Ernesto Če Gevaras atbalstītāji viņu jau dzīves laikā uzskatīja par leģendāru revolucionāru, bet ienaidnieki — par sava laika bīstamāko teroristu. Gadiem ejot, mīts par Če Gevaru ir mainījies. Latīņamerikas eksperti Valtrauds Hagens un Peters Jakobs mēģina izsekot Če Gevaras gaitām un bez aizspriedumiem likvidē leģendas, kas apvij pagājušā gadsimta slavenāko dumpinieku. Saistoši, ar izpratni viņi attēlo harismātiskā revolucionāra dzīvi, sniedz ieskatu viņa politiskajos uzskatos un vēstures aizkulisēs, jaunā zināšanu līmenī piedāvājot visu informāciju, kas būtu jāzina par Če Gevaru.
VJAČESLAVS GOILO dzimis 1960. gadā Baltkrievijā, izmeklēšanas cietumā. Audzis bērnunamā. Bijis specskolās - tā PSRS sauca cietumus bērniem. Nebrīvē pavadījis gandrīz divdesmit gadu. Vjačeslavs bijis ieslodzīts arī slēgtā tipa cietumos. Tomēr arī nebrīvē viņš atšķirās no citiem - uz Vjačeslavu ķermeņa nebija neviena tetovējuma.
Vjačeslavs prata lasīt cilvēku domas un paredzēt nākotni. Divreiz mūžā viņš kļuva miljonārs - Amerikā, kur Vjačeslavam piederēja naktsklubs, un Latvijā, kur viņš kļuva par nekustamo īpašumu magnātu. Triju bērnu tēvs, mīlēts vīrs, spilgta personība...
Nogalināts 2005. gada 29. martā, un slepkavas pagaidām nav atrasti. Nāves brīdī Vjačeslavs ne tikai vārdos, bet arī īstenībā bija pratis saraut visas saites ar kriminālo pasauli.
MARUTA GOILO beigusi Rīgas Medicīnas institūtu (pediatre), Latvijas Valsts universitāti (starptautiskā ekonomika un tiesības), ASV ieguvusi doktora grādu pedagoģijā (Science of Education), Krievijas Sociālo zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Vairāk nekā divdesmit gadus pavadījusi skolas solā un dažādās auditorijās. Vada izglītības iestādi Baltijas studiju centrs NET University un fondu ieslodzīto atbalstam, kuru tagad sauc Slava.
Grāmata spāņu valodā, kas sevī ietver Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas biogrāfiju. Un atklāj kāda viņa ir – ģimenē, sabiedrībā, valsts vadītājas amatā.
Apgāds “Jumava” ir laidis klajā grāmatu par slavenāko latviešu karavadoni, pirmo ģenerāli nacionālajā Latvijas armijā – Jāni Balodi. Grāmatā ir izteikti dažādi viedokļi par šo cilvēku, reizēm pat pilnīgi pretēji. Pirms Otrā pasaules kara viņu cēla debesīs, padomju okupācijas gados noklusēja, bet mūsdienās atsevišķi vēsturnieki, kas viņu nemaz nav personiski pazinuši, meklē visādas vainas, mazinot populārā komandiera nozīmi. Grāmatā aprakstīti arī ģenerāļa dramatiskākie un pat traģiskākie dzīves mirkļi: piedalīšanās krievu-japāņu karā un Pirmajā pasaules karā, vācu gūstā, kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, izsūtījumā un Krievijas cietumos pavadītais laiks.
“Grāmata par Jāni Balodi nav akadēmisks pētījums. Viņš bija pretrunīga personība un tieši tāpēc ļoti interesanta. Esmu devis vārdu gan ģenerāļa laikabiedriem, gan mūsdienu pētniekiem, gan slavinātājiem, gan kritizētājiem,” atzīst grāmatas autors Arnolds Auziņš.
Grāmatā izmantoti fotoattēli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Okupācijas muzeja un citiem avotiem.
Pirmo reizi latviešu valodā iznāk varas biogrāfijas romāns par dižo Ķīnas vadoni - MAO.
Šauna Breslina pētījums ir līdz šim labākais ievads modernās Ķīnas vēsturē un tā enigmātiskā vadoņa dzīvē. Tas raksturo Mao gan kā ģenerāli, pasaules lielākās valsts līderis teju 30 gadu garumā, gan kā idealogu, politisku manipulatoru un savas varaskāres upuri.
Apgāds “Jumava” sērijā Varas biogrāfija laiž klajā grāmatu par Franklinu Delano Rūzveltu (1882-1945) — vienu no pagājušā gadsimta vadošajām politiskajām personībām.
Grāmatas autors Patriks Renšovs savā spilgtajā un dziļajā pētījumā raksturo prezidenta personību — viņa unikālās politiķa prasmes, šarmu, fizisko izturību un veiksmi, kas palīdzējusi stūrēt Amerikas Savienoto Valstu kuģi cauri Lielās depresijas pārmaiņām un Otrajam pasaules karam.
Prezidenta dzīves un karjeras interpretācija saistībā ar viņa slimību un privāto dzīvi padara P. Renšova grāmatu par aizraujošu lasāmvielu.
Vairāk nekā pusgadsimts pagājis kopš Ādolfa Hitlera un Benito Musolīni nāves, taču joprojām palikušas drūmas atmiņas par elli, ko Eiropas un visas pasaules cilvēkiem sakūra viņu Ass alianse.
Tikai dažas politiskās savienības ir ņēmušas tik nelabu galu kā starp Hitleru un Musolīni noslēgtā. Ass alianse iznīcināja gan pašus tās dibinātājus un viņu režīmus, gan arī miljoniem cilvēku Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Kā politiskās un personiskās attiecības starp Hitleru un Musolīni, tā arī Vācijas un Itālijas alianses slēptie mērķi aizvien vēl ir neskaidri.
Pieredzējušais itāliešu žurnālists Santi Korvadža (1920–1999) ir sarakstījis grāmatu, kas aizpilda svarīgu robu to notikumu pētījumos, kurus izraisīja liktenīgā saikne starp abiem diktatoriem. Šī ir vienīgā grāmata, kurā aprakstīta visu Hitlera un Musolīni savstarpējo tikšanos hronika, kas balstīta gan viņu plašāko politisko, gan personisko attiecību vēstures kontekstā.
Apkopojot informāciju grāmatai, S. Korvadža izmantojis gan Vācijas un Itālijas arhīvu materiālus, gan arī intervējis vairākus abu diktatoru sarunu lieciniekus.
Ernesto Če Gevaras atbalstītāji viņu jau dzīves laikā uzskatīja par leģendāru revolucionāru, bet ienaidnieki — par sava laika bīstamāko teroristu. Gadiem ejot, mīts par Če Gevaru ir mainījies. Latīņamerikas eksperti Valtrauds Hagens un Peters Jakobs mēģina izsekot Če Gevaras gaitām un bez aizspriedumiem likvidē leģendas, kas apvij pagājušā gadsimta slavenāko dumpinieku. Saistoši, ar izpratni viņi attēlo harismātiskā revolucionāra dzīvi, sniedz ieskatu viņa politiskajos uzskatos un vēstures aizkulisēs, jaunā zināšanu līmenī piedāvājot visu informāciju, kas būtu jāzina par Če Gevaru.
VJAČESLAVS GOILO dzimis 1960. gadā Baltkrievijā, izmeklēšanas cietumā. Audzis bērnunamā. Bijis specskolās - tā PSRS sauca cietumus bērniem. Nebrīvē pavadījis gandrīz divdesmit gadu. Vjačeslavs bijis ieslodzīts arī slēgtā tipa cietumos. Tomēr arī nebrīvē viņš atšķirās no citiem - uz Vjačeslavu ķermeņa nebija neviena tetovējuma..jpg)
Pirmo reizi latviešu valodā iznāk varas biogrāfijas romāns par dižo Ķīnas vadoni - MAO.
Apgāds “Jumava” sērijā Varas biogrāfija laiž klajā grāmatu par Franklinu Delano Rūzveltu (1882-1945) — vienu no pagājušā gadsimta vadošajām politiskajām personībām. 
Vairāk nekā pusgadsimts pagājis kopš Ādolfa Hitlera un Benito Musolīni nāves, taču joprojām palikušas drūmas atmiņas par elli, ko Eiropas un visas pasaules cilvēkiem sakūra viņu Ass alianse.