Skarbi, atklāti, smeldzīgi – hitleriskās okupācijas un holokausta laika pārdzīvojušā atmiņu stāsts!
“Kad 1940. gada jūnijā Staļins brutāli sagrāba manu dzimteni ― Latviju, es kā viens no daudziem latviešu patriotiem biju satraukts par šo vardarbību. 1941. gada 14. jūnijā es tik tikko izglābos no deportācijas uz Sibīriju. Bet pēc dažām dienām, kad Hitlers uzbruka Padomju Savienībai un ātri izdzina Sarkano armiju no Latvijas, kļuvu par vienu no 90 000 Latvijas žīdiem, kam pēkšņi draudēja nāve. Holokausts sākās tūlīt, žīdus šāva pa desmitiem, simtiem un tūkstošiem. Tikai 2 procenti pārdzīvoja nacistu okupāciju. Es esmu viens no viņiem, un šis ir mans stāsts par tolaik piedzīvoto un pārdzīvoto...”
Eduards Anderss
”Vēsturiski ebreju un latviešu tautu starpā valdījušas izcili labas attiecības, kuras iedragāja Otrā pasaules kara necilvēcīgie notikumi. Ebreji vairāk cieta no Vācijas, latvieši no Krievijas diktatūrām. Profesors Anderss savā grāmatā, aprakstot vēsturiskos notikumus patiesi, līdzsvaroti un dziļi cilvēcīgi, palīdz sadziedēt brūces un atjaunot senās labās attiecības.”
Vilis Vītols
Eduards Anderss (Alperovičs) ir dzimis 1926. gada Liepājā. 1941. gada jūnijā viņs tikko izbēg no izsūtīšanas uz Sibrīju, bet, vāciešiem okupējot Latviju, būdams ebrejs, nonāk nāves briesmās. Tēvs viņu izglābj ar pārdrošu blefu: nepatiesi apgalvojot, ka Eduarda māte nav ebrejiete, bet gan ebreju ģimenē uzaudzināta atradene. Tas viņu padara par pusebreju ar pagaidu tiesībām dzīvot un strādāt starp latviešiem. Nacisti nogalina Eduarda tēvu, kā arī 24 citus piederīgos. Kad 1944. gadā Latvijā atgriežas Sarkanā armija, Eduards kopā ar māti un daudziem tūkstošiem latviešu dodas uz Vāciju, nevēlēdamies vēlreiz dzīvot zem padomju varas. 1949. gadā Eduards kopā ar māti emigrē uz ASV. No 1955. līdz 1991. gadam viņš strādā par ķīmijas profesoru Čikāgas Universitātē un nododas meteorītu un Mēness akmeņu izpētei. Viņam piešķirti dažādi akadēmiski pagodinājumi, ieskaitot biedra statuss ASV Nacionālajā zinātņu akadēmijā un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grāds.
Ernesto Če Gevaras atbalstītāji viņu jau dzīves laikā uzskatīja par leģendāru revolucionāru, bet ienaidnieki — par sava laika bīstamāko teroristu. Gadiem ejot, mīts par Če Gevaru ir mainījies. Latīņamerikas eksperti Valtrauds Hagens un Peters Jakobs mēģina izsekot Če Gevaras gaitām un bez aizspriedumiem likvidē leģendas, kas apvij pagājušā gadsimta slavenāko dumpinieku. Saistoši, ar izpratni viņi attēlo harismātiskā revolucionāra dzīvi, sniedz ieskatu viņa politiskajos uzskatos un vēstures aizkulisēs, jaunā zināšanu līmenī piedāvājot visu informāciju, kas būtu jāzina par Če Gevaru.
Grāmata spāņu valodā, kas sevī ietver Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas biogrāfiju. Un atklāj kāda viņa ir – ģimenē, sabiedrībā, valsts vadītājas amatā.
Apgāds “Jumava” ir laidis klajā grāmatu par slavenāko latviešu karavadoni, pirmo ģenerāli nacionālajā Latvijas armijā – Jāni Balodi. Grāmatā ir izteikti dažādi viedokļi par šo cilvēku, reizēm pat pilnīgi pretēji. Pirms Otrā pasaules kara viņu cēla debesīs, padomju okupācijas gados noklusēja, bet mūsdienās atsevišķi vēsturnieki, kas viņu nemaz nav personiski pazinuši, meklē visādas vainas, mazinot populārā komandiera nozīmi. Grāmatā aprakstīti arī ģenerāļa dramatiskākie un pat traģiskākie dzīves mirkļi: piedalīšanās krievu-japāņu karā un Pirmajā pasaules karā, vācu gūstā, kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, izsūtījumā un Krievijas cietumos pavadītais laiks.
“Grāmata par Jāni Balodi nav akadēmisks pētījums. Viņš bija pretrunīga personība un tieši tāpēc ļoti interesanta. Esmu devis vārdu gan ģenerāļa laikabiedriem, gan mūsdienu pētniekiem, gan slavinātājiem, gan kritizētājiem,” atzīst grāmatas autors Arnolds Auziņš.
Grāmatā izmantoti fotoattēli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Okupācijas muzeja un citiem avotiem.
Pirmo reizi latviešu valodā iznāk varas biogrāfijas romāns par dižo Ķīnas vadoni - MAO.
Šauna Breslina pētījums ir līdz šim labākais ievads modernās Ķīnas vēsturē un tā enigmātiskā vadoņa dzīvē. Tas raksturo Mao gan kā ģenerāli, pasaules lielākās valsts līderis teju 30 gadu garumā, gan kā idealogu, politisku manipulatoru un savas varaskāres upuri.
Vairāk nekā pusgadsimts pagājis kopš Ādolfa Hitlera un Benito Musolīni nāves, taču joprojām palikušas drūmas atmiņas par elli, ko Eiropas un visas pasaules cilvēkiem sakūra viņu Ass alianse.
Tikai dažas politiskās savienības ir ņēmušas tik nelabu galu kā starp Hitleru un Musolīni noslēgtā. Ass alianse iznīcināja gan pašus tās dibinātājus un viņu režīmus, gan arī miljoniem cilvēku Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Kā politiskās un personiskās attiecības starp Hitleru un Musolīni, tā arī Vācijas un Itālijas alianses slēptie mērķi aizvien vēl ir neskaidri.
Pieredzējušais itāliešu žurnālists Santi Korvadža (1920–1999) ir sarakstījis grāmatu, kas aizpilda svarīgu robu to notikumu pētījumos, kurus izraisīja liktenīgā saikne starp abiem diktatoriem. Šī ir vienīgā grāmata, kurā aprakstīta visu Hitlera un Musolīni savstarpējo tikšanos hronika, kas balstīta gan viņu plašāko politisko, gan personisko attiecību vēstures kontekstā.
Apkopojot informāciju grāmatai, S. Korvadža izmantojis gan Vācijas un Itālijas arhīvu materiālus, gan arī intervējis vairākus abu diktatoru sarunu lieciniekus.
Skarbi, atklāti, smeldzīgi – hitleriskās okupācijas un holokausta laika pārdzīvojušā atmiņu stāsts! 
Ernesto Če Gevaras atbalstītāji viņu jau dzīves laikā uzskatīja par leģendāru revolucionāru, bet ienaidnieki — par sava laika bīstamāko teroristu. Gadiem ejot, mīts par Če Gevaru ir mainījies. Latīņamerikas eksperti Valtrauds Hagens un Peters Jakobs mēģina izsekot Če Gevaras gaitām un bez aizspriedumiem likvidē leģendas, kas apvij pagājušā gadsimta slavenāko dumpinieku. Saistoši, ar izpratni viņi attēlo harismātiskā revolucionāra dzīvi, sniedz ieskatu viņa politiskajos uzskatos un vēstures aizkulisēs, jaunā zināšanu līmenī piedāvājot visu informāciju, kas būtu jāzina par Če Gevaru.
.jpg)
Apgāds “Jumava” ir laidis klajā grāmatu par slavenāko latviešu karavadoni, pirmo ģenerāli nacionālajā Latvijas armijā – Jāni Balodi. Grāmatā ir izteikti dažādi viedokļi par šo cilvēku, reizēm pat pilnīgi pretēji. Pirms Otrā pasaules kara viņu cēla debesīs, padomju okupācijas gados noklusēja, bet mūsdienās atsevišķi vēsturnieki, kas viņu nemaz nav personiski pazinuši, meklē visādas vainas, mazinot populārā komandiera nozīmi. Grāmatā aprakstīti arī ģenerāļa dramatiskākie un pat traģiskākie dzīves mirkļi: piedalīšanās krievu-japāņu karā un Pirmajā pasaules karā, vācu gūstā, kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, izsūtījumā un Krievijas cietumos pavadītais laiks.
Pirmo reizi latviešu valodā iznāk varas biogrāfijas romāns par dižo Ķīnas vadoni - MAO.
Vairāk nekā pusgadsimts pagājis kopš Ādolfa Hitlera un Benito Musolīni nāves, taču joprojām palikušas drūmas atmiņas par elli, ko Eiropas un visas pasaules cilvēkiem sakūra viņu Ass alianse.
