Vācijas vēsture no senākajiem pirmsākumiem romiešu Ģermānijā līdz viduslaikiem, cauri gadsimtiem starp M. Luteru un Napoleonu, līdz 19. un 20. gadsimtam – Hitlera reiham un pat mūsdienām atkalapvienotajā Vācijā.
Grāmata, kurā veiksmīgi savienojas zinātniskums un izklāsta raitums, guvusi atzinību ne vien Vācijā, bet arī ārpus tās robežām.
Hāgens Šulcs (dzimis 1943. gada 31 jūlijā Marokā) ir vācu vēsturnieks, kas pašlaik strādā Berlīnes Universitātē. Viņa specializācija ir mūsdienu Vācijas un Eiropas vēsture. Autors vairākām grāmatām un publikācijām. Atzīts vēsturnieks Eiropas nacionālisma jautājumos.
“Apvienotā Vācija vairs netiek uztverta kā miera traucētājs Eiropā. Neraugoties uz visām saprotamām, vēsturiski pamatotām reminiscencēm, neraugoties uz visām bažām sakarā ar ekonomisko un demogrāfisko koncentrāciju kontinenta vidū, Vācija tiek akceptēta kā svarīga Eiropas sistēmas sastāvdaļa, taču arī kā nākotnes lielvara. Iemesls ir skaidrs: Vācija ir iesaistīta vairākās ekonomiskās, militārās un politiskās līgumsistēmās. Vācijas, kā arī Eiropas interesēs ir jāpasteidzina Eiropas apvienošana, lai nekad vairs nerodas tāda situācija, kurā Vācijas vara kļūtu neaprēķināma tautu kopībai.”
Šajā krājumā apkopoti simts stāsti no visas pasaules, kas mūs iedvesmo dzīvei un labajiem darbiem. Tie nāk no atšķirīgām kūltūrām, tomēr runā vienotā valodā. Daži rosina pārdomāt, kas esam un kā par tādiem kļuvuši.
Grāmatā stāsti un pasakas kārtotas nodaļās, akcentējot cilvēka dzīves jēgas un patiesības meklējumus, likteņa nozīmi, ikdienas mazos, bet svarīgos dārgumus, labā uzvaru pār ļauno, mūžīgās vērtības, bez kurām mūsu dzīve nav iespējama, kā arī ietverot brīdinājumus par nepareizas rīcības sekām. Stāstos atradīsiet piemērus un viedus secinājumus, kā būtu un kā dzīvotu, nenonākot pretrunā ar savu es; izlasīsiet par dažkārt tik nepieciešamo pašuzupurēšanos otra labā, par iecietību un noturību, saskaroties ar grūtībām un neveiksmēm, par to, cik liela nozīme ir savstarpējai cieņai pret visu dabas doto.
Grāmatā iekļauti stāsti gan no dažādu pasaules kultūru leģendām un pasakām, gan ievērojamu rakstnieku stāsti un pārstāsti – Paulu Koelju, Fjodors Dostojevskis, Oskars Vailds, H.K. Andersens un citi ievērojami vārdi pasaules literatūrā un vēsturē.
“Novēlu Jums – lasiet un izbaudiet šajos stāstos un pasakās paustās atziņas un pamācības! Lai šīs grāmatas saturs Jūs izklaidē un pavada dzīves jēgas meklējumos gan vienatnē, gan diskutējot ar domubiedriem. Jo visu šo stāstu un pasaku galvenais uzdevums ir palīdzēt izprast sevi, savu dzīvi un dzīvot saskaņā ar pieredzē gūtām gudribām.”
Alkatība, viens no septiņiem nāves grēkiem, ir nepārprotams iemesls slepkavībai Kamillas Lekbergas labākajā detektīvromānā “Akmeņkalis”. Dažādi stāsti, notikumi, cilvēku likteņi un sižeta blakuslīnijas savijas. Kā gan Agnese, Bovarī kundzes līdziniece, kuras dzīves stāsts sākas 1923. gadā, iekļausies stāstā, kas notiek mūsdienās – kādas jaunas meitenes slepkavības izmeklēšanas gaitā?
Lekberga rada mazu, noslēgtu kopienas portretu, kurā visi par visiem visu zina un kurā jebkuram atgadījumam ir milzīga nozīme. Raksturi tiek atklāti ar gudrību un jūtu patiesumu. Lekberga noziedzīgās vides noslēpumus šķetina pamazām, lieliski parādot savas spējas strādāt iedvesmojoši, aizrautīgi iesaistot lasītāju, un ar lielu psiholoģisku izpratni. Grāmatu viņa veido kā meistare.
“Teātra romānā”, ko var uzlūkot par Mihaila Bulgakova (1891−1940) autobiogrāfiskām piezīmēm, parādīti 20. gadsimta 20. gadu Maskavas māksliniecisko aprindu tikumi. Rakstnieks gan ar humoru, gan ar asu satīru vēršas pret to, kas traucē teātrim kļūt par brīnumu. Grāmatu papildina teātra profesores Silvijas Radzobes pēcvārds.
„”Teātra romāns” ir romāns par teātri kā tādu. Te redzam daudz no tā, kas raksturīgs teātrim visos laikos un visās zemēs. Lasītājam, kas tāls no teātra pasaules, romānā tēlotie notikumi un personas var šķist tīrā fantāzija. Taču īstenībā rakstnieks kombinē iespējamus faktus ar neiespējamiem, kuri tad arī veic smieklu granātas funkcijas. Mihailu Bulgakovu var apbrīnot ne tikai „Meistara un Margaritas”, bet arī „Teātra romāna” kontekstā. Vispirms jau par spēju pacelties pāri savam noklusēta un aizliegta rakstnieka izmisīgajam rūgtumam. Lai radītu neizsakāmi asprātīgu un vienlaikus patiesu grāmatu.” Silvija Radzobe
Edgars Volless savas dzīves laikā sarakstījis 175 romānus, 24 lugas un neskaitāmus rakstus avīzēm un žurnāliem. Rakstnieka karjeru Volless sāka, pateicoties lielajai nepatikai pret fiziskajām aktivitātēm. Ceļojot pa Eiropu un satiekoties ar britu un krievu spiegiem, radās iecere grāmatai, kuras izdošanai rakstnieks par nodibināja savu izdevniecību. Stāsts par četriem taisnīgiem vīriem, kuri gatavi darīt visu, lai ministrs nepieņemtu netaisnīgu lēmumu, kļuvis par slavenāko Edgara Vollesa darbu.
Grāmatā atrodami divi Edgara Vollesa stāsti – “Četru tiesa” un “Kaislību upuri”. Stāstā par “Četru tiesu” atspoguļoti trīs bagāti eiropieši ― Žoržs Manfreds, Leons Garsija un Reimonds Poikarts, kas brīvi apgrozās augstākajās aprindās, tomēr, spējīgi uz pārliecinošu maskēšanos un brīnišķīgu aktierspēli, var atrasties gan Londonas nomalēs, gan kafejnīcās Parīzē vai Romā. Kā Dimā Trīs musketieri, tie nolīgst ceturto un, liekot lietā brīnišķīgi izplānotu taktiku un priekšzīmīgu iekļaušanos laikā, ir soli priekšā policijai un nekad nekļūdās savu nosprausto uzdevumu izpildē. Viņi atstāj neīstas pēdas un provokatīvus pavedienus, bieži vien veicot neparasti sarežģītas, pat rituālas slepkavības policijas deguna galā. Šī četrotne lasītāja apbrīnu gūst pat vairāk dižošanās un pašpārliecības dēļ, ar kādu tie veic noziegumus, nevis taisnīgā soda dēļ, ko tie spriež upuriem.
Fransuāza Sagāna (1935 – 2004) ir ievērojama 20. gs. franču dramaturģe, kinoscenāriju autore un romāniste. Kad 1953. gada vasarā meiteni padzina no klostera skolas, viņa septiņu nedēļu laikā sarakstīja savu pirmo darbu “Esiet sveicinātas, skumjas”, kas līdz ar grāmatas publicēšanu iekaroja popularitāti un ir tulkots daudzās valodās. Fransuāzas Sagānas radītie varoņi iemieso ne vien pagājušā gadsimta garu, bet arī vispārcilvēciskās īpašības, kas ir nezūdošas arī mūsdienās. Darba veiksmes pamatā ir pārliecinošs romantiskas mīlestības un seksualitātes tēlojums, kā arī dažādu paaudžu saskarsmes nianses.
“Skumjas – šajā skaistajā un nopietnajā vārdā es vilcinos nosaukt svešādo sajūtu, kas pārņem mani tik klusi un neatlaidīgi. Tās ir tik sarežģītas, tik egoistiskas jūtas, ka man gandrīz kauns par tām, jo skumjas man vienmēr šķitušas godājamas. Es vēl nepazīstu skumjas, nē, bet apnicību, nožēlu, retāk sirdsapziņas pārmetumus – tos gan. Šodien pār mani nolaižas kaut kas satraucošs un maigs kā zīds un atšķir no pārējiem.”
Rakstniece, kuru salīdzina ar Agatu Kristi! Bestsellers Eiropā – zviedru psiholoģiskā trillera meistares, Kamillas Lekbergas spraiga sižeta romāns „Ledus princese” tagad pieejams arī lasītājiem Latvijā. ”Ledus princese” ir pirmais romāns grāmatu sērijā, kas vēsta par Ērikas Falkas dzīvi nelielā piejūras pilsētiņā Fjellbakā. Kad rakstniece Ērika Falka pēc vecāku bērēm atgriežas dzimtajā piejūras pilsētiņā, viņa atrod savu bērnības draudzeni Aleksu nogalinātu – viņas ķermenis ledus vižņos sastindzis vannā. Sākumā šķiet, ka viņa izdarījusi pašnāvību. Sadarbojoties ar detektīvu Patriku Hedstromu, Ērika pamazām atklāj šokējošus notikumus Aleksas bērnībā. Kad atklātībā nāk viens šausminošs fakts pēc otra, Ērikas un Patrika ziņkāre paver ceļu kaislībai un viņu flirts pāraug nekontrolējamā romānā. Lekberga rada mazu, noslēgtu kopienas portretu, kurā visi par visiem visu zina un kurā jebkuram atgadījumam ir milzīga nozīme. Raksturi tiek atklāti ar gudrību un jūtu patiesumu. Lekberga noziedzīgās vides noslēpumus šķetina pamazām, lieliski parādot savas spējas strādāt iedvesmojoši, aizrautīgi iesaistot lasītāju, un ar lielu psiholoģisku izpratni. ”Ledus princesi” viņa veido kā meistare. Kamilla Lekberga dzimusi 1974. gadā un pirms pievēršanās radošu detektīvromānu rakstīšanai, kas absolūti izmainīja viņas karjeru, strādājusi par ekonomisti. Pašlaik Kamilla Lekberga ir vislasītākā tautas rakstniece visā Zviedrijas vēsturē! Uzrakstījusi septiņas grāmatas, kas jau ir izdotas vai vēl tiks izdotas Zviedrijā. Visas izdotās grāmatas bijušas bestsellers numur viens Zviedrijā - pārdoti vairāk nekā 7 miljoni grāmatu eksemplāru. Pēc pirmām četrām autores grāmatām Zviedrijā ir veidoti TV seriāli. Kamillas grāmatas tulkotas 25 valodās, izdotas 35 valstīs – Vācijā, Norvēģijā, Īslandē un Spānijā rakstniece ierindojas bestselleru topa pirmajās vietās. Francijā rakstnieci salīdzina ar Stīgu Lārsonu. ”Ledus princese” tiks iemūžināta filmā, ko nolēmusi uzņemt lielākā franču filmu kompānija UGC. Šobrīd raktniece parakstījusi līgumu ar filmu kompāniju Tre Vanner par TV seriāla "Fjellbakas slepkavas" uzņemšanu. „Spēcīgi portretējumi un aukstas tirpas uzdzenoša priekšnojauta no zviedru jaunās Agatas Kristi,” viedokli par grāmatu rezumē itāļu telekanāls My life. Šī gada sākumā viņas detektīvromānu sērijas piektā grāmata „The German Child” ierindojusies Francijas pārdotāko grāmatu topa augšgalā, bet pati rakstniece kļuvusi par sesto pārdotāko romānu autori Eiropā un iekarojusi grāmatu veikalus ASV, kas tikai apliecina – Kamilla Lekberga turpina uzņemt apgriezienus.
Reizēm gadās, ka cilvēks izlasa grāmatu, atmiņa saglabā savos apcirkņos pa satura drumslai, bet autora vārds pēc kāda laika, izrādās, pagaisis. Ar romāna “Jātnieks bez galvas” autoru tas diezin vai var notikt. Katrs, kas draugos ar daiļliteratūru, izdzirdējis šo nosaukumu, katrā ziņā atcerēsies izcilā amerikāņu prozaiķa vārdu. Tomass Mains Rīds ir pelnījis, ka viņu atceras. Latviešu valodā jau agrāk izdots viņa romāns “Oceola — seminolu virsaitis”. Taču tas nav viņa vienīgais darbs, kas saista uzmanību. Augstākā virsotne Maina Rīda daiļradē ir romāns “Jātnieks bez galvas”. Šis romāns balstīts uz vēsturiskiem notikumiem: pagājušā gadsimta 50. gadu Teksasa zaudējusi neatkarību un spiesta dzīvot ASV pakļautībā. Ne mazāku magnētisko spēku slēpj sižets, kuru autors prot vērpt grodu ar apskaužamu prasmi, spilgti kolorētie tēli un atturīgie, bet iedarbīgie dabas zīmējumi. Romānā viscaur jūtama ievingrināta meistara roka un humānista nostāja pret labo un ļauno. Labajam jāuzvar — tādu devīzi sludina Mains Rīds. Šī devīze iepriecina lasītāju, vienalga, vai tas pieder pie vecākās vai jaunākās paaudzes vai arī stāv uz robežas starp abām.
“Līdzsvars tavā dzīvē” ir atbilde cilvēkiem, kas meklē risinājumus un līdzsvaru savas ģimenes un darba pasaulei. Profesionālā dzīve ar savām prasībām, spēcīgo ietekmi un kārdinājumiem bieži veido sastrēgumus un aizas mūsu privātajai dzīvei. Lai to līdzsvarotu un atrastu izeju no ārējās ekonomiskās sistēmas uzspiestiem spēkiem, grāmatas autors Anselms Grīns piedāvā savus ieteikumus un garīgo pieredzi. Anselms Grīns ir Benediktīniešu mūks dzimis Vācijā 1945 gadā. Viņš ir teoloģijas doktors un studējis arī biznesu, un psiholoģiju, kas palīdzējisi viņam labāk izprast un palīdzēt cilvēkiem. A.Grīns ir vairāk kā 300 grāmatu autors. Viņa grāmatas tulkotas trīsdesmit valodās un pasaulē pārdotas vairāk kā desmit miljonu eksemplāros. Caur savām grāmatām un lekcijās, kuras Tēvs pasniedz visā pasaulē, viņš kļuvis par garīgo skolotāju vairākiem miljoniem cilvēku. Latvijā apgādā „Jumava” jau izdotas Anselma Grīna grāmatas „Eņģeļi dvēselei”, „Neaizmirsti vislabāko”, „50 eņģeļi gadam”, „Patiesas laimes grāmatiņa”, „Katram cilvēkam ir eņģelis”, „50 rituāli dzīvei” un “Iekšējā spēka avoti”. Autors 2010. gada vasarā viesojās arī Rīgā un tikās ar saviem lasītājiem.
Apgādā “Jumava” iznāk izcilā franču rakstnieka Marsela Prusta (1871–1922) slavenais romāns “Zudušo laiku meklējot” ― septiņu romānu cikls, ko autors ir rakstījis 13 gadu garumā, laika posmā no 1913. līdz 1927. gadam.
“Tā ir savdabīga, liriska epopeja, ko atšķir ieceres un stila vienība; tā veidota no septiņiem romāniem, no kuriem katrs ir kā sava veida veselums. Visa cikla galvenais vadmotīvs ir “zudušā” un “iegūtā” laika tēma, kas izpaužas visās romāna daļās. (..)
(..) Prusta romāns nav tikai pašas dzīves radītais pārdzīvojums, bet gan tieši šajā pārdzīvojuma procesā radīta jauna mākslinieciskā realitāte, kurā atrodamies mēs paši un kura kļūst par mūsu realitāti.”
“Miš, Jūs vēl būsiet noderīgs.” Šī dīvainā pavēle 1945. gada 22 .aprīlī “fīrera” bunkurā tiek dota Hitlera miesassargam, kurjeram un telefonistam Rohusam Mišam. Diez vai vēl kāds cits ir aizvadījis kara gadus tikpat baismīgā cik neparastā Hitlera tuvumā. Tagad pēdējais liecinieks, stāstot savu likteņstāstu, nomācoši vaļsirdīgi atzīst, ka viņa toreizējā rīcība ir bijusi pareiza.
Rohuss Mišs, kurš dzimis 1917. gadā un nekad nav bijis NSDAP biedrs, sava staltā auguma (1,85 m) dēļ tiek izraudzīts Ādolfa Hitlera Leibstandarte. No 1940. gada līdz kara beigām viņš strādā pie Hitlera par miesassargu, kurjeru un telefonistu. Pēc Hitlera nāves Mišs uz deviņiem gadiem nokļūst krievu gūstā.
Apgāds ”Jumava” atkārtoti izdevis Salmana Rušdi romānu ”Pusnakts bērni”, Bukera prēmijas ieguvēju!
Romāns ”Pusnakts bērni” ir ģimenes sāga, kurā atainojas veselas nācijas likteņi. Galvenais varonis Salīms Sinajs piedzimst tieši tajā pusnaktī, kad tiek pasludināta Indijas neatkarība, un telepātiskas spējas viņu it kā sasaista ar vēl 1000 citiem ”pusnakts bērniem”, šī saistība arvien vairāk dzēš robežu starp šķitumu un realitāti...
Romāns ”Pusnakts bērni” 1981. gadā atnes Salmanam Rušdi Bukera prēmiju, bet jau 1993. gadā šis romāns tiek atzīts par ”Bukeru Bukeru” (Booker of Bookers’) – proti, labāko no darbiem, kas 25 gadu laikā saņēmuši šo prestižo balvu. Avīzes Guardian veiktajā aptaujā tas iekļuvis pagājušā gadsimta 100 labāko grāmatu skaitā.
Heinriha Bella skandalozais stāsts tagad arī Latvijā!
Izcilā vācu rakstnieka Heinriha Bella stāsts ”Katarīnas Blūmas zaudētais gods jeb Kā rodas vardarbība un, kur tā var novest” rāda, kā jauna sieviete nejauši nokļūst sensāciju kāras bulvāravīzes uzmanības centrā. Senais sievietes zaudētā goda motīvs stāstā iegūst jaunajiem laikiem raksturīgu skanējumu: Katarīna Blūma, sevi aizstāvot, nostājas pret korumpētajiem sabiedrības viedokļa veidotājiem. Stāsts, kas ir maza sabiedrības dzīves panorāma, parādījās atklātībā 1974. gadā un izraisīja asas diskusijas par bulvāržurnālistikas paņēmieniem. Šai izdevumā ievietots Heinriha Bella pēcvārds, kuru autors uzrakstīja stāsta atkārtotajam izdevumam 1984. gadā.
Jau 1964. gadā vienā no savām lekcijām Heinrihs Bells izklāsta: ”Mūsdienu literatūrai ir uzlikta milzu atbildība, ko tā vienkārši nespēj panest. Bezpersoniska politika, bezpersoniska sabiedrība, baznīcas bezpalīdzība... – tas viss spiež mūsdienu literatūrai uzņemties atbildību par seksuālajām, reliģiskajām un sociālajām problēmām [..] ... no autoriem un vienīgi no viņiem neatlaidīgi gaida izšķirošo vārdu... Ne no zinātniekiem, ne politiķiem neko neprasa, arī baznīcu visi liek mierā, taču rakstniekiem nākas izteikt to, par ko citiem šķiet labāk noklusēt...”
Heinrihs Bells (1917 – 1985) dzimis Ķelnē. Pēc ģimnāzijas beigšanas apguvis grāmatu tirgotāja profesiju. 1939 – 1945 bijis karavīrs, tad nonācis gūstā; pēc kara studējis un palīdzējis brālim viņa galdniecībā; kopš 1950. gada bijis profesionāls rakstnieks, dzīvojis Ķelnē. Par saviem darbiem 1967. gadā saņēmis Bihnera prēmiju, 1972. gadā Nobela prēmiju literatūrā un vēl citas prēmijas. Bijis PEN kluba prezidents.
Modernās pasaules Bībele – grūti citādi nosaukt grāmatu, kurā ierakstīta cilvēka dzīve zem tukšām debesīm bez Dieva. Viena no nozīmīgākām grāmatām pasaules kultūras vēsturē, kam līdzvērtīgu ir maz. Modernā Jaunā Derība, ko ar Dievu noslēdz Cilvēks pats. Lai cik skaļi tas skan, Zaratustras uzrunas saviem mācekļiem ietekmē pasaules gaitu, sākot no to pierakstīšanas brīža 19.gs. 80.gados.
Grāmata, kas kalpojusi par rokasgrāmatu gan izcilām mākslinieku personībām – kā Knutam Hamsunam, tā Rainim, gan - totalitāriem režīmiem, jo tajā apliecināta ticība Pārcilvēkam, gara, prāta un miesas brīvības pasludināšana, cilvēka tiesības uz izredzētību un visatļautību.
Grāmata par mīlestību, nāvi un aizmiršanu! Meistardarbs, kas triumfējis Vācijā un iekarojis lasītāju sirdis visā pasaulē, nu pieejams arī Latvijas lasītājiem!
Kad Berta aiziet mūžībā, Īrisa manto māju. Pēc daudziem gadiem jaunā sieviete atkal stāv vecāsmātes vecajā namā, kur meitenes gados vasaras brīvlaikā kopā ar māsīcu piedalījusies rotaļās ar pārģērbšanos. Viņa klīst pa istabām un dārzu – pasauli, kurā ir apstājies laiks, kurā sarkanās jāņogas pēkšņi kļūst baltas un tiek savārītas kā konservētas asaras, kurā koks zied divreiz, izgaist ciemi un sievietes no pirkstiem bārsta dzirkstis.
Zaigojošas un maģiskas ir atmiņas par vasaras brīvdienām pie vecmāmiņas, noslēpumaini krustmāšu dzīves stāsti. Katarīna Hāgena stāsta par vienas ģimenes sievietēm, vienojot trīs paaudžu likteņus. Romāns par atcerēšanos un aizmiršanu – aizkustinošs, brīnumaini komisks un gudrs.
Ar savu romānu ”Ābolu sēkliņu garša”, kas Vācijā iznāca 2008. gada sākumā, Katarīna Hāgena piesaka spilgtu debiju literatūras pasaulē. Sešu gadu ilgais rakstīšanas darbs piepildījis rakstnieces sapni par savu romānu, kas jau nedēļu pēc iznākšanas iekļuva bestselleru sarakstā un sasniedza virsotnes Leipcigas grāmatu izstādē, savukārt mēnesi pēc izdošanas Vācijā jau bija pārdoti 40 000 grāmatas eksemplāru, ierindojot šo romānu pirktāko grāmatu topu augšgalā. Pašlaik Vācijā tas izdots jau piekto reizi un pasaulē tulkots vairāk nekā 20 valodās, izdots vairāk nekā 20 valstīs. Līdz 2011. gada martam Vācijā pārdoti 630 000 grāmatas eksemplāru. 2009. gada sepmebrī romāns ierindojies ”Spiegel” bestselleru topa augšgalā. Francijā līdz 2011. gada janvārim pārdoti 178 000 grāmatas eksemplāru, romāns vairākas nedēļas atradās Francijas bestselleru topa piecpadsmitniekā, Itālijā līdz šim brīdim pārdoti vairāk nekā 30 000 grāmatas eksemplāru. Katarīna Hāgena dzimusi 1967. gadā, ir divu bērnu māmiņa, Marburgā, Freiburgā un Londonā studējusi anglistiku un ģermānistiku, veikusi pētījumus Džeimsa Džoisa fondā Cīrihē un studējusi Trinitijas koledžā Dublinā, kā arī Hamburgas Universitātē. 2006. gadā nāca klajā viņas grāmata ”Ko jūras bangas vēsta. Jūras ceļš cauri „Ulisam””. Kopā ar Štefāniju Klemenu viņa ir publicējusi bērnu grāmatu ”Grauzija lūkojas zem akmens”.
1986. gada 26. aprīlī pulksten vienos 23 minūtēs 58 sekundēs sprādzienu sērija izpostīja Černobiļas AES reaktoru un ceturtā energobloka ēku, kas atradās netālu no Baltkrievijas robežas. Černobiļas katastrofa kļuva par XX gadsimta lielāko tehnoloģisko katastrofu.
Mazajai Baltkrievijai tā bija nacionāla nelaime, kaut gan pašiem baltkrieviem nav nevienas atomelektrostacijas. Pēc Černobiļas katastrofas valsts zaudēja 485 sādžas un ciematus, no tiem 70 uz mūžīgiem laikiem aprakti zemē. Šodien katrs piektais dzīvo saindētajā teritorijā — 2,1 miljons cilvēku, to vidū 700 tūkstoši bērnu.
Jaunākais pasaules bestsellers nu pieejams arī Latvijas lasītājiem!
“Attīrīšanās” ir vēsturisks romāns, kas uzrakstīts spraigā un daudzveidīgā valodā, kas liek domāt par vēstures notikumu ietekmi uz cilvēkiem un to dzīvi. Romāns atspoguļo Igaunijas padomju laika vēsturi, kas sasaucas ar 21. gs. problēmu Baltijas jūras reģionā- cilvēktirdzniecību. Rakstniece stāsta par nodevību, iekāri un aklām jūtam, par cilvēku spēku un vājumu, par kādas dzimtas pieredzētajiem likteņa līkločiem. Šis vēstījums visā pilnībā atklāj rakstnieces prasmi atšķetināt Igaunijas neseno noklusēto vēsturi, kas pilna netaisnības, samezglojumu un tomēr arī cerības. Romāns ar ironisku skaudrumu atklāj stāstu, kas būs tuvs arī Latvijas lasītājam.
“Attīrīšanās” ir rakstnieces trešais romāns, kas tika izdots 2008. gadā. Tūlīt pēc izdošanas tas guvis sensacionālus panākumus un ir līdz šim autores lielākais sasniegums literatūrā. Romāns tulkots gandrīz 40 valodās, un 2012. gadā pēc grāmatas motīviem tiks uzņemta arī kinofilma. Par darbu “Attīrīšanās” Sofija Oksanena saņēmusi prestižo Finnlandia balvu, viņa ir jaunākā rakstniece, kas jebkad saņēmusi Ziemeļu Padomes balvu literatūrā, saņēmusi arī Runeberga apbalvojumu, kā arī Francijas lielās grāmatu veikalu ķēdes Fnac romānu prēmiju.
Somu rakstniece Sofija Oksanena dzimusi 1977. gadā Jiveskilē, Somija. Viņas māte ir igauniete, tēvs soms. Rakstniece studējusi literatūru Jiveskiles un Helsinku universitātē un dramaturģiju Helsinku Teātra augstskolā. Sofija kļuva pazīstama ar savu pirmo darbu- noveli “Staļina govis”, kas iznāca 2003. gadā un tika nominēta Runeberga balvai. Sofija Oksanena ir kolorīta personība, interesanta un ekscentriska, kas atspoguļojas viņas gotiskajā ārienē. Viņas talanta cienītāji varēs tikties ar rakstnieci arī Latvijā- tikšanās notiks 4. martā pl. 10:30 Baltijas grāmatu svētkos Ķīpsalā, kultūras pasākumu stendā.
Džovanni Džakomo Kazanova ir, iespējams, pasaules vēsturē slavenākais mīlnieks. Tomēr būtu nekrietni Kazanovu dēvēt par triviālu sieviešu pavedēju – viņš bija intelektuālis, kas aizrāvās ar filozofiju, matemātiku un politiku. Un tikpat divējāds bija viņa stāsts…
Grāmata “Kazanova” izteiksmīgi raksturo galveno varoni, atainojot astoņpadsmitā gadsimta teoriju un praksi attiecībā pret pieņemtajām normām privātajā un publiskajā sfērā. Šis stāsts nav veiksmīgi izdomāts romāns – autors ir uzrakstījis interesantu sava veida Kazanovas biogrāfijas interpretāciju, kas uzrunā jau no paša pirmā teikuma, aizraujot ar savu vienkāršību, bet tajā pašā laikā – juteklību.
Kazanovas dzīve ir pilna pārsteigumu, veiksmju, neveiksmju, kas izveidoja viņu kā izcilu personību. Grāmata “Kazanova” ļauj ieskatīties viņa mūža lappusēs, un ikviens, kas būs tās izlasījis, nebūs vīlies.
Skarbs un atklāts vēstījums par Itālijas noziedzīgo, mafijas tipa organizāciju gomora. Ja domā, ka rakstnieka profesija ir droša, padomā vēlreiz – tā varētu teikt par Roberto Saviano sensacionālo darbu “Gomora”, kas vēsta par itāliešu mafijas aizkulisēm.
Romāns, kas kļuvis par bestselleru un tulkots 51 valstī, kā arī ieguvis prestižas balvas Vācijā, Itālijā un daudzviet citur, padarījis rakstnieku par “staigājošu mērķi” – jau pēc tā iznākšanas mafijas aprindās izplatījās baumas par iespējamo Roberto Saviano nogalināšanas plānu. Apburtais loks – tas darba popularitātei ļāvis pacelties debesskrāpja augstumos, un 2008.gadā tapa tāda paša nosaukuma filma, kas ne tikai tikusi nominēta Zelta Globusam, bet arī triumfējusi Kannu kino festivālā.
Tomēr itāliešu rakstnieka un žurnālista galvenais mērķis esot bijis piesaistīt pasaules uzmanību, norādot, ka kriminālie grupējumi nav tikai Itālijas, bet gan visas pasaules problēma. Ne velti romāns iesākas Neapolē, taču pēcāk aizved gan uz ASV, gan Spāniju. Un tie nav vienīgie mafijas “galamērķi”.
Visos laikos Itālijas mafija ir bijusi dažādu nostāstu un slepenības auras apdvesta, jo viens no stingrākajiem tās likumiem ir omertà — goda un klusēšanas kodekss. Roberto Saviano ir pārkāpis kamoras klusēšanas likumu, lai šī noziedzīgā parādība vairs netiktu uzskatīta tikai par Itālijas iekšēju lietu.
Sen gaidīts aizraujošā romāna “Marķīzes
krustmeita” turpinājums!
Ja vēlaties palasīt ko stipri pikantu, tad
grāmata ir radīta jums. Tā gods godam nododas ne vien seksa smalkuma
aprakstiem, bet arī piedāvā dinamisku vēstursiku sižetu uz Francijas galma
dzīves fona.
Romānā spilgti atainota dzīve Ludviķa XIV
galmā, sniegts ieskats Francijas aristokrātijas pasaulē. Tas ir stāsts par
necerētu laimi un sāpīgu vilšanos, mīlestību un naidu, seksu un jūtām. Te ir
viss: jutekliska erotika, jauks vēsturisks fons, aizraujošs sižets, romantika.
Grāmata tiem, kuri grib nokļūt citā laikā un citā vietā.
Zemnieku meita Elēna Kaljē, kuras seja
bērnībā sakropļota nelaimes gadījumā, dodas meklēt savu māsu Mariju, muižnieka
Tristana de Rosaka sievu. Nonākusi La
Mimosa, viņa uzzina, ka māsa ar vīru pametuši valsti. Elēna paliek muižā un
kļūst par Tristana brāļa Troja mīļāko, nezinot, ka viņš slepus iemīlējies viņas
māsā un tagad viņā saskata tikai Mariju. Kad tas nāk gaismā, Elēna pieņem
hercoga fon Marjasa piedāvājumu vadīt izslavētās Afrodītes naktis, kas viņa
viesiem bez tabu piedāvā erotiskas rotaļas un jutekliskas izklaides...
Darija Šarona ir ieguvusi diplomu etnoloģijā
un romāņu valodās un literatūrā. Viņa daudzus gadus ir pavadījusi Francijā,
strādājot par ceļojumu gidi, pavāri, kā arī datu menedžeri.
Viņai patīk šokolādes fondī, vīrieši ar zilām
acīm un vasaru izskaņas viņa labprāt pavada Provansā. Viņa ir precējusies un
pašlaik dzīvo Vīnē.
Darija Šarona ir pieņemts pseidonīms, viņas īstais vārds, tāpat kā izskats, lasītājiem paliek noslēpums.
Dzīvā un enerģiskā prozā Emijas balvas laureāts un rakstnieks Makuarijs atdzīvina 16. gadsimta cīņu par tagadējo mūsdienu Peru. Piecus gadus viņš dzīvojis Peru un daļu no šī laika mitinājies pie pēdējā laikā sarukušas cilts Amazones džungļos tikai 100 jūdžu attālumā no Maču Pikču. Kims Makuarijs ir izpētījis pamatīgi izstaigātu zemi, lai radītu grāmatu, kas pārsteidz, atklāj vēsturi, un kuru var lasīt it kā labu audumu. Viņš iesāk ar Hirama Bingema maģisko atklājumu Maču Pikču un turpina ar stāstu par mežonīgo spāņu iebrukumu (inku valdnieka Atahualpas nogalināšanu, Manko Inkas revolūciju, pēdējā inku imperatora Tupaka Amaru nāvi) un modina apbrīnu par tālām vietām uz zemes, kuras mēs vienkārši nepazīstam pietiekoši labi. Šī biezā un ar gaumi uzrakstītā grāmata nebeidzas ar inku galīgo sakāvi 1572. gadā. Strauji pārceļoties uz 20. gadsimtu, Makuarijs stāsta pārsteidzoši fascinējošus faktus par zinātnieku radītajām inku palieku interpretācijām. 1911. gadā jaunais Latīņamerikas vēstures profesors no Jēlas Hirams Bingams identificēja Maču Pikču kā impērijas nervu sistēmas centru. Daži apšaubīja Bingama teoriju līdz pat viņa nāvei 1956. gadā; 1960. gados Džīns Sevojs atklāja inku civilizācijas centru Vilkabambu. Lai gan mūsdienu pētījumiem Makuarijs veltī tikai dažas nodaļas, arheologi, kuri izdarījuši galvenos atklājumus, parādās kā nobrieduši raksturi, un stāsts par impērijas atrakšanu ir tikpat saistošs, kā daudz pazīstamākā spāņu iebrukuma vēsture. Makuarijs arī ir radījis atmiņā paliekošu piedzīvojumu romānu, uzzīmēdams mūsdienu Indianam Džonsam līdzīgus raksturus, kas izcēluši dienasgaismā un joprojām turpina atklāt Inku impērijas pazudušās daļas.
Visu laiku un tautu izcilākais pasaku sacerētājs, kuram jau dzīves laikā tika uzcelts piemineklis... Skops un godkārīgs, kompleksu nomocīts un dzīvojošs bailēs no pilnīgi visa: no suņiem līdz bailēm tikt apglabātam dzīvam, un tai pat laikā labsirdīgs un atklāts. Cilvēks, kurš baidījās no bērniem ne mazāk kā no vājprāta vai ugunsgrēka, un tomēr rakstīja viņiem tik brīnišķīgas pasakas... Grāmatā autore iepazīstinājusi ar izcilā rakstnieka dzīvesstāstu. Tādu mēs vēl viņu neesam pazinuši.
Aizraujošais bestselleru rakstnieces piedzīvojumu romāns vēsta par noslēpumaino Ēģipti, kur saplūst kopā pagātne un tagadne. Pēc šķiršanās Anna Foksa nolemj izklaidēties, ceļojot pa savas vecvecmāmiņas Lūizas pēdām. Tā bijusi slavena māksliniece, kas dzīvojusi deviņpadsmitā gadsimta vidū un braukusi pa Nīlu no Luksoras uz Asuānu. Annai līdzi ir divas Lūizai piederējušas lietas — senēģiptiešu smaržu pudelīte un ilustrēta dienasgrāmata, kurā attēlotas pirms simt gadiem pieredzētās dēkas. Sekojot Lūizas gaitām, Anna atklāj brīnišķu karalienes Viktorijas laikmeta mīlas stāstu un biedējošu mazā priekšmeta noslēpumu, turklāt divi vīrieši no šīs tūristu grupas izrāda pārliecīgu interesi par šīm piemiņlietām, greizsirdīgi sacenzdamies par Annas uzmanību. Un, kas ir vēl baisāk — parādās spoks, kura klātbūtne kļūst aizvien taustāmāka un draudīgāka, savijoties kopā dramatiskiem dažādu laiku notikumiem.
Barbara Erskina ir pazīstama bestselleru autore — viņas darbi pārdoti vairāk kā miljons eksemplāros visā pasaulē, viņa saņēmusi prestižas prēmijas. Viņas grāmatas tulkotas divdesmit trijās valodās. Barbara Erskina beigusi Edinburgas Universitāti, viņa studējusi viduslaiku Skotijas vēsturi. Kopā ar ģimeni viņa pavada laiku gan Velsā, gan savā senatnīgajā muižā ziemeļu Eseksā.
Ļaujieties mūsdienīgiem notikumiem, piešaujiet dzīvei asumu, smelieties receptes dzīvei un virtuvei, iedvesmojieties no jaunākā erotiskā romāna “Baudas virtuve”. Grāmatas galvenā varone jauna, pievilcīga sieviete ar spožu karjeru, vīrieši viņas dēļ pazaudē galvu, un pavisam normālas ikdienas situācijas pārvēršas gana erotiskos brīžos. Romānā lieliski sasaistītas divas baudas — jutekliskā un kulinārā. Tas var notikt ar katru no jums daiļās dāmas, tikai ļaujieties...
Leģendām apvītajā, nomaļajā Volfensburgas pilī mītošā Lupanesku ģimene ir nolādēta, jo pirmā krusta kara laikā viens no senčiem ir pastrādājis briesmu darbus. Lai atbrīvotos no lāsta, ikkatra Lupanesku paaudze pieprasa no Alershauzenes pilsētiņas vienu jaunavu. Taču šoreiz jānosūta trīs jaunavas. Rātskungi norīko uz pili trīs palaistuves. Kad blēdība nāk gaismā, pils saimnieks ir ne pa jokam sadusmojies. Gribēdama pasargāt jaunāko māsu Samaru, Viola ir gatava doties uz pili. Nonākusi Volfensburgā, viņa tiek ierauta naida, kaislību un iekāres virpulī, kura centrā atrodas noslēpumainais vīrietis ar masku — Kirians Lupanesku, Baltais Vilks... Vēsturisks, erotisks romāns, kurā ir arī sava daļa mistikas un romantikas.
Darija Šarona ir ieguvusi diplomu etnoloģijā un romāņu valodās un literatūrā. Viņa daudzus gadus ir pavadījusi Francijā, strādājot par ceļojumu gidi, pavāri, kā arī datu menedžeri. Viņai patīk šokolādes fondī, vīrieši ar zilām acīm un vasaru izskaņas viņa labprāt pavada Provansā. Viņa ir precējusies un pašlaik dzīvo Vīnē. Darija Šarona ir pieņemts pseidonīms, viņas īstais vārds, tāpat kā izskats lasītājiem paliek noslēpums.
Ar valdzinošas informācijas palīdzību, ko sniedz gan zinātnieki, gan mediji, grāmatā “Lemūrija un Atlantīda” aprakstīti fascinējoši zudušie Lemūrijas un Atlantīdas kontinenti, uzsverot senatnes cilvēku garīgo dzīvi.
Par izcilo un reizē noslēpumaino argentīniešu rakstnieku Horhi Luisu Borhesu (1899–1986) ikviens var kaut ko bilst un teju vai uzskata viņu par savu padomdevēju. Tomēr uz jautājumu: ko tieši jūs esat lasījis? — visbiežāk atbildes nav. Iespējams arī tāpēc H. L. Borhesu dēvē par lielu mistifikatoru, taču vispirmām kārtām viņš mistificējis pats sevi. Visi 13 Horhes Luisa Borhesa “Smilšu grāmatas” stāsti, izņemot “Ulriku”, stāstu par mīlestību, pieder pie fantastikas žanra. Ikdienišķi rāma gaisotne ikreiz sagatavo kādu negaidītu notikumu pavērsienu. “Smilšu grāmatas” vēstījuma raitā plūduma un lietišķās precizitātes sabalansētība vēlreiz apliecina mūsdienu izcilā rakstnieka savpatno stilu.
Pēdējos gados stāsts par Isu Nacarieti un Mariju Magdalēnu kļuvis par neskaitāmu vairāk un mazāk sensacionālu publikāciju tēmu. Šī grāmata, tāpat kā lielākā daļa citu, ir fantāzijas auglis. Tomēr neviena šī darba epizode nav pretrunā ar tradīciju. Iespējams, šodien Isas mācība ir tikpat nepieciešama kā viņa laika nemierīgajā Palestīnā. Kam ir ausis, lai sadzird viņa balsi šajās lappusēs. Lai miers ir ar mums visiem.
Florence, piecpadsmitais gadsimts. Šai Mediči pārvaldītajā pilsētā laikā, kad zinātne un burvestības ir vienotas, viļņojas Leonardo da Vinči ģēnija tumšie avoti. Tādu pārdabiski lielisku cilvēku kā Sandro Botičelli un Nikolo Makjavelli apņemts, Leonardo dzīvo mākslinieka un izgudrotāja privileģēto dzīvi un mīl apdullinoši skaistu jaunu sievieti. Bet nežēlīgs ienaidnieks plāno viņa krišanu. Un drīz vien dižais mākslinieks izgudrotājs attapsies patriekts no savas dzimtās pilsētas un dosies mītiskā ceļojumā uz mērķi — un piedzīvojumu —, kas varētu būt arī bijis. Vēsturiskās fantāzijas meistardarbā, kas triumfāli sakausē faktus un izdomu, Džeks Danns burvīgi ataino renesanses laika Itāliju un piedāvā savu aizraujošo slepeno vēsturi par zudušo gadu Leonardo da Vinči dzīvē...
Džeks Danns (1945) — fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks, daudzu romānu autors. Vairāk nekā 90 dažādu balvu un nomināciju ieguvējs. Viņa darbi tulkoti 30 valodās. Romāns “Atmiņas katedrāle” 1997. gadā ieguvis Aurelis balvu kā gada labākais fantāzijas žanra romāns.
Amerotkī kungs, faraona galvenais tiesnesis, šķetina slepkavības lietu. Jauns, ambiciozs rakstvedis Ipumers, kas šķietami iemīlējies ietekmīga ģenerāļa meitā un cerējis uz saderināšanos, tagad kļuvis par slepkavības upuri. Par nozieguma izdarīšanu prokuratūra apsūdzējusi Nešretas kundzi, kas acīmredzot nogurusi no viņu sakara. Ja Nešretu atzīs par vainīgu, viņu dzīvu apraks Sarkano zemju tuksneša smiltīs... Šis ir tumšu noslēpumu, nodevību un intrigu bagātajā stāsts. Autors ir spējis uzskatāmi atainot Senās Ēģiptes toreizējo daiļumu un tikpat nenoslēpjamo neglītumu.
Šajā grāmatā lasītājus gaida šokējoši fakti, kas atklāj un izskaidro Borisa Berezovska un Romāna Abramoviča neiedomājamos panākumus. Kas ir šie cilvēki, kurus dēvējam par oligarhiem? Kāpēc visai valstij tik smagajos 90. gados, vispārējas nabadzības laikā, viņiem izdevās piesavināties ne tikai milzu naudu, bet arī Krievijas dabas bagātības? Kā tik īsā laikā iespējams kļūt par miljardieri? Autors faktus izklāsta nežēlīgā atklātībā. Notikumi ir patiesi. Netiek slēpti ne dalībnieku uzvārdi, ne arī to saikne ar grāmatas galvenajiem varoņiem. Aleksandrs Hinšteins (1974) ir viens no pazīstamākajiem Krievijas publicistiem, izcils analītiskais žurnālists, daudzu korupcijas skandālu atklāšanas iniciators, spilgts un veiksmīgs politiķis. Sešu grāmatu autors. Pēc ievēlēšanas Valsts domē viņam vairs nav aizvērtu durvju un aizliegtu tēmu.
“Nāve ar saviem spārniem nogalinās to, kas traucē faraona mieru” — šāds uzraksts bija lasāms uz māla plāksnītes, ko zinātnieki atrada, atklājot Tutanhamona kapenes. Neviens nenojauta, ka trīspadsmit līdzstrādniekus no divdesmit pētnieku lielās grupas dažu gadu laikā piemeklēs priekšlaicīga un neizskaidrojama nāve. Plāksnīte gan noslēpumainā kārtā pazuda, taču runas par seno, nāvējošo lāstu nodarbina cilvēci joprojām.
Aizraujošs stāsts par to, kā vēsturnieki mēģina noskaidrot lāsta mīklu un maina gadu tūkstošu gaitā radušos priekšstatus par dažādām parādībām. Vai tiešām arī “Titānika” bojāejā varam vainot faraonu lāstu?
Izcilā spāņu gleznotāja un sirreālisma pārstāvja S.Dalī (1904–1989) sarakstītā “Ģēnija dienasgrāmata” aptver laiku no 1952. līdz 1958. gadam. Tajā redzams savā ziņā atkailināts Dalī, kas ar baudu priecājas par savu tēlu, ar pārsteidzošu nekaunību kultivē pats savu personību. Taču aiz lielās pašslavināšanās saskatāms gleznotājs ar sakāpinātu mākslas apziņu, izteiktu precizitāti, kas robežojas ar neprātu, bet bez neprāta nav piedzīvojuma.
Pirmo reizi latviešu valodā pasaules slavenais un popkultūrā plaši pazīstamais stāsts par Frankenšteinu. Zinātnieks Viktors Frankenšteins cenšas noskaidrot, kā radīt cilvēku. Viņam tas arī izdodas un no mirušu cilvēku ķermeņiem tiek radīts vairāk nekā divus metrus garš briesmonis, kas iedveš šausmas gan pašā tā radītājā, gan apkārtējos cilvēkos.
“Tiek uzskatīts, ka romāna iedvesma Šellijai radusies 1816. gada naktī, kad kopā ar savu vīru, dzejnieku Šelliju, viņa ciemojās pie Džordža Bairona netālu no Ženēvas. Viesu vidū bija arī Bairona mīļākā Klēra, kā arī viņa ārsts Polidori. Pēc šausmās pavadītās nakts visi solījušies gada laikā uzrakstīt šausmu romānu. Solījumu gan izpildīja tikai Mērija Šellija un Džons Viljams Polidori (John William Polidori), kas sarakstīja ne pārāk veiksmīgo “Vampīru” (The Vampyre, 1819).”
Esi labs pret sevi un pielūko, kas vajadzīgs tavai dvēselei. Neuzņemies par daudz, norimsti, pieņem sevi tādu, kāds esi. Un katru dienu izdzīvo tā, it kā tā būtu dāvana - tikai tev. Ieklausies savu ilgu klusajā balsī, tad tava dzīve būs laimīga. Anselma Grīna teksti īpaši uzrunā tad, kad ikdiena ir pelēka vai kad tā kļūst pārlieku steidzīga. Mazā laimes grāmatiņa – visām dzīves situācijām.
Apgādā „Jumava” izdotas Anselma Grīna grāmatas „Eņģeļi dvēselei”, „Neaizmirsti vislabāko”, „50 eņģeļi gadam”, sagatavošanā ir „Katram cilvēkam savs eņģelis”, „Iekšējā spēka avoti” un „50 rituāli dzīvei”.
Nesamierināmais padomju sistēmas ienaidnieks Viktors Jerofejevs izauga dziļi pārliecināta padomju diplomāta un tulka ģimenē. Dēlam neredzama, padomju vara caurauda Jerofejevu ģimenes ikdienu un esamību. Ģimenes dzīve romānā aprakstīta, izmantojot lielās politikas jēdzienus: Jerofejevs-tēvs savam dēlam bija tas pats, kas Staļins — visai padomju tautai. Un tieši “labais Staļins”: smaidīgs, gādīgs (kaut stingrs) tautas tēvs pretstatā disidentu un liberālo publicistu “sliktajam Staļinam”. Īsi sakot, ģimenes idille uz monumentālās, magnētiskās ģenerālisimusa figūras fona.
Ģimenes leģendas, tēva stāsti, paša atmiņas, fantāzijas un prātulas, privātu vēstuļu un avīžrakstu fragmenti — no šādiem materiāliem veidots šis īpatnējais teksts, proti, “grāmata par visu”: par politiku, literatūru, diplomātiju, erotiku, gastronomiju, metafiziku. Ar aforismiem un filozofismiem par mūžīgo “tēvu un dēlu” tēmu, ar izdomātiem slavenu vēsturisku personu dialogiem.
“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās virs ūdens. Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.”
Nav nekādu šaubu, ka šis stāsts ir apceļojis visus pasaules kontinentus un nesis bagātīgus augļus. To joprojām stāsta visdažādākajās valodās. Un neviens nevar saskaitīt sirdis, ko tas pārveidojis.
Apgāds “Jumava” piedāvā vienu no Renesanses literatūras spilgtākajiem paraugiem – itāļu rakstnieka Džovanni Bokačo darbu “Dekamerons”. Latviešu valodā to tulkojusi Maija Kvelde, vizuālo materiālu šim “Dekamerona” izdevumam gatavojuši vairāki slaveni mākslinieki – Vija Zariņa, Laura Sileniece, Kristaps Zariņš, Māris Bišofs, Helēna Heinrihsone, vāku noformējis Valdis Villerušs.
Romāns visā pasaulē pārdots vairāk nekā 1,7 miljonos eksemplāru un tulkots 16 valodās!
Kas notiktu, ja jūsu ģimene, draugi un paziņas zinātu, ko jūs par viņiem patiesībā domājat... Gerija uzraksta atvadu vēstules visiem, kurus pazīst, nevairoties patiesības. Tikai muļķīgā kārtā miega tablešu un degvīna sajaukums visu sabojā — taču Gerijas dzīve kopš tās dienas kļūst aizvien aizraujošāka. Nav nemaz tik vienkārši atjaunot attiecības ar līdzcilvēkiem — vēl jo vairāk tad, ja viņi zina, ko par viņiem patiesībā domā!
Federiko Andahazi dzimis Buenosairesā, 1963. gadā. Viņa pirmais romāns “Anatoms” (1996, latviski – 2007) ātri kļuva par nacionāla un starptautiska mēroga bestselleru.
“Žēlsirdīgās” ir Federiko Andahazi otrais romāns, kurā intrigu aizsāk dvīnes Kolete un Babete Legrānas, labi pazīstamas visā Eiropā ar savu skandalozo un izaicinošo uzvedību laikmetā, kurā valda tik daudz aizspriedumu. Taču aiz viņu bezbēdīgās ārišķības patvēries kāds noslēpums. Klīst leģenda, ka pastāv arī trešā Legrāna, Anete, kas neskaidru iemeslu dēļ sabiedrībā nerādās. Un tieši viņa piedāvā doktoram Polidori, lorda Bairona privātsekretāram (romānā mīt arī Persijs, Šellijs un citas spilgtas personības), savādu līgumu, kura noteikumi lieliski sabalsojas ar lūdzējas neparastajām īpašībām - tādas personas, kuras ārējais neglītums ir tieši proporcionāls viņas inteliģencei un prasmei stāstīt. Ko par šo noslēpumu nāksies dot pretī Polidori, galvenajam romāna “Žēlsirdīgās” varonim un upurim? Šo mīklu Federiko Andahazi atklāj savā aizraujošajā un pavedinošajā valodā. Tāpat kā darbā “Anatoms”, arī šeit Andahazi pievēršas neskaidriem un negaidītiem seksualitātes jautājumiem. “Žēlsirdīgās” sapin tiešām īsti gotisku mūsdienu romāna intrigu, kura galvenos varoņus un notikumus lasītājam aizmirst būs grūti.
Vēstījums par baisi slaveno nacistu nometni, vardarbību, drosmi, bēgšanu un izdzīvošanu
“Aušvica” ir neaizmirstams stāsts par nacistu baisi slaveno nometni, vēstījums par slepkavošanu, vardarbību, drosmi, bēgšanu un izdzīvošanu. Grāmata ir pārliecinošs pētījums, kā tāda milzīga mēroga cilvēces traģēdija varēja notikt. Grāmatas autors Lorenss Rīss veic nevainojamu un bezbailīgu pētījumu... viņš piespiež lasītāju aizvirzīt holokaustu prom no gotisko šausmu murgu jomas un atzīt to kā kaut ko cilvēcīgu... Skrupuloza un godīga, šī grāmata ir pilnīgi bez ilūzijām. Šīs grāmatas lasīšana ir smags pārbaudījums — nevis autora neveiksmes, bet tieši viņa panākumu dēļ. Daļa šī darba radusies viņa apbrīnojamo aculiecinieku — gan izdzīvotāju, gan SS noziedznieku — meklējumos. Autors pacietīgi ir aizvadījis gadus, pierunādams viņus runāt, viņu dzīvei tuvojoties noslēgumam.
Romāns “Atēnu vēstnesis” 2008. gadā ir nominēts Lielbritānijas jaunajai Desmona Eliota balvai.
Vai senie dievi ir pametuši savas skaistās zemes, atdodot vietu kristietībai? Vai varbūt ne – un vēro savas tautas, šad tad piešķirot cilvēkiem arī savas dāvanas? Un – vai šīs veltes reizēm nav bīstamas, jo var atmodināt pirmatnējas, pat nāvējošas kaislības? Kādus sodus šie labvēļi piespriež par nodevību pret sevi un savu mīlestību? Kurš atklāj noziegumus – gan īstenībā, gan sirdsapziņās? Kas ir viņš – šis izmeklētājs un tiesātājs, no kurienes nāk un kurp aiziet? Vai detektīvs ir tikai resns, mazliet smieklīgs okšķeris, kas atgādina pāraugušu sārtvaidzi Amoru – vai varbūt viņam piešķirtas tādas pilnvaras, par kurām mirstīgam cilvēkam nav ne jausmas? Tādi ir jautājumi, kuri nodarbina Anni Zurudi, stāstot par notikumiem, kas risinās skaistajā Grieķijā, kur gan dievi, gan cilvēki allaž bijuši kaislīgi un nežēlīgi.
Anne Zurudi (1959) ir dzimusi Lielbritānijas ziemeļos. Pēc krievu literatūras studijām sāka karjeru tobrīd jaunajā IT nozarē un vairākus gadus nostrādāja ASV. Pēc tam strādājusi arī par vecāko ceļojumu aģenti Anglijā, līdz pameta savu ienesīgo darbu par labu vienkāršākai dzīvei Grieķijas salās. Šī valsts arī kļuva par iedvesmas avotu diviem romāniem.
Patiess stāsts par krievu atomzemūdenes nogrimšanu
Melna, spoža, skaista kā mākslas darbs, Kurska bija Krievijas flotes lepnums. Bet 2000. gada 12. augustā, Barenca jūras manevru laikā, Kurska nodrebēja eksplozijā un sāka smagi, neapturami grimt ar visiem 118 apkalpes vīriem. Valdībai un militārajai priekšniecībai, kas bija tālu no notikuma vietas, savas ādas glābšana bija daudz svarīgāka par vajadzību glābt cilvēkus. Tiem, kuri atradās zemūdenē, dzīves alkas atklāja pārsteidzošas disciplīnas un varonības rezerves.
Dzintara istaba vairāk nekā divsimt gadu greznoja pili Krievijā, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, Hitlers paziņoja, ka tai jākļūst par Trešā reiha lepnumu. Strauji sasnieguši Ļeņingradu, nacisti iebruka Katrīnas pilī, izlauza no sienām dzintara paneļus, salika tos kastēs, un istaba pazuda no redzesloka. Kopš tā laika to neviens nav skatījis. Ketrina Skota-Klārka un Eidriens Līvijs pa šīs zaudētās vērtības pēdām tikuši tālāk par pārējiem, atšķetinot samudžinātu liecību kamolu, kas apvija Dzintara istabas likteni. Šis pētījums viņus aizveda uz Austrumeiropu un iemeta draudzīgajā izlūkošanas un pretizlūkošanas pasaulē. Ierakušies Sanktpēterburgas un Berlīnes arhīvos līdz šim plaši nezināmās dienasgrāmatās, vēstulēs un slepenajos ziņojumos, viņi pirmie atklāja pārsteidzošu sazvērestību ar mērķi slēpt patiesību.
“Šai aizraujošajai grāmatai piemīt visas labam detektīvstāstam raksturīgas nianses, kas noved pie pārsteidzoša un negaidīta pavērsiena. Fakts, ka tas nav stāsts par izmeklēšanu, bet faktu izmeklēšana, vērš to vēl saistošāku.”
Ričards Kremptons, Oksfordas Universitātes profesors, Austrumeiropas vēstures pētnieks
Džons Apdaiks (1932) iemantojis plašu popularitāti ne tikai savā dzimtenē Amerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Daudzu literāru prēmiju laureāts (Pulitzer Prize for Fiction, American Book Award, O’Henry Award for Fiction, National Book Award for Fiction u.c.). Apdaiku dēvē par vistalantīgāko savas paaudzes rakstnieku. Latviski izdoti darbi “Precēsimies”(1983), “Trusi, bēdz!” (1983), “Īstvikas raganas” (1998) un “Brazīlija” (2003).
Autors Džons Apdaiks saka, ka ideja radusies izlasot dažas rindas kādā leģendu un seno teiksmu krājumā, kur Heirons, tāpat kā Kristus, ziedojis sevi un savu nemirstību cilvēces labā. Tā romānā sengrieķu dievi — Zevs, Hēfaists, Hēra, kentaura sieva Hariklo un viņa meita Okiroja — tiek iedzīvināti reālu cilvēku tēlos. Teiksmas un leģendas savijas ar realitāti un autora bērnības atmiņām.
Kentaurs ir stāsts par skolotāju Džordžu Koldvelu un viņa dēlu Pīteru. Trīs kopā pavadītas dienas sniega vētrā atklāj tēva un dēla attiecības. Romāns daudzējādā ziņā ir personisks un pat autobiogrāfisks, jo Pītera tēls ir līdzīgs pašam autoram bērnībā. Mītu un mistikas caurvīts, “Kentaurs” ir viens no lieliskākajiem un neparastākajiem Džona Apdaika romāniem.
Viņa dzīvoja neizsakāmā bagātībā, tomēr arī ļoti lielā vientulībā. Viņu dievināja, taču arī bezgala ienīda. Viņa bija vēlīga un lepna, laimīga un izmisusi, pašaizliedzīga un vēsa — fascinējoša sieviete.” Viņa ir Nofretete, viena no spilgtākajām personībām pasaules vēsturē, sievietes skaistuma etalons. Viņa pārvaldīja milzu impēriju un noliedza vecos dievus. Viņas laikā trīs gados tuksnesī uzceļ jauno galvaspilsētu Ahetatonu. Pēc vīra nāves Nofretete zaudē varu un ietekmi. Pēdējos savus dzīves gadus pavada un mirst vientulībā. Jaunatklātie akmens fragmenti deva ierosinājumu šīs vienreizējās sievietes „arheoloģiskajai” biogrāfijai.
Par Atlantīdas zelta civilizāciju, kas senatnē nogrima vareno ūdeņu aukstajos dziļumos, vēsta dziesmas un leģendas. Ko var teikt par tās mistisko un reliģisko ticību, mākslu un arhitektūru un tautas zināšanām par zinātni un dziedniecību? Vai ir iespējams, ka atlantīdiešu milzīgos sasniegumus ir veicinājuši sakari ar citplanētiešiem? Šērlija Endrjūsa darbā “Atlantīda: zudušās civilizācijas noslēpumi” atklāj šo dzīvo mantojumu, no jauna liekot palūkoties uz zemi, kas reiz atradās pie Atlantijas kalnu grēdas. Autores bagātīgā cļojumu pieredze sintezēta ar simtiem citu Atlantīdas pētnieku darbu - gan zinātnieku, gan gaišreģu (Edgars Keisijs) sniegto.
“Mīts par Sīsifu” (1942) vienmēr ticis uzskatīts par absurda tēmas atrisinājuma augstāko punktu Kamī mantojumā. Ierasti uzdotais jautājums par to, ka vienīgā nopietnā filozofijas problēma ir pašnāvības problēma, ar ko Kamī sāk sarunu par absurdu, iezīmējas kā urdošais — kam pieder mana dzīve? Vai es spēju par to spriest? Vai manam spriedumam ir iespējams pamats? Absurda domāšana liek atteikties gan no reliģiski izprastas mūžības, gan no tās laicīgajiem aizstājējiem.
Brīnumlīdzeklis pret vēzi? AIDS patiesā seja? Princeses Diānas nāve — satiksmes negadījums? Vai lietas vienmēr ir tik vienkāršas, kā izskatās, vai tik sarežģītas kā domājam... Sazvērestības teorija dzīvo grāmatās, televīzijā, internetā — tā pārņēmusi cilvēku prātus daudz vairāk nekā jebkad agrāk. Šī grāmata ļauj uzzināt būtiskākos faktus un viedokļus saistošā izklāstā un viegli uztveramā formā.
Šis darbs iznāk sērijā “Zelta klasika” Pasaulslavenais darbs ataino nemirstīgo daiļās kurtizānes Margeritas Gotjē un Armāna Divāla traģisko mīlas stāstu. Savā īsajā mūžā šī jaunā sieviete paguva iemirdzēties kā zvaigzne un ar savas personības šarmu piesaistīt daudzu ievērojamu vīru prātus un sirdi, taču ceļu uz nemirstību un mūžību viņai pavēra tieši Aleksandrs dimā ar savu romānu, kurā dzīvojam līdzi varones mīlestībai, kas ar patiesu cildenu spēku tomēr uzveic liekuļu sabiedrību, kaut arī daiļā Margerita uzupurējas un iet bojā.
“Mērfijs” ir pazīstams kā jauns pavērsiens Džeimsa Džoisa iedibinātajā īru rakstniecības tradīcijā — tas ir asprātīgs, komisks un vienlaikus drūms, dziļi filozofisks stāsts par cilvēka situāciju pasaulē, turklāt — viens no lasītāju iecienītākajiem Beketa darbiem. Mērfijs, savas mīļākās Sēlijas Kellijas pamudināts, sāk strādāt par vīriešu kārtas medicīnas māsu Magdalēnas psihiatriskajā slimnīcā, un nāk pie atklājuma, ka pacientu vājprātība ir pievilcīga apziņas eksistences alternatīva.
“Džeina Eira” ir romāns ar aizraujošu sižetu. Gluži kā meteors tas parādījās 1847. gadā un vēl tagad, pēc vairāk nekā simt piecdesmit gadiem, nav zaudējis savu mirdzumu. Šo grāmatau iemīļojušas paaudžu paaudzes. Šarlote Brontē jau sen ir atzīta par XIX gs. vidusposma ievērojamāko angļu rakstnieci, kas dedzīgi aizstāv sievietes līdztiesību ģimenē un darbā. Džeina Eira, nabaga bārene, kas izaugusi patversmē, apveltīta ar spīvu protesta garu pret sociālo netaisnību. Džeinas atzīšanās mīlestībā ir drosmīga deklarācija par vienlīdzību, it īpaši tāpēc, ka to izsaka trūcīga guvernante. Pat būdama līgava, viņa atraida mīļotā cilvēka dāvanas un stūrgalvīgi joprojām pilda guvernantes pienākumus. Visvairāk viņa baidās no tā, ka laulība viņu pārvērtīs par verdzeni vai rotaļlietiņu. Alkas pēc godīga, patstāvīga darba un neatkarības liek Džeinai Eirai bēgt no mistera Ročestera un labāk kļūt par klaidoni un ciest badu nekā samierināties ar bezrūpīgo, taču kaunpilno dzīvi, kādu viņš piedāvā.
Roberts Mūzils (1880 – 1942) ir viens no izcilākajiem austriešu rakstniekiem, līdzās Dž. Džoisam, F. Kafkam, M. Prustam arī viens no 20. gadsimta modernās prozas jaunradītājiem. Noveļu cikls “Trīs sievietes” (1924) apvieno trīs versijas par mīlu, nodevību, seksuālo sevis apliecinājumu un nāvi, reālistiskās norisēs ievijot arī mīta un simbola daudznozīmību.
Horhe Luiss Borhess (1899-1986) - izcilais un reizē noslēpumainais argentīniešu rakstnieks -, turpat sešdesmit gadus darbodamies literatūrā, sarakstīja apbrīnojami maz. Viņa daiļrades kodols, to var saukt par Borhesa evaņģēliju, ir aptuveni 20 stāsti.
Mūsu Horhes Luisa Borhesa stāstu izlasē iekļauti stāsti, kas ļauj iepazīt visas argentīniešu rakstnieka iecienītākās tēmas no krājumiem "Izdomājumi", "Alefs" un "Šekspīra atmiņa".
"Šķiet, esmu viņu pazinusi visu mūžu. Mēs gadiem bēgām no viņas - mana māte un es, kā čigānietes traukdamās no pilsētas uz pilsētu. Mēs jau bijām ar viņu sastapušās pasakās, tā ir ļaunā burve no piparkūku mājiņas, Sniega karaliene, Ziemas valdniece. Kādu brīdi mēs viņu pazinām kā Melno Vīru, bet Laipnīgajiem ir tik daudz masku, aiz kurām paslēpties, to uzmanības pierādījumi izplatās kā ugunsgrēks, nosakot toni, ieskandinot pārmaiņas, apburot mūs un izvilinot no patvēruma, uzsūtot visādas nelaimes un kūleņojot pa ceļu uz priekšu... un tiem seko kārdinošās sarkanās kurpītes."
"Viena no mūsdienu populārākajām angļu rakstniecēm."
Daily Mail
"Labākais darbs, ko līdz šim ir radījusi Džoanna Harisa."
Jaunā drosmīgā Anne fon Zeidlica ir tuvu izmisumam, kad viņas vīrs, kāds Minhenes mākslas priekšmetu tirgotājs, iet bojā mistiskā autokatastrofā. Viņai palikuši attēli, kuros redzams sens pergaments koptu rakstā. Drīz vien Anne apjauš, ka šis dokuments ir noslēpumu apvīts, jo par orģinālu sola milzu naudu. Pergamenta meklējumos viņas ceļš ved uz Parīzi, kur kāds amerikāņu profesors šķietami neloģiska iemesla dēļ aplējis ar skābi Leonardo da Vinči gleznu... Vai vīram bijusi noslēpumaina saistība ar orfistu ordeni, par kuriem klīst baumas - ja kāds vēlas izstāties no orfistu kustības, biedrība piespiež to izdarīt pašnāvību? Vai patiesi tas būtu līdz šim nezināmā, tā dēvētā Barabas evaņģēlija dēļ, uz kura balstās visi turpmākie?...
Rasputina dramatiskā nāve lielā mērā aizēnoja daudzus jautājumus par viņa dzīvi. Piemēram, kāpēc stāsts par zemnieku no attālas Sibīrijas sādžas, kas kļuva par pēdējā Krievijas imperatora visvareno favorītu, mūs aizrauj vairāk par jebkuru citu Krievijas vēstures epizodi? Kāpēc stāstā par viņa slepkavību ir vairāk melu un noklusētu lietu nekā patiesības? Ko slēpj viņa dzīves pretrunas, kurās patiesi fakti savijušies ar baumām, mistiku, mītiem un tīru izdomu? Vai Rasputins bija upuris vai morāli pagrimis šarlatāns? Ļauns dēmons, kas vainojams cara ģimenes gāšanā, vai cilvēka, kas varēja kļūt par tās glābēju?
Endrū Kuks grāmatā "Nogalināt Rasputinu" atklāj jaunus faktus par Rasputina nāves apstākļiem, kas balstīti uz nopietnas izmeklēšanas rezultātiem.
Šis darbs tiek izdots sērijā "Grāmata visai ģimenei", kas tiek veidota sadarbībā ar "Neatkarīgo Rīta Avīzi".
Angļu humorists un dramaturgs Džeroms K. Džeroms (1859-1927) pasaules slavu ieguva ar ceļojumu romānu "Trīs vīri laivā" (1889), pirms tam uzkrājot daudzveidīgu dzīves pieredzi, - Džeroms darbojies amatieru teātra trupā, bijis žurnālists, skolmeistars, uzpircējs pie tirdzniecības aģenta, advokāta palīgs, izmēģinājis laimi vēl citās profesijās.
Šai grāmatā "Trīs vīri laivā" varonis ir apprecējies un kļuvis par ģimenes galvu trim pašapzinīgām un radošām atvasēm. Romānā atpazīstam gan Džeromam raksturīgo stilu, gan raksturu un situāciju asprātīgos vērojumus.
Džeroma ironiskais prāts nenoveco un rakstāmspalva nenodilst - pat grūti noticēt, ka darbs sarakstīts pagājušajā gadsimta sākumā.
“Klasīšu spēle” ir romāns – rotaļa, romāns – maska, romāns – mīkla visai tiešā nozīmē, tā ekscentriskā kompozīcija ļauj un pat liek lasītājam pašam piedalīties teksta veseluma radīšanā, lecot no vienas nodaļas citā gluži kā klasīšu spēles kvadrātiņos.
Romānu “Klasīšu spēle” (1966) daudzi vērtētāji uzskata par Kortāsara galveno darbu. Tas ir stilistiski spilgts savdabīgā latīņamerikāņu literatūras fenomena paraugs, ko dažos aspektos mēdz salīdzināt ar Dž. Džoisa vai S. Beketa sirreālo pasaulsredzējumu, citos – E. Hemingveja vai M. Friša metafiziskajiem meklējumiem.
Romāna galvenais varonis ir Orāsio Oliviera – argentīniešu rakstnieks, kurš dzīvo Parīzē. Viņa laiku piepilda mūzikas klausīšanās, filozofiski spriedelējumi, jaunrade un alkohols bohēmisku draugu pulciņā, un Maga – sieviete mīlestībai, gluži fantastiska savā iekaltu gudrību nesabeigtas intuīcijas aurā. Magas bērna nāve un viņas pazušana pārtrauc Orāsio tukšo izpriecu un intelektuālās akrobātikas inerci un rosina atgriezties bērnības zemē – Buenosairesā. Tur viņš strādā gan par tirgotāju, gan pieskata cirka zvaigzni – kaķi rēķinātāju -, gan dežūrē psihiski slimo klīnikā. Taču patiesībā – meklē Magu, sievieti, kura viņam, izrādās, nozīmējusi tik ļoti daudz…
Hulio Kortāsars (1914 – 1984) – argentīniešu izcelsmes rakstnieks, dzimis Briselē, pēc Pirmā pasaules kara kopā ar vecākiem atgriezies Argentīnā un izglītojies Buenosairesā.
"Dieva spiegs" ir Huana Gomesa - Hurado - spāņu rakstnieka un žurnālista - ceturtais uzrakstītais un pirmais publicētais romāns.
Vēl pirms parādīšanās Spānijas grāmatnīcu plauktos romāns izraisījis milzīgu interesi Amerikas Savienotajās Valstīs (šis ir visdārgāk pārdotais spāņu romāns ASV), tas iztulkots vienpadsmit valodās, un tā tulkošanas tiesības pārdotas piecpadsmit valstīs. Par iespēju ekranizēt šo darbu jau interesējusies Holivuda. Šādas sakāpinātas intereses iemesls ir romāna sižets.
Roma, 2005. gada 2. aprīlis. Tikko kā miris pāvests Jānis Pāvils II, un Svētā Pētera laukumu piepilda ticīgie, kas vēlas teikt pāvestam pēdējās ardievas. Tai pašā laikā norisinās gatavošanās darbi konklāvam, lai izvēlētos jauno pāvestu. Tieši šajā laikā divi katoļu Baznīcas liberālā spārna pārstāvji, kam uz šo amatu ir labas izredzes - Enriko Portīni un Emilio Robaira -, tiek pakļauti baisam rituālam un noslepkavoti. Viņu līķi ir sadalīti gabalos, un to atrašanās vietā ar asinīm uzrakstīti vārdi no Svētajiem Rakstiem. Pa Romas ielām klaiņo sērijveida slepkava, un kriminoloģijas psihiatre inspektore Paola Dikanti saņem uzdevumu viņu notvert...
Šis darbs tiek izdots sērijā "Grāmata visai ģimenei", kas tiek veidota sadarbībā ar "Neatkarīgo Rīta Avīzi".
Kādā bezvārda ciemā ierodas mērnieks K., kura mērķis ir nokļūt tuvīnajā pilī. Viņam nākas saskarties ar saltu vienaldzību, barjeru lauzt neizdodas arī Frīdai – K. mīļākajai, kuru viņš atņēmis augstam ierēdnim no pils, K. šķietamajam priekšniekam. Vilšanās seko cita citai, katrs solis tikai attālina no iecerētā. Tomēr K. nevēlas atteikties no cīņas…
“Pils” (1922) ir pēdējais un plašākais Kafkas romāns, kur kulmināciju sasniedz gan eksistences absurditāte, atsvešinātība un atziņas neiespējamība, gan vienlaikus dziļš cilvēciskums un smalka ironija.
Lasot uzplaiksnī gandrīz aizmirstas atmiņas par neizdibināmām un tomēr tik pazīstamām pasaulēm starp realitāti un zemapziņu, ka gribot negribot katram pašam nākas izskaidroties ar savu “īstenību” un meklēt atbildi uz jautājumu: kas ir Kafka?
Francs Kafka (1883 – 1924) latviešu lasītājiem jau kļuvis pazīstams ar romānu “Process”, kā arī saviem stāstiem. Rakstnieka savdabīgais un skaudri neitrālais redzējums ir pamatā visai modernisma un postmodernisma pasaules uztverei.
Pēc otrā pasaules kara Krievijas dzejnieks un rakstnieks Boriss Pasternaks(1890-1960) piepildīja savu mūža sapni – uzrakstīja romānu par savas paaudzes vēsturiskajām gaitām; tā galvenajam varonim, ārstam un dzejniekam Jurijam Živago, daudz līdzības ar paša autora personību.
Romāna varoņu – Živago, Laras un Antipova-Streļņikova – ceļi krustojas Krievijas revolūciju un pilsoņu kara ugunīs. Živago, kurš sākotnēji ir sajūsminājies par revolūciju, uzskatīdams to par pagrieziena punktu visā pasaules vēsturē, piedzīvo mokpilnu atskārsmi par tās īsto dabu; tautas ciešanas un paša izpostītā dzīve sagrauj jebkuru ticību revolūcijas ideologu apgalvojumiem, ka no trulas nežēlības un haosa varētu dzimt jauna, augstāka morāle un kultūra. Pēc paša rakstnieka atzinuma, Živago liktenis atspoguļo Bloka, Majakovska un Jeseņina likteni un vispār dzejnieka likteni laikmeta griežos. Savukārt Živago un Laras smeldzīgi skaistajā un traģiskajā mīlas stāstā var saskatīt paralēles ar paša autora dzīves notikumiem.
Režisors Deivs Līns 1965. g. nodeva ASV skatītājiem filmu “Doktors Živago” ar Omāru Šarifu, Džūliju Kristiju un Džeraldīni Čaplinu galvenajās lomās. Romantiskā noskaņā veidotais kinodarbs ieguva lielu popularitāti pasaulē un izpelnījās piecus Amerikas Kinomākslas akadēmijas “Oskarus”.
Zviedru versija par Bulgakova "Meistaru un Margaritu".
Savā dīvainajā ceļojumā pa Eiropu Rubašovs sastop 20. gadsimta bēdīgi slavenākos personāžus. Mīlestība, bagātība, imperatora ģimenes labvēlība, balles augstākajās aprindās. Labklājības periodu aptumšo vienīgi Rasputina mistiskie pareģojumi... Valgrēna aizraujošais piedzīvojumu stāsts veidots žanrā, kas lika sajūsmināties "Meistars un Margaritas" piekritējiem, kā arī radīs patiesu baudu "Gaišreģa" faniem.
Grāmatas autors Dr. Roberts Cimmers dzimis 1953. gadā, studējis filosofiju un anglistiku, strādājis par docētāju universitātē un mācījis pieaugušo izglītības kursos. Patlaban viņš kā neatkarīgs publicists dzīvo Berlīnē. Vācijas izdevniecība Deutscher Taschenbuch Verlag sērijā Portrait izdevusi viņa un Martina Morgenšterna kopdarbu “Karls Popers” (2002).
Grāmata “Filosofu portāls” (Das Philosophenportal) pirmoreiz izdota 2004. gada septembrī Minhenē izdevniecībā Deutscher Taschenbuch Verlag GmbH & Co., 2. izdevums Vācijā nācis klajā tā paša gada decembrī.
R.Cimmers “Filosofu portālā” profesionāli, tomēr vienlaikus arī interesi rosinošā un viegli uztveramā veidā iepazīstina lasītāju ar 16 filosofijas vēsturē nozīmīgu darbu saturu, saistot to ar autoru dzīves notikumiem un uzskatiem. Apskatāmie autori izvēlēti tā, lai būtu redzama filosofiskās domas attīstība, sākot ar sengrieķu filosofiju un beidzot ar mūsu laikabiedriem. Savā darbā R.Cimmers pievērsies Platona, Aurēlija Augustīna, Nikolo Makjavelli, Mišela de Monteņa, Renē Dekarta, Blēza Paskāla, Džona Loka, Imanuēla Kanta, Artura Šopenhauera, Sērena Kirkegora, Kārļa Marksa, Frīdriha Nīčes, Ludviga Vitgenšteina, Martina Heidegera, Karla Popera un Džona Roulza sacerējumiem.
Šis darbs tiek izdots sērijā "Grāmata visai ģimenei", kas tiek veidota sadarbībā ar "Neatkarīgo Rīta Avīzi".
Romāns “Gepards” stāsta par kādreiz dižu dzimtu gadsimtu mijā, kad sensenās vērtības tiek strauji nomainītas pret citām un pa varas gaiteņiem soļo jauni ļaudis. Reizē tas ir stāsts par sicīliešiem — mazu, lepnu tautu, kas daudzus gadsimtus pavadījusi citu tautu ēnā.
Lielus panākumus arī guvusi šī romāna ekranizētā versija. Kinorežisora Lukīno Viskonti 1963. gadā uzņemtā filma ar tādu pašu nosaukumu “Gepards”, ieguvusi “Zelta palmas zaru” prestižajā Kannu kinofestivālā.
"Grēksūdze ir smags pienākums, ja runā un raksta patiesību. Un nepateicīgs." Aleksandrs Jakovļevs
"Uzskatu viņu par vienu no retajām personībām Eiropas politikā, kas uz sevi spēj palūkoties ar objektīvu un pat nesaudzīgu, īsta domātāja cienīgu skatienu." Hogzags Sanbrikss, rakstnieks
"Ļoti vēlētos, lai šī grāmata kļūtu par mūsdienu studentu rokasgrāmatu, jo bez tās nav iespējams izprast Krievijas vēsturi un saprātīgi spriest par tās šodienu un rītdienu." A. Zapesockis, profesors
"Aleksandra Jakovļeva grāmata "Krēsla", kuras pamatā ir gan autora dzīves pieredze, gan dokumentāli fakti, tagad jau pati kļuvusi par laikmeta dokumentu. Tādām grāmatām lemts ilgs mūžs." Grigorijs Baklanovs, rakstnieks
"Ja nebūtu Jakovļeva, tad Tautas deputātu kongress 1989. gadā neatzītu 1939. gada neuzbrukušanas līguma starp PSRS un nacistisko Vāciju slepenos protokolus. Diez vai bez tā mūsu drosminieki 1990. gada 4. maijā Rīgā būtu pasludinājuši Latvijas neatkarību." Marina Kostaņecka, rakstniece
O. Henrijs (1862–1910) ir viens no izcilākajiem prozaiķiem amerikāņu literatūrā. Viņa īsie stāsti spilgti atspoguļo 20. gadsimta sākuma Amerikas dzīvi visā tās daudzveidībā un krāsainībā. O. Henrija stāstos dzirkstī humors un iztēles bagātība, viņa stāstu varoņi pārstāv visdažādākos sabiedrības slāņus: tie ir gan bezdarbnieki un darba meklētāji, gan viesmīles un ierēdņi, gan sīktirgotāji un mēbelētu istabu izīrētājas, gan ugunsdzēsēji, gan noziedznieki, gan miljonāri, gan daudzi citi...
Krājumā iekļauti 12 iepriekš latviski nepublicēti, kā arī populārākie agrāk jau tulkoti stāsti, no kuriem daži arī uzņemti mākslas filmās.
Haiku izlasē japāņu trīsrindes aptver divus galvenos haiku žanra pastāvēšanas periodus — haiku klasisko periodu (16. gadsimts–19. gadsimta vidus) un haiku jauno periodu (19. gadsimta vidus līdz mūsdienām).
Šī grāmata ir kā ceļojums laikā kopā ar haiku dzejnieku no 16. gadsimta līdz mūsdienām.
Izlasē iekļauta ievērojamāko un populārāko haiku dzejnieku Basjo (17. gs.), Busons (18. gs.), Isa (19. gs.) dzeja un 20. gadsimta haiku autori.
Svarīgi arī atdzejotājas komentāri, īss perioda un dzejnieku daiļrades raksturojums. Lielākā daļa haiku šai izlasē ir pirmpublicējumi.
“Lamančas atjautīgais idalgo dons Kihots” ir pasaules klasika un pasaules iemīļots stāsts par apkārt klejojošu ekscentrisku bruņinieku un viņa pieticīgo kompanjonu Sančo Pansu.
Alonso Kihana ir ikdienišķs kungs, kurš salasījies pārāk daudz bruņinieku stāstu un nolemj sekot šo bruņinieku paraugam. Nodēvējis sevi par Lamančas donu Kihotu, notīrījis rūsu un pelējumus no bruņutērpa, ar papes cepuri galvā viņš sēžas uz sava klepera, lai dotos pasaulē apkarot netaisnību.
Grāmatas otrā daļa ir pilnīgs pretstats pirmajai daļai. Un lasītājam netop skaidrs, kurš par kuru smejas, jo šajā šarādē esam vienlaikus gan spēlētāji , gan skatītāji.
Neskatoties uz humoru, draiskulību un literārismu, romāns stāsta par cilvēka attiecībām ar dzīves realitātēm. Dialogi ar Sančo Pansu ir vieni no valdzinošākajiem pasaules literatūrā un pārspēj jebkuru literatūras attēlojumu. Darbs ir tik pilns ideju, ka iztur mūžības pārbaudes un meklējumus. Šis ir darbs, kas pārved pāri tiltam no viduslaikiem uz moderno literatūru.
Grāmatu ievada Kultūras ministres Helēnas Demakovas priekšvārds.
Grāmatu no spāņu valodas tulkojis - Konstantīns Raudive.
Grāmatas mākslinieciskais noformējums - Valdis Villerušs.
cauri gadsimtiem starp M. Luteru un Napoleonu, līdz 19. un 20. gadsimtam – Hitlera reiham un pat mūsdienām atkalapvienotajā Vācijā. 
labajiem darbiem. Tie nāk no atšķirīgām kūltūrām, tomēr runā vienotā valodā. Daži rosina pārdomāt, kas esam un kā par tādiem kļuvuši. 
Alkatība, viens no septiņiem nāves grēkiem, ir nepārprotams iemesls slepkavībai Kamillas Lekbergas labākajā detektīvromānā “Akmeņkalis”. Dažādi stāsti, notikumi, cilvēku likteņi un sižeta blakuslīnijas savijas. Kā gan Agnese, Bovarī kundzes līdziniece, kuras dzīves stāsts sākas 1923. gadā, iekļausies stāstā, kas notiek mūsdienās – kādas jaunas meitenes slepkavības izmeklēšanas gaitā? 
“Teātra romānā”, ko var uzlūkot par Mihaila Bulgakova (1891−1940) autobiogrāfiskām piezīmēm, parādīti 20. gadsimta 20. gadu Maskavas māksliniecisko aprindu tikumi. Rakstnieks gan ar humoru, gan ar asu satīru vēršas pret to, kas traucē teātrim kļūt par brīnumu. Grāmatu papildina teātra profesores Silvijas Radzobes pēcvārds. 
Edgars Volless savas dzīves laikā sarakstījis 175 romānus, 24 lugas un neskaitāmus rakstus avīzēm un žurnāliem. Rakstnieka karjeru Volless sāka, pateicoties lielajai nepatikai pret fiziskajām aktivitātēm. Ceļojot pa Eiropu un satiekoties ar britu un krievu spiegiem, radās iecere grāmatai, kuras izdošanai rakstnieks par nodibināja savu izdevniecību. Stāsts par četriem taisnīgiem vīriem, kuri gatavi darīt visu, lai ministrs nepieņemtu netaisnīgu lēmumu, kļuvis par slavenāko Edgara Vollesa darbu. 
Fransuāza Sagāna (1935 – 2004) ir ievērojama 20. gs. franču dramaturģe, kinoscenāriju autore un romāniste. Kad 1953. gada vasarā meiteni padzina no klostera skolas, viņa septiņu nedēļu laikā sarakstīja savu pirmo darbu “Esiet sveicinātas, skumjas”, kas līdz ar grāmatas publicēšanu iekaroja popularitāti un ir tulkots daudzās valodās. Fransuāzas Sagānas radītie varoņi iemieso ne vien pagājušā gadsimta garu, bet arī vispārcilvēciskās īpašības, kas ir nezūdošas arī mūsdienās. Darba veiksmes pamatā ir pārliecinošs romantiskas mīlestības un seksualitātes tēlojums, kā arī dažādu paaudžu saskarsmes nianses. 
Rakstniece, kuru salīdzina ar Agatu Kristi! Bestsellers Eiropā – zviedru psiholoģiskā trillera meistares, Kamillas Lekbergas spraiga sižeta romāns „Ledus princese” tagad pieejams arī lasītājiem Latvijā.
Reizēm gadās, ka cilvēks izlasa grāmatu, atmiņa saglabā savos apcirkņos pa satura drumslai, bet autora vārds pēc kāda laika, izrādās, pagaisis. Ar romāna “Jātnieks bez galvas” autoru tas diezin vai var notikt. Katrs, kas draugos ar daiļliteratūru, izdzirdējis šo nosaukumu, katrā ziņā atcerēsies izcilā amerikāņu prozaiķa vārdu.
“Līdzsvars tavā dzīvē” ir atbilde cilvēkiem, kas meklē risinājumus un līdzsvaru savas ģimenes un darba pasaulei. Profesionālā dzīve ar savām prasībām, spēcīgo ietekmi un kārdinājumiem bieži veido sastrēgumus un aizas mūsu privātajai dzīvei. Lai to līdzsvarotu un atrastu izeju no ārējās ekonomiskās sistēmas uzspiestiem spēkiem, grāmatas autors Anselms Grīns piedāvā savus ieteikumus un garīgo pieredzi.
Apgāds ”Jumava” atkārtoti izdevis Salmana Rušdi romānu ”Pusnakts bērni”, Bukera prēmijas ieguvēju! 
Heinriha Bella skandalozais stāsts tagad arī Latvijā! 
Grāmata par mīlestību, nāvi un aizmiršanu! 
1986. gada 26. aprīlī pulksten vienos 23 minūtēs 58 sekundēs sprādzienu sērija izpostīja Černobiļas AES reaktoru un ceturtā energobloka ēku, kas atradās netālu no Baltkrievijas robežas. Černobiļas katastrofa kļuva par XX gadsimta lielāko tehnoloģisko katastrofu.
Jaunākais pasaules bestsellers nu pieejams arī Latvijas lasītājiem! 
Džovanni Džakomo Kazanova ir, iespējams, pasaules vēsturē slavenākais mīlnieks. Tomēr būtu nekrietni Kazanovu dēvēt par triviālu sieviešu pavedēju – viņš bija intelektuālis, kas aizrāvās ar filozofiju, matemātiku un politiku. Un tikpat divējāds bija viņa stāsts…
Sen gaidīts aizraujošā romāna “Marķīzes
krustmeita” turpinājums! 
Dzīvā un enerģiskā prozā Emijas balvas laureāts un rakstnieks Makuarijs atdzīvina 16. gadsimta cīņu par tagadējo mūsdienu Peru. Piecus gadus viņš dzīvojis Peru un daļu no šī laika mitinājies pie pēdējā laikā sarukušas cilts Amazones džungļos tikai 100 jūdžu attālumā no Maču Pikču.
Visu laiku un tautu izcilākais pasaku sacerētājs, kuram jau dzīves laikā tika uzcelts piemineklis... Skops un godkārīgs, kompleksu nomocīts un dzīvojošs bailēs no pilnīgi visa: no suņiem līdz bailēm tikt apglabātam dzīvam, un tai pat laikā labsirdīgs un atklāts. Cilvēks, kurš baidījās no bērniem ne mazāk kā no vājprāta vai ugunsgrēka, un tomēr rakstīja viņiem tik brīnišķīgas pasakas... Grāmatā autore iepazīstinājusi ar izcilā rakstnieka dzīvesstāstu. Tādu mēs vēl viņu neesam pazinuši.
Aizraujošais bestselleru rakstnieces piedzīvojumu romāns vēsta par noslēpumaino Ēģipti, kur saplūst kopā pagātne un tagadne.
Ļaujieties mūsdienīgiem notikumiem, piešaujiet dzīvei asumu, smelieties receptes dzīvei un virtuvei, iedvesmojieties no jaunākā erotiskā romāna “Baudas virtuve”. Grāmatas galvenā varone jauna, pievilcīga sieviete ar spožu karjeru, vīrieši viņas dēļ pazaudē galvu, un pavisam normālas ikdienas situācijas pārvēršas gana erotiskos brīžos. Romānā lieliski sasaistītas divas baudas — jutekliskā un kulinārā. Tas var notikt ar katru no jums daiļās dāmas, tikai ļaujieties...
Leģendām apvītajā, nomaļajā Volfensburgas pilī mītošā Lupanesku ģimene ir nolādēta, jo pirmā krusta kara laikā viens no senčiem ir pastrādājis briesmu darbus. Lai atbrīvotos no lāsta, ikkatra Lupanesku paaudze pieprasa no Alershauzenes pilsētiņas vienu jaunavu. Taču šoreiz jānosūta trīs jaunavas. Rātskungi norīko uz pili trīs palaistuves. Kad blēdība nāk gaismā, pils saimnieks ir ne pa jokam sadusmojies. Gribēdama pasargāt jaunāko māsu Samaru, Viola ir gatava doties uz pili. Nonākusi Volfensburgā, viņa tiek ierauta naida, kaislību un iekāres virpulī, kura centrā atrodas noslēpumainais vīrietis ar masku — Kirians Lupanesku, Baltais Vilks...
.jpg)
Par izcilo un reizē noslēpumaino argentīniešu rakstnieku Horhi Luisu Borhesu (1899–1986) ikviens var kaut ko bilst un teju vai uzskata viņu par savu padomdevēju. Tomēr uz jautājumu: ko tieši jūs esat lasījis? — visbiežāk atbildes nav. Iespējams arī tāpēc H. L. Borhesu dēvē par lielu mistifikatoru, taču vispirmām kārtām viņš mistificējis pats sevi. Visi 13 Horhes Luisa Borhesa “Smilšu grāmatas” stāsti, izņemot “Ulriku”, stāstu par mīlestību, pieder pie fantastikas žanra. Ikdienišķi rāma gaisotne ikreiz sagatavo kādu negaidītu notikumu pavērsienu. “Smilšu grāmatas” vēstījuma raitā plūduma un lietišķās precizitātes sabalansētība vēlreiz apliecina mūsdienu izcilā rakstnieka savpatno stilu.
Lasītāju gaidītāka grāmata! 
Florence, piecpadsmitais gadsimts. Šai Mediči pārvaldītajā pilsētā laikā, kad zinātne un burvestības ir vienotas, viļņojas Leonardo da Vinči ģēnija tumšie avoti. Tādu pārdabiski lielisku cilvēku kā Sandro Botičelli un Nikolo Makjavelli apņemts, Leonardo dzīvo mākslinieka un izgudrotāja privileģēto dzīvi un mīl apdullinoši skaistu jaunu sievieti. Bet nežēlīgs ienaidnieks plāno viņa krišanu. Un drīz vien dižais mākslinieks izgudrotājs attapsies patriekts no savas dzimtās pilsētas un dosies mītiskā ceļojumā uz mērķi — un piedzīvojumu —, kas varētu būt arī bijis. Vēsturiskās fantāzijas meistardarbā, kas triumfāli sakausē faktus un izdomu, Džeks Danns burvīgi ataino renesanses laika Itāliju un piedāvā savu aizraujošo slepeno vēsturi par zudušo gadu Leonardo da Vinči dzīvē... 
Amerotkī kungs, faraona galvenais tiesnesis, šķetina slepkavības lietu. Jauns, ambiciozs rakstvedis Ipumers, kas šķietami iemīlējies ietekmīga ģenerāļa meitā un cerējis uz saderināšanos, tagad kļuvis par slepkavības upuri. Par nozieguma izdarīšanu prokuratūra apsūdzējusi Nešretas kundzi, kas acīmredzot nogurusi no viņu sakara. Ja Nešretu atzīs par vainīgu, viņu dzīvu apraks Sarkano zemju tuksneša smiltīs... Šis ir tumšu noslēpumu, nodevību un intrigu bagātajā stāsts. Autors ir spējis uzskatāmi atainot Senās Ēģiptes toreizējo daiļumu un tikpat nenoslēpjamo neglītumu.
Šajā grāmatā lasītājus gaida šokējoši fakti, kas atklāj un izskaidro Borisa Berezovska un Romāna Abramoviča neiedomājamos panākumus. 
“Nāve ar saviem spārniem nogalinās to, kas traucē faraona mieru” — šāds uzraksts bija lasāms uz māla plāksnītes, ko zinātnieki atrada, atklājot Tutanhamona kapenes. Neviens nenojauta, ka trīspadsmit līdzstrādniekus no divdesmit pētnieku lielās grupas dažu gadu laikā piemeklēs priekšlaicīga un neizskaidrojama nāve. Plāksnīte gan noslēpumainā kārtā pazuda, taču runas par seno, nāvējošo lāstu nodarbina cilvēci joprojām..jpg)
Izcilā spāņu gleznotāja un sirreālisma pārstāvja S.Dalī (1904–1989) sarakstītā “Ģēnija dienasgrāmata” aptver laiku no 1952. līdz 1958. gadam. Tajā redzams savā ziņā atkailināts Dalī, kas ar baudu priecājas par savu tēlu, ar pārsteidzošu nekaunību kultivē pats savu personību. Taču aiz lielās pašslavināšanās saskatāms gleznotājs ar sakāpinātu mākslas apziņu, izteiktu precizitāti, kas robežojas ar neprātu, bet bez neprāta nav piedzīvojuma.
Pirmo reizi latviešu valodā pasaules slavenais un popkultūrā plaši pazīstamais stāsts par Frankenšteinu.
Esi labs pret sevi un pielūko, kas vajadzīgs tavai dvēselei.
Nesamierināmais padomju sistēmas ienaidnieks Viktors Jerofejevs izauga dziļi pārliecināta padomju diplomāta un tulka ģimenē. Dēlam neredzama, padomju vara caurauda Jerofejevu ģimenes ikdienu un esamību. Ģimenes dzīve romānā aprakstīta, izmantojot lielās politikas jēdzienus: Jerofejevs-tēvs savam dēlam bija tas pats, kas Staļins — visai padomju tautai. Un tieši “labais Staļins”: smaidīgs, gādīgs (kaut stingrs) tautas tēvs pretstatā disidentu un liberālo publicistu “sliktajam Staļinam”. Īsi sakot, ģimenes idille uz monumentālās, magnētiskās ģenerālisimusa figūras fona.
“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
Apgāds “Jumava” piedāvā vienu no Renesanses literatūras spilgtākajiem paraugiem – itāļu rakstnieka Džovanni Bokačo darbu “Dekamerons”. Latviešu valodā to tulkojusi Maija Kvelde, vizuālo materiālu šim “Dekamerona” izdevumam gatavojuši vairāki slaveni mākslinieki – Vija Zariņa, Laura Sileniece, Kristaps Zariņš, Māris Bišofs, Helēna Heinrihsone, vāku noformējis Valdis Villerušs.
Romāns visā pasaulē pārdots vairāk nekā 1,7 miljonos eksemplāru un tulkots 16 valodās!
Federiko Andahazi dzimis Buenosairesā, 1963. gadā. Viņa pirmais romāns “Anatoms” (1996, latviski – 2007) ātri kļuva par nacionāla un starptautiska mēroga bestselleru.
Vēstījums par baisi slaveno nacistu nometni, vardarbību, drosmi, bēgšanu un izdzīvošanu
Romāns “Atēnu vēstnesis” 2008. gadā ir nominēts Lielbritānijas jaunajai Desmona Eliota balvai.
Patiess stāsts par krievu atomzemūdenes nogrimšanu
Dzintara istaba vairāk nekā divsimt gadu greznoja pili Krievijā, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, Hitlers paziņoja, ka tai jākļūst par Trešā reiha lepnumu. Strauji sasnieguši Ļeņingradu, nacisti iebruka Katrīnas pilī, izlauza no sienām dzintara paneļus, salika tos kastēs, un istaba pazuda no redzesloka. Kopš tā laika to neviens nav skatījis.
Džons Apdaiks (1932) iemantojis plašu popularitāti ne tikai savā dzimtenē Amerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Daudzu literāru prēmiju laureāts (Pulitzer Prize for Fiction, American Book Award, O’Henry Award for Fiction, National Book Award for Fiction u.c.). Apdaiku dēvē par vistalantīgāko savas paaudzes rakstnieku. Latviski izdoti darbi “Precēsimies”(1983), “Trusi, bēdz!” (1983), “Īstvikas raganas” (1998) un “Brazīlija” (2003).
Viņa dzīvoja neizsakāmā bagātībā, tomēr arī ļoti lielā vientulībā. Viņu dievināja, taču arī bezgala ienīda. Viņa bija vēlīga un lepna, laimīga un izmisusi, pašaizliedzīga un vēsa — fascinējoša sieviete.”
Par Atlantīdas zelta civilizāciju, kas senatnē nogrima vareno ūdeņu aukstajos dziļumos, vēsta dziesmas un leģendas. Ko var teikt par tās mistisko un reliģisko ticību, mākslu un arhitektūru un tautas zināšanām par zinātni un dziedniecību? Vai ir iespējams, ka atlantīdiešu milzīgos sasniegumus ir veicinājuši sakari ar citplanētiešiem? Šērlija Endrjūsa darbā “Atlantīda: zudušās civilizācijas noslēpumi” atklāj šo dzīvo mantojumu, no jauna liekot palūkoties uz zemi, kas reiz atradās pie Atlantijas kalnu grēdas. Autores bagātīgā cļojumu pieredze sintezēta ar simtiem citu Atlantīdas pētnieku darbu - gan zinātnieku, gan gaišreģu (Edgars Keisijs) sniegto.
“Mīts par Sīsifu” (1942) vienmēr ticis uzskatīts par absurda tēmas atrisinājuma augstāko punktu Kamī mantojumā.
Brīnumlīdzeklis pret vēzi? AIDS patiesā seja? Princeses Diānas nāve — satiksmes negadījums? Vai lietas vienmēr ir tik vienkāršas, kā izskatās, vai tik sarežģītas kā domājam...
Šis darbs iznāk sērijā “Zelta klasika”
“Mērfijs” ir pazīstams kā jauns pavērsiens Džeimsa Džoisa iedibinātajā īru rakstniecības tradīcijā — tas ir asprātīgs, komisks un vienlaikus drūms, dziļi filozofisks stāsts par cilvēka situāciju pasaulē, turklāt — viens no lasītāju iecienītākajiem Beketa darbiem. 
“Džeina Eira” ir romāns ar aizraujošu sižetu. Gluži kā meteors tas parādījās 1847. gadā un vēl tagad, pēc vairāk nekā simt piecdesmit gadiem, nav zaudējis savu mirdzumu. Šo grāmatau iemīļojušas paaudžu paaudzes. Šarlote Brontē jau sen ir atzīta par XIX gs. vidusposma ievērojamāko angļu rakstnieci, kas dedzīgi aizstāv sievietes līdztiesību ģimenē un darbā.
Bezkaunīgs romāns, kurā ļoti tieši attēlota laulības pārkāpšana problēma. Jumava jau izdevusi Andreas Braunas darbu “Luksusmeitene”..jpg)
Horhe Luiss Borhess (1899-1986) - izcilais un reizē noslēpumainais argentīniešu rakstnieks -, turpat sešdesmit gadus darbodamies literatūrā, sarakstīja apbrīnojami maz. Viņa daiļrades kodols, to var saukt par Borhesa evaņģēliju, ir aptuveni 20 stāsti.
"Šķiet, esmu viņu pazinusi visu mūžu. Mēs gadiem bēgām no viņas - mana māte un es, kā čigānietes traukdamās no pilsētas uz pilsētu. Mēs jau bijām ar viņu sastapušās pasakās, tā ir ļaunā burve no piparkūku mājiņas, Sniega karaliene, Ziemas valdniece. Kādu brīdi mēs viņu pazinām kā Melno Vīru, bet Laipnīgajiem ir tik daudz masku, aiz kurām paslēpties, to uzmanības pierādījumi izplatās kā ugunsgrēks, nosakot toni, ieskandinot pārmaiņas, apburot mūs un izvilinot no patvēruma, uzsūtot visādas nelaimes un kūleņojot pa ceļu uz priekšu... un tiem seko kārdinošās sarkanās kurpītes."
Jaunā drosmīgā Anne fon Zeidlica ir tuvu izmisumam, kad viņas vīrs, kāds Minhenes mākslas priekšmetu tirgotājs, iet bojā mistiskā autokatastrofā. Viņai palikuši attēli, kuros redzams sens pergaments koptu rakstā. Drīz vien Anne apjauš, ka šis dokuments ir noslēpumu apvīts, jo par orģinālu sola milzu naudu. Pergamenta meklējumos viņas ceļš ved uz Parīzi, kur kāds amerikāņu profesors šķietami neloģiska iemesla dēļ aplējis ar skābi Leonardo da Vinči gleznu... Vai vīram bijusi noslēpumaina saistība ar orfistu ordeni, par kuriem klīst baumas - ja kāds vēlas izstāties no orfistu kustības, biedrība piespiež to izdarīt pašnāvību? Vai patiesi tas būtu līdz šim nezināmā, tā dēvētā Barabas evaņģēlija dēļ, uz kura balstās visi turpmākie?...
Rasputina dramatiskā nāve lielā mērā aizēnoja daudzus jautājumus par viņa dzīvi. Piemēram, kāpēc stāsts par zemnieku no attālas Sibīrijas sādžas, kas kļuva par pēdējā Krievijas imperatora visvareno favorītu, mūs aizrauj vairāk par jebkuru citu Krievijas vēstures epizodi? Kāpēc stāstā par viņa slepkavību ir vairāk melu un noklusētu lietu nekā patiesības? Ko slēpj viņa dzīves pretrunas, kurās patiesi fakti savijušies ar baumām, mistiku, mītiem un tīru izdomu? Vai Rasputins bija upuris vai morāli pagrimis šarlatāns? Ļauns dēmons, kas vainojams cara ģimenes gāšanā, vai cilvēka, kas varēja kļūt par tās glābēju?
Angļu humorists un dramaturgs Džeroms K. Džeroms (1859-1927) pasaules slavu ieguva ar ceļojumu romānu "Trīs vīri laivā" (1889), pirms tam uzkrājot daudzveidīgu dzīves pieredzi, - Džeroms darbojies amatieru teātra trupā, bijis žurnālists, skolmeistars, uzpircējs pie tirdzniecības aģenta, advokāta palīgs, izmēģinājis laimi vēl citās profesijās.
Maz naudas?.JPG)
“Klasīšu spēle” ir romāns – rotaļa, romāns – maska, romāns – mīkla visai tiešā nozīmē, tā ekscentriskā kompozīcija ļauj un pat liek lasītājam pašam piedalīties teksta veseluma radīšanā, lecot no vienas nodaļas citā gluži kā klasīšu spēles kvadrātiņos..jpg)
"Dieva spiegs" ir Huana Gomesa - Hurado - spāņu rakstnieka un žurnālista - ceturtais uzrakstītais un pirmais publicētais romāns..jpg)
Kādā bezvārda ciemā ierodas mērnieks K., kura mērķis ir nokļūt tuvīnajā pilī. Viņam nākas saskarties ar saltu vienaldzību, barjeru lauzt neizdodas arī Frīdai – K. mīļākajai, kuru viņš atņēmis augstam ierēdnim no pils, K. šķietamajam priekšniekam. Vilšanās seko cita citai, katrs solis tikai attālina no iecerētā. Tomēr K. nevēlas atteikties no cīņas… 
Pēc otrā pasaules kara Krievijas dzejnieks un rakstnieks Boriss Pasternaks(1890-1960) piepildīja savu mūža sapni – uzrakstīja romānu par savas paaudzes vēsturiskajām gaitām; tā galvenajam varonim, ārstam un dzejniekam Jurijam Živago, daudz līdzības ar paša autora personību.
Zviedru versija par Bulgakova "Meistaru un Margaritu"..jpg)
Grāmatas autors Dr. Roberts Cimmers dzimis 1953. gadā, studējis filosofiju un anglistiku, strādājis par docētāju universitātē un mācījis pieaugušo izglītības kursos. Patlaban viņš kā neatkarīgs publicists dzīvo Berlīnē. Vācijas izdevniecība Deutscher Taschenbuch Verlag sērijā Portrait izdevusi viņa un Martina Morgenšterna kopdarbu “Karls Popers” (2002).
Romāns “Gepards” stāsta par kādreiz dižu dzimtu gadsimtu mijā, kad sensenās vērtības tiek strauji nomainītas pret citām un pa varas gaiteņiem soļo jauni ļaudis. Reizē tas ir stāsts par sicīliešiem — mazu, lepnu tautu, kas daudzus gadsimtus pavadījusi citu tautu ēnā.
"Grēksūdze ir smags pienākums, ja runā un raksta patiesību. Un nepateicīgs." .jpg)
“Lamančas atjautīgais idalgo dons Kihots” ir pasaules klasika un pasaules iemīļots stāsts par apkārt klejojošu ekscentrisku bruņinieku un viņa pieticīgo kompanjonu Sančo Pansu.
