trešā nodaļa ir papildināta ar Gunāra Bērziņa zīmējumiem.
Pirmā Valda Artava publikācija bija “Kūlīšu sējējas dziesma” laikrakstā “Cīņa” 1948. gadā un kopš tā laika autora darbi iznāk regulāri. Autors iepriecina lasītājus ne tikai ar dzejoļu krājumiem, bet arī ar parodijām (krājumā “Kniepadata”, 1969). Rakstījis scenārijus televīzijas filmām, piemēram, “Jautrie draugi” (1966) un Rīgas kinostudijas dokumentālajām filmām, piemēram, “Dzimtajā pusē” (1957).
Viens no skaistākajiem un traģiskākajiem mīlas stāstiem latviešu literatūrā un arī dzīvē, kas sajaucis divu cilvēku dzīves un likteņus. Dzejnieks Jānis Sudrabkalns un aktrise Biruta Skujeniece — liels dzejnieks visu savu mūžu mīlēja vienu sievieti, turklāt gadu desmitiem — līdz pat savai aiziešanai 1975. gada septembrī 81 gadu vecumā. Bet viņa mūza pirms 44 gadiem jau būs mirusi. Viņu mīlas stāsts bija nenotikušas, neizdzīvotas attiecības, jo aktrise pāragri gāja bojā, bet dzejnieks, kurš tā arī nebija spējis viņai tuvoties, pēc traģiskā notikuma lēnītēm ieslīga alkohola varā.
Dzejas krājumā “Klodijai” dzejnieks atklājis savas ilgas un nenoremdināmo mīlestību, kuru nebija lemts piepildīt.
“Es biju samīlējies tik dziļi, nesaprotami, pats visu sevi kā norautu sarkanā āboliņa galviņu mīļotajai pie kājām nosviedis, pirmo un pēdējo reizi.”
Jānis Sudrabkalns
“Latviešu modernās dzejas ģēnijs, iedvesmojies no antīkā laikmeta kaislās dzīves un aleksandriešu grieķu dzejas ietekmes tālaika Romas dzejnieku pantā, pielūgsmes afektācijā dāvā sava mūža lielākajai un patiesībā arī vienīgajai mīlestībai aktrisei Birutai jaunu liriskās varones vārdu — Klodija, kā reiz skaistulei Romā. Ciklā “Klodija” mūs apbur sievietes garīgā pielūgsme, dedzina sievietes dievišķi grēcīgās miesas iekāre, vīrieša dvēseles mokas, svētlaime un greizsirdība. Viss kā cilvēkos, arī reiz laikmetā pirms Kristus.”
Šai grāmatai ir jābūt blakus ikreiz, kad sirds plīst pušu, šai grāmatai ir jābūt blakus, kad sirds priekā sauc, – tai vienkārši ir jābūt ikreiz blakus. Tikai trīs rindiņas, taču tās izstaro mieru, laimi, patīkamu satraukumu, pasaules skaistumu. Tik daudz sajūtu pārņems lasītāju, lasot šo gaisīgo, mīlestības pilno krājumu. Tā palīdzēs kliedēt rudens drūmo noskaņojumu un raisīs prieku katrā lappusē.
E. T. Jonānes trīsrindes ir ilgus gadus izauklētas un izlolotas, kuras viņa līdz šim ir dāsni dāvinājusi saviem draugiem kā smaidu, mierinājumu. Nelielais krājums kārtots 3 nodaļās – “Esot Dievtuvībā”, “Esot divtuvībā” un “Pašas sirds motīvs”.
Egita Terēze Jonāne ir žurnāliste laikrakstā “Latgales Laiks”. Krājumu rediģējusi un ievadu rakstījusi dzejniece Anna Rancāne.
Egitas Terēzes Jonānes Trīspuksti ir kā mazi fotoaparāta zibspuldzes uzplaiksnījumi. Tas jau nebūtu nekas neparasts – autore ilgus gadus strādā avīzē, gan raksta, gan fotografē. Taču informācija, kuru nes šīs rindiņas, nebūt nav bezkaislīga, bet gan iesniedzas dziļāk, lūkojoties pāri reālās dzīves notikumiem tajā sfērā, kuru tik tiešām var ieraudzīt tikai ar sirdi. Viens div trīs – noklikšķ fotoaparāta slēdzis, dziļi iesāpas sirds, izjūtot pasaules un cilvēka dvēseles vienreizīgumu. Egitai tas pārsvarā ir izdevies.
Dzejoļu krājums pirmo reizi izdots 1993. gadā. Tajā Imants Ziedonis turpina latviešu klasiskajā dzejā aktuālu mirkļa poētiskās un filozofiskās vērtības tradīciju. Krājums aktuāls, jo tikko iznācis disks “Viegli” ar krājuma dzejoļiem, ko izdevis Imanta Ziedoņa fonds.
Maija Laukmane ir viena no mūslaiku ražīgākajām dzejniecēm. Viņas dzeja ir uzrunājoša, tā plūst un rit, un saista un priecē. Maija Laukmane savā dzejā prot būt dažāda, un tieši tāpēc viņas daiļrade ir tik lasīta un iemīļota. Vienubrīd viņa lido kopā ar tauriņiem pieneņu pļavā, citu brīdi skumst kopā ar apmākušos debesjumu un prāto par laika nebeidzamo skrējienu.
Šis krājums ir vasarīgs, tik ļoti saskanīgs ar prāta lidojumu ziemas un pavasara pelēcību pavadot, ka gribas lasīt vēl un vēl un iesprukt vasarā, kā tas izdevies autorei. Viņa nenogurstoši iet “cauri vismelnākam melnumam lai satiktu austošu pamali”, lido “pretim mirkļiem cerot, ka uznesīs debesīs, ka nesīs laimi”, brien “pāri visplānākam ledum arī tad, ja skaidri zināms, ka ielūzīs”. Viņa nebaidās, viņa iet paceltu galvu un sastop ceriņus, pirmos zaļos asnus, sauli un cīruļa treļļus! Un mēs viņai līdz...
Atkārtoti iznākusi Imanta Ziedoņa mīlas dzejas izlase!
Imanta Ziedoņa mīlas dzejas poētiku raksturo vieglums, prasme pamanīt mazus uzmirdzumus, nenotikušus notikumus, tai raksturīga arī mīlestības un gaismas cieša saistība, apgaroti “mūžīgi sievišķā” tēli, krāsu poētika, distances izjūta.
Imants Ziedonis kādā intervijā pārsteigts jautājis: “Man maz mīlestības dzejoļu? [..] Man pašam liekas, ka man mīlestības dzejoļu ir vairāk kā nevienam dzejniekam laikabiedram.”
”Vairākums dzejnieku ir rakstījuši par mīlestību, un tas liekas tik pašsaprotami, ka šķietas pat dīvaini jautāt: kāpēc. Nu, tāpēc, ka tā ir dzīvē, ka cilvēks (autors) to sastapis vai zaudējis, bijis laimīgs vai nelaimīgs. Tā ir patiesība, bet ne pilna patiesība. Jo mēdz būt dzejnieki, laikposmi, nacionālās tradīcijas [..], kurās šim motīvam nav nozīmes vai tā ir dziļi perifēriska. Vairākums autoru, arī Imants Ziedonis, šai ziņā ieņem vidēju pozīciju. Vīrišķā un sievišķā cīņa un savienība, ”es” un ”tu” intimitāte viņam ir viens no spoguļiem, kurā cilvēks (tiklab dzejnieks, kā lasītājs un lasītāja) ierauga savu cilvēcību, bet ne vienīgais.”
Inta Čaklā
Imanta Ziedoņa mīlas dzejas izlasi sakārtojusi dzejnieka Rakstu sastādītāja un daiļrades pazinēja Andra Konste, savukārt dzejas izlasei pēcvārdu rakstījusi literatūras kritiķe Inta Čaklā. Māksliniecisko noformējumu veidojusi Laura Sileniece.
Lielvārdieša, sabiedriskā darbinieka un dzejnieka lirikai raksturīga smeldze par laiku, mirkli un mūžību, dzīvību un nāvi. Tā ir dvēseles dzeja, kur dabai, debesīm, zemei milzīga loma. Trausla un lisriska ir dzejas rindās paustā mīlestība pret sievieti.
Juris Reihlers — divu dzejas krājumu — “Zvaigzni piedzīvot” (2008) un “Duende” (2009) — autors.
Mūsdienās cilvēkam reizēm pietrūkst iedvesmas meklēt jaunus risinājumus, dzīvot saskaņā ar sevi. Cilvēka dzīve ir pārbaudījumu ceļš, kurā nedrīkstam pazaudēt mīlestību un spēju veselīgi mainīties. Ārste un dzejniece, medicīnas zinātņu doktore Ināra Roja latviešu lasītājam piedāvā dzejas izlasi “Saules pulkstenis”. Lasot šo grāmatu, jums radīsies iespēja izvērtēt sevi, smelt jaunu iedvesmu latviešu dzīvotgribā un vēstures vērtībās.
Savu pirmo dzejoli Ināra Roja uzrakstīja — 9 gadu vecumā. 1970. gadā Ināra Roja saņēma ārstes diplomu un arī savu pirmo Rīgā izdoto dzejas grāmatu “Griezies, griezies, zemeslode!”. Latviešu valodā izdoti 5 dzejoļu krājumi. I. Rojas dzeja tulkota lietuviešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, armēņu valodās. Ināras Rojas dzeja publicēta 1989. gadā izdevniecības “Liesma” izdotajā Latviešu dzejas antoloģijā, 1992. gadā — Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdotajā enciklopēdijā “Latvija un latvieši” sadaļā Latviešu rakstniecība biogrāfijās.
Šis izdevums ir apgāda “Jumava” veltījums tieši Kurzemei. Grāmata tapusi ar ļoti personīgu pieeju kā no M. Laukmanes, tā D. Kārkluvalka puses. Pašas autores dzimtā vieta ir Talsi, tādēļ šīs puses piederīgie dzejas rindas izjutīs daudz dziļāk par jebkuru citu. Dzejoļu krājums ļauj ielūkoties Kurzemes skaistumā, tās būtībā, ļauj to izjust ar dzejas un fotogrāfiju palīdzību. Grāmata noder kā neaizmirstama, paliekoša dāvana, kā suvenīrs Kurzemes viesiem vai kā personisks atgādinājums par mūžīgo Latvijas skaistumu. Šī grāmata būs vērtīgs ieguvums katram kurzemniekam, Latvijas patriotam un iepriecinās ikvienu dzejas un mākslas izpratēju.
Maira Asare (1960) savus dzejoļus vērtējumam iedrošinājusies parādīt tikai 28 gadu vecumā - tā laika Rakstnieku savienības konsultantei Mārai Misiņai. Un tad 1995. gadā iznāca viņas dzejas krājums "Kas ar dzeguzi spēlējas" - spilgts talanta apliecinājums - smaržām un krāsām bagāts krājums, kas gadu vēlāk ieguva Dzejas dienu balvu. Pēc 14 gadiem atkal ir iespēja dzejas grāmatā sastapt dzejnieci Mairu Asari. Ar citu pieredzi, citām sajūtām, citā laikā, taču ar to pašu vēlmi - uzrunāt...
Mairas Asares dzeja glāsta kā delna. Un pašu dzejnieci tur savā delnā Dievs. Dziļa un nesamāksloti smalka dzeja, kur visus smagumus, visus rūgtumus pārvar šis neuzmācīgi siltais un mūžīgais glāsts. Jānis Rokpelnis
Runājot par šo grāmatu, atslēgvārdi man būtu divu dzejoļu nosaukumi – “Zāle” un “Vēsture”. Tās, kas mūžīgi aug un turpinās, būdamas saudzīgi maigas un vienaldzīgi atturīgas. Kas ļauj turpināt arī mums – dzīvi, dzeju.
Maijas Laukmanes jaunākajā dzejoļu krājumā varēsiet smelties domu dziļumā un dvēseles tīrība. Tik viegla roka, ar kādu autore raksta dzeju, ir tikai retajam. Un tikai retajam šī roka raksta tik skaisti un dzidri kā to spēj Maija Laukmane – šoreiz nedaudz smeldzīgi, bet joprojām trāpīgi
Dzejas krājumā sastapušās divas dzejnieces, kuru dzīves vide un liriskais noskaņojums ir ļoti tuvs - Māra Zālīte un Ludmila Azarova. Krājums ietver gan oriģinālu latviski, gan Ludmilas Azarovas atdzejojumu krievu valodā. Mūsdienu Latvijā dzudzi spēj izlasīt un salīdzināt abus tekstus. Simtiem tūkstošu cilvēku prot krievu valodu. Simtiem tūkstošu cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu, - apguvuši latviešu. Zaudējumi atdzejojumā ir neizbēgami, taču šajā grāmatā vai ikvienu zaudējumu atlīdzinās kāds veiksmīgs atradums. Dzeja ar dzeju nav sastrīdējušās. Mūziku ar mūziku sapratīsies. Vairāki šis grāmatas dzejoļi, šķiet varētu būt pašas Ludmilas dzejas grāmatā un otrādi – daudzas rindas un strofas varētu būt dzimušas arī zem Zālītes pildspalvas. To nevar nosaukt par sagadīšanos – tā ir radniecība.
Grāmatu sērijā „Saules zīmē”, klajā nākusi Friča Bārdas dzejas izlase „Atgriešanās”. Ikvienas tautas literatūrā ir klasiķi, kurus slavē, godā un ciena. Un Fricis Bārda ir latviešu lasītāju viens no vispieprasītākajiem dzejniekiem.
„Dzejnieka lirika ir nemitīga atbilžu meklēšana uz jautājumiem: kas ir Dievs, un kur viņš ir ieraugāms? Kur, kādos veidos mūsu īslaicīgajā zemes dzīvē atrodams skaistums?...”
Maijas Laukmanes dzejoļu un domu planējumu krājums “Durvis” sniedz
iespēju lasītājiem pabūt četrās dažādās sajūtu pasaulēs - Ieejas durvīs
(1. nodaļa), Durvīs uz istabu (2. nodaļa), Durvīs uz virtuvi (3.
nodaļa) un Durvīs uz dārzu (4. nodaļa). Dzejas fragmenti par katru
tematisko ainu cilvēka dzīvē tiek papildināti ar esejām jeb, kā autore
tās sauc, - domu planējumiem.
Pārsteidz kādu ar piemērotu dzejoļu rindu vai labu domu graudu
Domugraudi,
dzeja vai padomi. Šajā krājumā atradīsiet Eleonoras Tjarves dzīves
laikā uzkrātās pieredzes atvasinājumus uz papīra. Autores dzīvesgudrība
un sirdssiltums iemājojis katrā krājuma lapaspusē – lasiet un
pārliecinieties, ka vēl joprojām katrs padoms ir zelta vērts.
Grāmatā ir trīs nodaļas – pirmā (“Vienos priekos”) aptver jaunus, nekur vēl nepublicētus dzejoļus par mūsdienu dzīves reālijām un aktuālākajiem notikumiem gan sabiedrības, gan politikas dzīvē, otrā (“Vakars uz ezera”) ietver sevī gan agrāk publicētus, gan jaunus dzejoļus par cilvēkiem un ikdienas dzīves situācijām, bet trešā (“Padomju epopeja”) liek mums atcerēties padomju laiku sadzīvi un ar to saistītās īpatnības. Trešā nodaļa ir papildināta ar Gunāra Bērziņa zīmējumiem. 
Viens no skaistākajiem un traģiskākajiem mīlas stāstiem latviešu literatūrā un arī dzīvē, kas sajaucis divu cilvēku dzīves un likteņus. Dzejnieks Jānis Sudrabkalns un aktrise Biruta Skujeniece — liels dzejnieks visu savu mūžu mīlēja vienu sievieti, turklāt gadu desmitiem — līdz pat savai aiziešanai 1975. gada septembrī 81 gadu vecumā. Bet viņa mūza pirms 44 gadiem jau būs mirusi. Viņu mīlas stāsts bija nenotikušas, neizdzīvotas attiecības, jo aktrise pāragri gāja bojā, bet dzejnieks, kurš tā arī nebija spējis viņai tuvoties, pēc traģiskā notikuma lēnītēm ieslīga alkohola varā.
Sajūtu grāmata romantiķiem
Dzejoļu krājums pirmo reizi izdots 1993. gadā. Tajā Imants Ziedonis turpina latviešu klasiskajā dzejā aktuālu mirkļa poētiskās un filozofiskās vērtības tradīciju. Krājums aktuāls, jo tikko iznācis disks “Viegli” ar krājuma dzejoļiem, ko izdevis Imanta Ziedoņa fonds.
Maija Laukmane ir viena no mūslaiku ražīgākajām dzejniecēm. Viņas dzeja ir uzrunājoša, tā plūst un rit, un saista un priecē. Maija Laukmane savā dzejā prot būt dažāda, un tieši tāpēc viņas daiļrade ir tik lasīta un iemīļota. Vienubrīd viņa lido kopā ar tauriņiem pieneņu pļavā, citu brīdi skumst kopā ar apmākušos debesjumu un prāto par laika nebeidzamo skrējienu. 
Atkārtoti iznākusi Imanta Ziedoņa mīlas dzejas izlase! 
Lielvārdieša, sabiedriskā darbinieka un dzejnieka lirikai raksturīga smeldze par laiku, mirkli un mūžību, dzīvību un nāvi. Tā ir dvēseles dzeja, kur dabai, debesīm, zemei milzīga loma. Trausla un lisriska ir dzejas rindās paustā mīlestība pret sievieti. 
Mūsdienās cilvēkam reizēm pietrūkst iedvesmas meklēt jaunus risinājumus, dzīvot saskaņā ar sevi. Cilvēka dzīve ir pārbaudījumu ceļš, kurā nedrīkstam pazaudēt mīlestību un spēju veselīgi mainīties. 
Maira Asare (1960) savus dzejoļus vērtējumam iedrošinājusies parādīt tikai 28 gadu vecumā - tā laika Rakstnieku savienības konsultantei Mārai Misiņai. Un tad 1995. gadā iznāca viņas dzejas krājums "Kas ar dzeguzi spēlējas" - spilgts talanta apliecinājums - smaržām un krāsām bagāts krājums, kas gadu vēlāk ieguva Dzejas dienu balvu. Pēc 14 gadiem atkal ir iespēja dzejas grāmatā sastapt dzejnieci Mairu Asari. Ar citu pieredzi, citām sajūtām, citā laikā, taču ar to pašu vēlmi - uzrunāt...
Maijas Laukmanes jaunākajā dzejoļu krājumā varēsiet smelties domu dziļumā un dvēseles tīrība. Tik viegla roka, ar kādu autore raksta dzeju, ir tikai retajam. Un tikai retajam šī roka raksta tik skaisti un dzidri kā to spēj Maija Laukmane – šoreiz nedaudz smeldzīgi, bet joprojām trāpīgi
Dzejas krājumā sastapušās divas dzejnieces, kuru dzīves vide un liriskais noskaņojums ir ļoti tuvs - Māra Zālīte un Ludmila Azarova. Krājums ietver gan oriģinālu latviski, gan Ludmilas Azarovas atdzejojumu krievu valodā. Mūsdienu Latvijā dzudzi spēj izlasīt un salīdzināt abus tekstus. Simtiem tūkstošu cilvēku prot krievu valodu. Simtiem tūkstošu cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu, - apguvuši latviešu. Zaudējumi atdzejojumā ir neizbēgami, taču šajā grāmatā vai ikvienu zaudējumu atlīdzinās kāds veiksmīgs atradums. Dzeja ar dzeju nav sastrīdējušās. Mūziku ar mūziku sapratīsies. Vairāki šis grāmatas dzejoļi, šķiet varētu būt pašas Ludmilas dzejas grāmatā un otrādi – daudzas rindas un strofas varētu būt dzimušas arī zem Zālītes pildspalvas. To nevar nosaukt par sagadīšanos – tā ir radniecība.
