Dzīvā un enerģiskā prozā Emijas balvas laureāts un rakstnieks Makuarijs atdzīvina 16. gadsimta cīņu par tagadējo mūsdienu Peru. Piecus gadus viņš dzīvojis Peru un daļu no šī laika mitinājies pie pēdējā laikā sarukušas cilts Amazones džungļos tikai 100 jūdžu attālumā no Maču Pikču. Kims Makuarijs ir izpētījis pamatīgi izstaigātu zemi, lai radītu grāmatu, kas pārsteidz, atklāj vēsturi, un kuru var lasīt it kā labu audumu. Viņš iesāk ar Hirama Bingema maģisko atklājumu Maču Pikču un turpina ar stāstu par mežonīgo spāņu iebrukumu (inku valdnieka Atahualpas nogalināšanu, Manko Inkas revolūciju, pēdējā inku imperatora Tupaka Amaru nāvi) un modina apbrīnu par tālām vietām uz zemes, kuras mēs vienkārši nepazīstam pietiekoši labi. Šī biezā un ar gaumi uzrakstītā grāmata nebeidzas ar inku galīgo sakāvi 1572. gadā. Strauji pārceļoties uz 20. gadsimtu, Makuarijs stāsta pārsteidzoši fascinējošus faktus par zinātnieku radītajām inku palieku interpretācijām. 1911. gadā jaunais Latīņamerikas vēstures profesors no Jēlas Hirams Bingams identificēja Maču Pikču kā impērijas nervu sistēmas centru. Daži apšaubīja Bingama teoriju līdz pat viņa nāvei 1956. gadā; 1960. gados Džīns Sevojs atklāja inku civilizācijas centru Vilkabambu. Lai gan mūsdienu pētījumiem Makuarijs veltī tikai dažas nodaļas, arheologi, kuri izdarījuši galvenos atklājumus, parādās kā nobrieduši raksturi, un stāsts par impērijas atrakšanu ir tikpat saistošs, kā daudz pazīstamākā spāņu iebrukuma vēsture. Makuarijs arī ir radījis atmiņā paliekošu piedzīvojumu romānu, uzzīmēdams mūsdienu Indianam Džonsam līdzīgus raksturus, kas izcēluši dienasgaismā un joprojām turpina atklāt Inku impērijas pazudušās daļas.
Visu laiku un tautu izcilākais pasaku sacerētājs, kuram jau dzīves laikā tika uzcelts piemineklis... Skops un godkārīgs, kompleksu nomocīts un dzīvojošs bailēs no pilnīgi visa: no suņiem līdz bailēm tikt apglabātam dzīvam, un tai pat laikā labsirdīgs un atklāts. Cilvēks, kurš baidījās no bērniem ne mazāk kā no vājprāta vai ugunsgrēka, un tomēr rakstīja viņiem tik brīnišķīgas pasakas... Grāmatā autore iepazīstinājusi ar izcilā rakstnieka dzīvesstāstu. Tādu mēs vēl viņu neesam pazinuši.
Aizraujošais bestselleru rakstnieces piedzīvojumu romāns vēsta par noslēpumaino Ēģipti, kur saplūst kopā pagātne un tagadne. Pēc šķiršanās Anna Foksa nolemj izklaidēties, ceļojot pa savas vecvecmāmiņas Lūizas pēdām. Tā bijusi slavena māksliniece, kas dzīvojusi deviņpadsmitā gadsimta vidū un braukusi pa Nīlu no Luksoras uz Asuānu. Annai līdzi ir divas Lūizai piederējušas lietas — senēģiptiešu smaržu pudelīte un ilustrēta dienasgrāmata, kurā attēlotas pirms simt gadiem pieredzētās dēkas. Sekojot Lūizas gaitām, Anna atklāj brīnišķu karalienes Viktorijas laikmeta mīlas stāstu un biedējošu mazā priekšmeta noslēpumu, turklāt divi vīrieši no šīs tūristu grupas izrāda pārliecīgu interesi par šīm piemiņlietām, greizsirdīgi sacenzdamies par Annas uzmanību. Un, kas ir vēl baisāk — parādās spoks, kura klātbūtne kļūst aizvien taustāmāka un draudīgāka, savijoties kopā dramatiskiem dažādu laiku notikumiem.
Barbara Erskina ir pazīstama bestselleru autore — viņas darbi pārdoti vairāk kā miljons eksemplāros visā pasaulē, viņa saņēmusi prestižas prēmijas. Viņas grāmatas tulkotas divdesmit trijās valodās. Barbara Erskina beigusi Edinburgas Universitāti, viņa studējusi viduslaiku Skotijas vēsturi. Kopā ar ģimeni viņa pavada laiku gan Velsā, gan savā senatnīgajā muižā ziemeļu Eseksā.
Ļaujieties mūsdienīgiem notikumiem, piešaujiet dzīvei asumu, smelieties receptes dzīvei un virtuvei, iedvesmojieties no jaunākā erotiskā romāna “Baudas virtuve”. Grāmatas galvenā varone jauna, pievilcīga sieviete ar spožu karjeru, vīrieši viņas dēļ pazaudē galvu, un pavisam normālas ikdienas situācijas pārvēršas gana erotiskos brīžos. Romānā lieliski sasaistītas divas baudas — jutekliskā un kulinārā. Tas var notikt ar katru no jums daiļās dāmas, tikai ļaujieties...
Leģendām apvītajā, nomaļajā Volfensburgas pilī mītošā Lupanesku ģimene ir nolādēta, jo pirmā krusta kara laikā viens no senčiem ir pastrādājis briesmu darbus. Lai atbrīvotos no lāsta, ikkatra Lupanesku paaudze pieprasa no Alershauzenes pilsētiņas vienu jaunavu. Taču šoreiz jānosūta trīs jaunavas. Rātskungi norīko uz pili trīs palaistuves. Kad blēdība nāk gaismā, pils saimnieks ir ne pa jokam sadusmojies. Gribēdama pasargāt jaunāko māsu Samaru, Viola ir gatava doties uz pili. Nonākusi Volfensburgā, viņa tiek ierauta naida, kaislību un iekāres virpulī, kura centrā atrodas noslēpumainais vīrietis ar masku — Kirians Lupanesku, Baltais Vilks... Vēsturisks, erotisks romāns, kurā ir arī sava daļa mistikas un romantikas.
Darija Šarona ir ieguvusi diplomu etnoloģijā un romāņu valodās un literatūrā. Viņa daudzus gadus ir pavadījusi Francijā, strādājot par ceļojumu gidi, pavāri, kā arī datu menedžeri. Viņai patīk šokolādes fondī, vīrieši ar zilām acīm un vasaru izskaņas viņa labprāt pavada Provansā. Viņa ir precējusies un pašlaik dzīvo Vīnē. Darija Šarona ir pieņemts pseidonīms, viņas īstais vārds, tāpat kā izskats lasītājiem paliek noslēpums.
Leģendām apvītajā, nomaļajā Volfensburgas pilī mītošā Lupanesku ģimene ir nolādēta, jo pirmā krusta kara laikā viens no senčiem ir pastrādājis briesmu darbus. Lai atbrīvotos no lāsta, ikkatra Lupanesku paaudze pieprasa no Alershauzenes pilsētiņas vienu jaunavu. Taču šoreiz jānosūta trīs jaunavas. Rātskungi norīko uz pili trīs palaistuves. Kad blēdība nāk gaismā, pils saimnieks ir ne pa jokam sadusmojies. Gribēdama pasargāt jaunāko māsu Samaru, Viola ir gatava doties uz pili. Nonākusi Volfensburgā, viņa tiek ierauta naida, kaislību un iekāres virpulī, kura centrā atrodas noslēpumainais vīrietis ar masku — Kirians Lupanesku, Baltais Vilks... Vēsturisks, erotisks romāns, kurā ir arī sava daļa mistikas un romantikas.
Darija Šarona ir ieguvusi diplomu etnoloģijā un romāņu valodās un literatūrā. Viņa daudzus gadus ir pavadījusi Francijā, strādājot par ceļojumu gidi, pavāri, kā arī datu menedžeri. Viņai patīk šokolādes fondī, vīrieši ar zilām acīm un vasaru izskaņas viņa labprāt pavada Provansā. Viņa ir precējusies un pašlaik dzīvo Vīnē. Darija Šarona ir pieņemts pseidonīms, viņas īstais vārds, tāpat kā izskats lasītājiem paliek noslēpums.
Ar valdzinošas informācijas palīdzību, ko sniedz gan zinātnieki, gan mediji, grāmatā “Lemūrija un Atlantīda” aprakstīti fascinējoši zudušie Lemūrijas un Atlantīdas kontinenti, uzsverot senatnes cilvēku garīgo dzīvi.
Par izcilo un reizē noslēpumaino argentīniešu rakstnieku Horhi Luisu Borhesu (1899–1986) ikviens var kaut ko bilst un teju vai uzskata viņu par savu padomdevēju. Tomēr uz jautājumu: ko tieši jūs esat lasījis? — visbiežāk atbildes nav. Iespējams arī tāpēc H. L. Borhesu dēvē par lielu mistifikatoru, taču vispirmām kārtām viņš mistificējis pats sevi. Visi 13 Horhes Luisa Borhesa “Smilšu grāmatas” stāsti, izņemot “Ulriku”, stāstu par mīlestību, pieder pie fantastikas žanra. Ikdienišķi rāma gaisotne ikreiz sagatavo kādu negaidītu notikumu pavērsienu. “Smilšu grāmatas” vēstījuma raitā plūduma un lietišķās precizitātes sabalansētība vēlreiz apliecina mūsdienu izcilā rakstnieka savpatno stilu.
Pēdējos gados stāsts par Isu Nacarieti un Mariju Magdalēnu kļuvis par neskaitāmu vairāk un mazāk sensacionālu publikāciju tēmu. Šī grāmata, tāpat kā lielākā daļa citu, ir fantāzijas auglis. Tomēr neviena šī darba epizode nav pretrunā ar tradīciju. Iespējams, šodien Isas mācība ir tikpat nepieciešama kā viņa laika nemierīgajā Palestīnā. Kam ir ausis, lai sadzird viņa balsi šajās lappusēs. Lai miers ir ar mums visiem.
Florence, piecpadsmitais gadsimts. Šai Mediči pārvaldītajā pilsētā laikā, kad zinātne un burvestības ir vienotas, viļņojas Leonardo da Vinči ģēnija tumšie avoti. Tādu pārdabiski lielisku cilvēku kā Sandro Botičelli un Nikolo Makjavelli apņemts, Leonardo dzīvo mākslinieka un izgudrotāja privileģēto dzīvi un mīl apdullinoši skaistu jaunu sievieti. Bet nežēlīgs ienaidnieks plāno viņa krišanu. Un drīz vien dižais mākslinieks izgudrotājs attapsies patriekts no savas dzimtās pilsētas un dosies mītiskā ceļojumā uz mērķi — un piedzīvojumu —, kas varētu būt arī bijis. Vēsturiskās fantāzijas meistardarbā, kas triumfāli sakausē faktus un izdomu, Džeks Danns burvīgi ataino renesanses laika Itāliju un piedāvā savu aizraujošo slepeno vēsturi par zudušo gadu Leonardo da Vinči dzīvē...
Džeks Danns (1945) — fantāzijas un zinātniskās fantastikas rakstnieks, daudzu romānu autors. Vairāk nekā 90 dažādu balvu un nomināciju ieguvējs. Viņa darbi tulkoti 30 valodās. Romāns “Atmiņas katedrāle” 1997. gadā ieguvis Aurelis balvu kā gada labākais fantāzijas žanra romāns.
Amerotkī kungs, faraona galvenais tiesnesis, šķetina slepkavības lietu. Jauns, ambiciozs rakstvedis Ipumers, kas šķietami iemīlējies ietekmīga ģenerāļa meitā un cerējis uz saderināšanos, tagad kļuvis par slepkavības upuri. Par nozieguma izdarīšanu prokuratūra apsūdzējusi Nešretas kundzi, kas acīmredzot nogurusi no viņu sakara. Ja Nešretu atzīs par vainīgu, viņu dzīvu apraks Sarkano zemju tuksneša smiltīs... Šis ir tumšu noslēpumu, nodevību un intrigu bagātajā stāsts. Autors ir spējis uzskatāmi atainot Senās Ēģiptes toreizējo daiļumu un tikpat nenoslēpjamo neglītumu.
Eņģeļi atnes mums vēstis no citas, dziļākas realitātes. Mūsu priekšstati par tiem ir saistīti ar ilgošanos pēc pasaules, kurā ir patvērums un vieglums, skaistums un cerība. Eņģeļi ir attainojums dziļām, nerimstošām ilgām pēc palīdzības un dziedināšanas. Un viņi ir arī cerības izpausme, ka mūsu dzīve var izdoties un ka tā nebeidzas tukšumā. Ja atveramies un uzklausām eņģeļu balsi, kaut kas var mainīties un uzplaukt mūsu dzīvē. Pasaule var mainīties — un vispirms jau mēs paši. Anselms Grīns (1945) ir benediktiešu abatijas pārvaldnieks, garīgais padomdevējs. Kā garīgās dzīves pārzinātājs viņš sarakstījis ap 200 grāmatu, kas pasaulē pārdotas vairāk nekā 14 miljonos eksemplāru.
Šajā grāmatā lasītājus gaida šokējoši fakti, kas atklāj un izskaidro Borisa Berezovska un Romāna Abramoviča neiedomājamos panākumus. Kas ir šie cilvēki, kurus dēvējam par oligarhiem? Kāpēc visai valstij tik smagajos 90. gados, vispārējas nabadzības laikā, viņiem izdevās piesavināties ne tikai milzu naudu, bet arī Krievijas dabas bagātības? Kā tik īsā laikā iespējams kļūt par miljardieri? Autors faktus izklāsta nežēlīgā atklātībā. Notikumi ir patiesi. Netiek slēpti ne dalībnieku uzvārdi, ne arī to saikne ar grāmatas galvenajiem varoņiem. Aleksandrs Hinšteins (1974) ir viens no pazīstamākajiem Krievijas publicistiem, izcils analītiskais žurnālists, daudzu korupcijas skandālu atklāšanas iniciators, spilgts un veiksmīgs politiķis. Sešu grāmatu autors. Pēc ievēlēšanas Valsts domē viņam vairs nav aizvērtu durvju un aizliegtu tēmu.
“Nāve ar saviem spārniem nogalinās to, kas traucē faraona mieru” — šāds uzraksts bija lasāms uz māla plāksnītes, ko zinātnieki atrada, atklājot Tutanhamona kapenes. Neviens nenojauta, ka trīspadsmit līdzstrādniekus no divdesmit pētnieku lielās grupas dažu gadu laikā piemeklēs priekšlaicīga un neizskaidrojama nāve. Plāksnīte gan noslēpumainā kārtā pazuda, taču runas par seno, nāvējošo lāstu nodarbina cilvēci joprojām.
Aizraujošs stāsts par to, kā vēsturnieki mēģina noskaidrot lāsta mīklu un maina gadu tūkstošu gaitā radušos priekšstatus par dažādām parādībām. Vai tiešām arī “Titānika” bojāejā varam vainot faraonu lāstu?
Izcilā spāņu gleznotāja un sirreālisma pārstāvja S.Dalī (1904–1989) sarakstītā “Ģēnija dienasgrāmata” aptver laiku no 1952. līdz 1958. gadam. Tajā redzams savā ziņā atkailināts Dalī, kas ar baudu priecājas par savu tēlu, ar pārsteidzošu nekaunību kultivē pats savu personību. Taču aiz lielās pašslavināšanās saskatāms gleznotājs ar sakāpinātu mākslas apziņu, izteiktu precizitāti, kas robežojas ar neprātu, bet bez neprāta nav piedzīvojuma.
Pirmo reizi latviešu valodā pasaules slavenais un popkultūrā plaši pazīstamais stāsts par Frankenšteinu. Zinātnieks Viktors Frankenšteins cenšas noskaidrot, kā radīt cilvēku. Viņam tas arī izdodas un no mirušu cilvēku ķermeņiem tiek radīts vairāk nekā divus metrus garš briesmonis, kas iedveš šausmas gan pašā tā radītājā, gan apkārtējos cilvēkos.
“Tiek uzskatīts, ka romāna iedvesma Šellijai radusies 1816. gada naktī, kad kopā ar savu vīru, dzejnieku Šelliju, viņa ciemojās pie Džordža Bairona netālu no Ženēvas. Viesu vidū bija arī Bairona mīļākā Klēra, kā arī viņa ārsts Polidori. Pēc šausmās pavadītās nakts visi solījušies gada laikā uzrakstīt šausmu romānu. Solījumu gan izpildīja tikai Mērija Šellija un Džons Viljams Polidori (John William Polidori), kas sarakstīja ne pārāk veiksmīgo “Vampīru” (The Vampyre, 1819).”
Esi labs pret sevi un pielūko, kas vajadzīgs tavai dvēselei. Neuzņemies par daudz, norimsti, pieņem sevi tādu, kāds esi. Un katru dienu izdzīvo tā, it kā tā būtu dāvana - tikai tev. Ieklausies savu ilgu klusajā balsī, tad tava dzīve būs laimīga. Anselma Grīna teksti īpaši uzrunā tad, kad ikdiena ir pelēka vai kad tā kļūst pārlieku steidzīga. Mazā laimes grāmatiņa – visām dzīves situācijām.
Apgādā „Jumava” izdotas Anselma Grīna grāmatas „Eņģeļi dvēselei”, „Neaizmirsti vislabāko”, „50 eņģeļi gadam”, sagatavošanā ir „Katram cilvēkam savs eņģelis”, „Iekšējā spēka avoti” un „50 rituāli dzīvei”.
Nesamierināmais padomju sistēmas ienaidnieks Viktors Jerofejevs izauga dziļi pārliecināta padomju diplomāta un tulka ģimenē. Dēlam neredzama, padomju vara caurauda Jerofejevu ģimenes ikdienu un esamību. Ģimenes dzīve romānā aprakstīta, izmantojot lielās politikas jēdzienus: Jerofejevs-tēvs savam dēlam bija tas pats, kas Staļins — visai padomju tautai. Un tieši “labais Staļins”: smaidīgs, gādīgs (kaut stingrs) tautas tēvs pretstatā disidentu un liberālo publicistu “sliktajam Staļinam”. Īsi sakot, ģimenes idille uz monumentālās, magnētiskās ģenerālisimusa figūras fona.
Ģimenes leģendas, tēva stāsti, paša atmiņas, fantāzijas un prātulas, privātu vēstuļu un avīžrakstu fragmenti — no šādiem materiāliem veidots šis īpatnējais teksts, proti, “grāmata par visu”: par politiku, literatūru, diplomātiju, erotiku, gastronomiju, metafiziku. Ar aforismiem un filozofismiem par mūžīgo “tēvu un dēlu” tēmu, ar izdomātiem slavenu vēsturisku personu dialogiem.
“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās virs ūdens. Un Dievs sacīja: “Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.”
Nav nekādu šaubu, ka šis stāsts ir apceļojis visus pasaules kontinentus un nesis bagātīgus augļus. To joprojām stāsta visdažādākajās valodās. Un neviens nevar saskaitīt sirdis, ko tas pārveidojis.
Apgāds “Jumava” piedāvā vienu no Renesanses literatūras spilgtākajiem paraugiem – itāļu rakstnieka Džovanni Bokačo darbu “Dekamerons”. Latviešu valodā to tulkojusi Maija Kvelde, vizuālo materiālu šim “Dekamerona” izdevumam gatavojuši vairāki slaveni mākslinieki – Vija Zariņa, Laura Sileniece, Kristaps Zariņš, Māris Bišofs, Helēna Heinrihsone, vāku noformējis Valdis Villerušs.
Romāns visā pasaulē pārdots vairāk nekā 1,7 miljonos eksemplāru un tulkots 16 valodās!
Kas notiktu, ja jūsu ģimene, draugi un paziņas zinātu, ko jūs par viņiem patiesībā domājat... Gerija uzraksta atvadu vēstules visiem, kurus pazīst, nevairoties patiesības. Tikai muļķīgā kārtā miega tablešu un degvīna sajaukums visu sabojā — taču Gerijas dzīve kopš tās dienas kļūst aizvien aizraujošāka. Nav nemaz tik vienkārši atjaunot attiecības ar līdzcilvēkiem — vēl jo vairāk tad, ja viņi zina, ko par viņiem patiesībā domā!
Federiko Andahazi dzimis Buenosairesā, 1963. gadā. Viņa pirmais romāns “Anatoms” (1996, latviski – 2007) ātri kļuva par nacionāla un starptautiska mēroga bestselleru.
“Žēlsirdīgās” ir Federiko Andahazi otrais romāns, kurā intrigu aizsāk dvīnes Kolete un Babete Legrānas, labi pazīstamas visā Eiropā ar savu skandalozo un izaicinošo uzvedību laikmetā, kurā valda tik daudz aizspriedumu. Taču aiz viņu bezbēdīgās ārišķības patvēries kāds noslēpums. Klīst leģenda, ka pastāv arī trešā Legrāna, Anete, kas neskaidru iemeslu dēļ sabiedrībā nerādās. Un tieši viņa piedāvā doktoram Polidori, lorda Bairona privātsekretāram (romānā mīt arī Persijs, Šellijs un citas spilgtas personības), savādu līgumu, kura noteikumi lieliski sabalsojas ar lūdzējas neparastajām īpašībām - tādas personas, kuras ārējais neglītums ir tieši proporcionāls viņas inteliģencei un prasmei stāstīt. Ko par šo noslēpumu nāksies dot pretī Polidori, galvenajam romāna “Žēlsirdīgās” varonim un upurim? Šo mīklu Federiko Andahazi atklāj savā aizraujošajā un pavedinošajā valodā. Tāpat kā darbā “Anatoms”, arī šeit Andahazi pievēršas neskaidriem un negaidītiem seksualitātes jautājumiem. “Žēlsirdīgās” sapin tiešām īsti gotisku mūsdienu romāna intrigu, kura galvenos varoņus un notikumus lasītājam aizmirst būs grūti.
Vēstījums par baisi slaveno nacistu nometni, vardarbību, drosmi, bēgšanu un izdzīvošanu
“Aušvica” ir neaizmirstams stāsts par nacistu baisi slaveno nometni, vēstījums par slepkavošanu, vardarbību, drosmi, bēgšanu un izdzīvošanu. Grāmata ir pārliecinošs pētījums, kā tāda milzīga mēroga cilvēces traģēdija varēja notikt. Grāmatas autors Lorenss Rīss veic nevainojamu un bezbailīgu pētījumu... viņš piespiež lasītāju aizvirzīt holokaustu prom no gotisko šausmu murgu jomas un atzīt to kā kaut ko cilvēcīgu... Skrupuloza un godīga, šī grāmata ir pilnīgi bez ilūzijām. Šīs grāmatas lasīšana ir smags pārbaudījums — nevis autora neveiksmes, bet tieši viņa panākumu dēļ. Daļa šī darba radusies viņa apbrīnojamo aculiecinieku — gan izdzīvotāju, gan SS noziedznieku — meklējumos. Autors pacietīgi ir aizvadījis gadus, pierunādams viņus runāt, viņu dzīvei tuvojoties noslēgumam.
Romāns “Atēnu vēstnesis” 2008. gadā ir nominēts Lielbritānijas jaunajai Desmona Eliota balvai.
Vai senie dievi ir pametuši savas skaistās zemes, atdodot vietu kristietībai? Vai varbūt ne – un vēro savas tautas, šad tad piešķirot cilvēkiem arī savas dāvanas? Un – vai šīs veltes reizēm nav bīstamas, jo var atmodināt pirmatnējas, pat nāvējošas kaislības? Kādus sodus šie labvēļi piespriež par nodevību pret sevi un savu mīlestību? Kurš atklāj noziegumus – gan īstenībā, gan sirdsapziņās? Kas ir viņš – šis izmeklētājs un tiesātājs, no kurienes nāk un kurp aiziet? Vai detektīvs ir tikai resns, mazliet smieklīgs okšķeris, kas atgādina pāraugušu sārtvaidzi Amoru – vai varbūt viņam piešķirtas tādas pilnvaras, par kurām mirstīgam cilvēkam nav ne jausmas? Tādi ir jautājumi, kuri nodarbina Anni Zurudi, stāstot par notikumiem, kas risinās skaistajā Grieķijā, kur gan dievi, gan cilvēki allaž bijuši kaislīgi un nežēlīgi.
Anne Zurudi (1959) ir dzimusi Lielbritānijas ziemeļos. Pēc krievu literatūras studijām sāka karjeru tobrīd jaunajā IT nozarē un vairākus gadus nostrādāja ASV. Pēc tam strādājusi arī par vecāko ceļojumu aģenti Anglijā, līdz pameta savu ienesīgo darbu par labu vienkāršākai dzīvei Grieķijas salās. Šī valsts arī kļuva par iedvesmas avotu diviem romāniem.
Patiess stāsts par krievu atomzemūdenes nogrimšanu
Melna, spoža, skaista kā mākslas darbs, Kurska bija Krievijas flotes lepnums. Bet 2000. gada 12. augustā, Barenca jūras manevru laikā, Kurska nodrebēja eksplozijā un sāka smagi, neapturami grimt ar visiem 118 apkalpes vīriem. Valdībai un militārajai priekšniecībai, kas bija tālu no notikuma vietas, savas ādas glābšana bija daudz svarīgāka par vajadzību glābt cilvēkus. Tiem, kuri atradās zemūdenē, dzīves alkas atklāja pārsteidzošas disciplīnas un varonības rezerves.
Dzintara istaba vairāk nekā divsimt gadu greznoja pili Krievijā, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, Hitlers paziņoja, ka tai jākļūst par Trešā reiha lepnumu. Strauji sasnieguši Ļeņingradu, nacisti iebruka Katrīnas pilī, izlauza no sienām dzintara paneļus, salika tos kastēs, un istaba pazuda no redzesloka. Kopš tā laika to neviens nav skatījis. Ketrina Skota-Klārka un Eidriens Līvijs pa šīs zaudētās vērtības pēdām tikuši tālāk par pārējiem, atšķetinot samudžinātu liecību kamolu, kas apvija Dzintara istabas likteni. Šis pētījums viņus aizveda uz Austrumeiropu un iemeta draudzīgajā izlūkošanas un pretizlūkošanas pasaulē. Ierakušies Sanktpēterburgas un Berlīnes arhīvos līdz šim plaši nezināmās dienasgrāmatās, vēstulēs un slepenajos ziņojumos, viņi pirmie atklāja pārsteidzošu sazvērestību ar mērķi slēpt patiesību.
“Šai aizraujošajai grāmatai piemīt visas labam detektīvstāstam raksturīgas nianses, kas noved pie pārsteidzoša un negaidīta pavērsiena. Fakts, ka tas nav stāsts par izmeklēšanu, bet faktu izmeklēšana, vērš to vēl saistošāku.”
Ričards Kremptons, Oksfordas Universitātes profesors, Austrumeiropas vēstures pētnieks
Džons Apdaiks (1932) iemantojis plašu popularitāti ne tikai savā dzimtenē Amerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Daudzu literāru prēmiju laureāts (Pulitzer Prize for Fiction, American Book Award, O’Henry Award for Fiction, National Book Award for Fiction u.c.). Apdaiku dēvē par vistalantīgāko savas paaudzes rakstnieku. Latviski izdoti darbi “Precēsimies”(1983), “Trusi, bēdz!” (1983), “Īstvikas raganas” (1998) un “Brazīlija” (2003).
Autors Džons Apdaiks saka, ka ideja radusies izlasot dažas rindas kādā leģendu un seno teiksmu krājumā, kur Heirons, tāpat kā Kristus, ziedojis sevi un savu nemirstību cilvēces labā. Tā romānā sengrieķu dievi — Zevs, Hēfaists, Hēra, kentaura sieva Hariklo un viņa meita Okiroja — tiek iedzīvināti reālu cilvēku tēlos. Teiksmas un leģendas savijas ar realitāti un autora bērnības atmiņām.
Kentaurs ir stāsts par skolotāju Džordžu Koldvelu un viņa dēlu Pīteru. Trīs kopā pavadītas dienas sniega vētrā atklāj tēva un dēla attiecības. Romāns daudzējādā ziņā ir personisks un pat autobiogrāfisks, jo Pītera tēls ir līdzīgs pašam autoram bērnībā. Mītu un mistikas caurvīts, “Kentaurs” ir viens no lieliskākajiem un neparastākajiem Džona Apdaika romāniem.
Viņa dzīvoja neizsakāmā bagātībā, tomēr arī ļoti lielā vientulībā. Viņu dievināja, taču arī bezgala ienīda. Viņa bija vēlīga un lepna, laimīga un izmisusi, pašaizliedzīga un vēsa — fascinējoša sieviete.” Viņa ir Nofretete, viena no spilgtākajām personībām pasaules vēsturē, sievietes skaistuma etalons. Viņa pārvaldīja milzu impēriju un noliedza vecos dievus. Viņas laikā trīs gados tuksnesī uzceļ jauno galvaspilsētu Ahetatonu. Pēc vīra nāves Nofretete zaudē varu un ietekmi. Pēdējos savus dzīves gadus pavada un mirst vientulībā. Jaunatklātie akmens fragmenti deva ierosinājumu šīs vienreizējās sievietes „arheoloģiskajai” biogrāfijai.
Par Atlantīdas zelta civilizāciju, kas senatnē nogrima vareno ūdeņu aukstajos dziļumos, vēsta dziesmas un leģendas. Ko var teikt par tās mistisko un reliģisko ticību, mākslu un arhitektūru un tautas zināšanām par zinātni un dziedniecību? Vai ir iespējams, ka atlantīdiešu milzīgos sasniegumus ir veicinājuši sakari ar citplanētiešiem? Šērlija Endrjūsa darbā “Atlantīda: zudušās civilizācijas noslēpumi” atklāj šo dzīvo mantojumu, no jauna liekot palūkoties uz zemi, kas reiz atradās pie Atlantijas kalnu grēdas. Autores bagātīgā cļojumu pieredze sintezēta ar simtiem citu Atlantīdas pētnieku darbu - gan zinātnieku, gan gaišreģu (Edgars Keisijs) sniegto.
“Mīts par Sīsifu” (1942) vienmēr ticis uzskatīts par absurda tēmas atrisinājuma augstāko punktu Kamī mantojumā. Ierasti uzdotais jautājums par to, ka vienīgā nopietnā filozofijas problēma ir pašnāvības problēma, ar ko Kamī sāk sarunu par absurdu, iezīmējas kā urdošais — kam pieder mana dzīve? Vai es spēju par to spriest? Vai manam spriedumam ir iespējams pamats? Absurda domāšana liek atteikties gan no reliģiski izprastas mūžības, gan no tās laicīgajiem aizstājējiem.
Brīnumlīdzeklis pret vēzi? AIDS patiesā seja? Princeses Diānas nāve — satiksmes negadījums? Vai lietas vienmēr ir tik vienkāršas, kā izskatās, vai tik sarežģītas kā domājam... Sazvērestības teorija dzīvo grāmatās, televīzijā, internetā — tā pārņēmusi cilvēku prātus daudz vairāk nekā jebkad agrāk. Šī grāmata ļauj uzzināt būtiskākos faktus un viedokļus saistošā izklāstā un viegli uztveramā formā.
Šis darbs iznāk sērijā “Zelta klasika” Pasaulslavenais darbs ataino nemirstīgo daiļās kurtizānes Margeritas Gotjē un Armāna Divāla traģisko mīlas stāstu. Savā īsajā mūžā šī jaunā sieviete paguva iemirdzēties kā zvaigzne un ar savas personības šarmu piesaistīt daudzu ievērojamu vīru prātus un sirdi, taču ceļu uz nemirstību un mūžību viņai pavēra tieši Aleksandrs dimā ar savu romānu, kurā dzīvojam līdzi varones mīlestībai, kas ar patiesu cildenu spēku tomēr uzveic liekuļu sabiedrību, kaut arī daiļā Margerita uzupurējas un iet bojā.
“Mērfijs” ir pazīstams kā jauns pavērsiens Džeimsa Džoisa iedibinātajā īru rakstniecības tradīcijā — tas ir asprātīgs, komisks un vienlaikus drūms, dziļi filozofisks stāsts par cilvēka situāciju pasaulē, turklāt — viens no lasītāju iecienītākajiem Beketa darbiem. Mērfijs, savas mīļākās Sēlijas Kellijas pamudināts, sāk strādāt par vīriešu kārtas medicīnas māsu Magdalēnas psihiatriskajā slimnīcā, un nāk pie atklājuma, ka pacientu vājprātība ir pievilcīga apziņas eksistences alternatīva.
“Džeina Eira” ir romāns ar aizraujošu sižetu. Gluži kā meteors tas parādījās 1847. gadā un vēl tagad, pēc vairāk nekā simt piecdesmit gadiem, nav zaudējis savu mirdzumu. Šo grāmatau iemīļojušas paaudžu paaudzes. Šarlote Brontē jau sen ir atzīta par XIX gs. vidusposma ievērojamāko angļu rakstnieci, kas dedzīgi aizstāv sievietes līdztiesību ģimenē un darbā. Džeina Eira, nabaga bārene, kas izaugusi patversmē, apveltīta ar spīvu protesta garu pret sociālo netaisnību. Džeinas atzīšanās mīlestībā ir drosmīga deklarācija par vienlīdzību, it īpaši tāpēc, ka to izsaka trūcīga guvernante. Pat būdama līgava, viņa atraida mīļotā cilvēka dāvanas un stūrgalvīgi joprojām pilda guvernantes pienākumus. Visvairāk viņa baidās no tā, ka laulība viņu pārvērtīs par verdzeni vai rotaļlietiņu. Alkas pēc godīga, patstāvīga darba un neatkarības liek Džeinai Eirai bēgt no mistera Ročestera un labāk kļūt par klaidoni un ciest badu nekā samierināties ar bezrūpīgo, taču kaunpilno dzīvi, kādu viņš piedāvā.
Roberts Mūzils (1880 – 1942) ir viens no izcilākajiem austriešu rakstniekiem, līdzās Dž. Džoisam, F. Kafkam, M. Prustam arī viens no 20. gadsimta modernās prozas jaunradītājiem. Noveļu cikls “Trīs sievietes” (1924) apvieno trīs versijas par mīlu, nodevību, seksuālo sevis apliecinājumu un nāvi, reālistiskās norisēs ievijot arī mīta un simbola daudznozīmību.
Horhe Luiss Borhess (1899-1986) - izcilais un reizē noslēpumainais argentīniešu rakstnieks -, turpat sešdesmit gadus darbodamies literatūrā, sarakstīja apbrīnojami maz. Viņa daiļrades kodols, to var saukt par Borhesa evaņģēliju, ir aptuveni 20 stāsti.
Mūsu Horhes Luisa Borhesa stāstu izlasē iekļauti stāsti, kas ļauj iepazīt visas argentīniešu rakstnieka iecienītākās tēmas no krājumiem "Izdomājumi", "Alefs" un "Šekspīra atmiņa".
Treisija Ševaljē - mūsdienu amerikāņu izcelsmes rakstniece, šobrīd dzīvo Anglijā. Jau ar savu pirmo romānu "Jaunavas zilais" iemantoja pasaules slavu un lasītāju patiesu apbrīnu kā vēsturiski romantisku darbu autore. Viņa ir sarakstījusi vēl trīs grāmatas: "Dāma ar vienradzi", "Krītošie eņģeļi" un "Meitene ar pērļu auskaru", kas Latvijā izdota jau 2001. gadā, pēc grāmatas motīviem 2003. gadā Anglijā uzņemta filma, kas ieguva trīs "Oskara" nominācijas.
""Dāma ar vienradzi" varbūt pārspēs pat "Meiteni ar pērļu auskaru". [..] Ševaljē varoņu likteni neietekmē lieli vēsturiski notikumi, kas fiksēti dokumentos; tie ir viņu pašu dvēseles pārdzīvojumi, kas veido šo stāstu un virza uz priekšu sižetu."
Guardian
"Brīnišķīgi uzrakstīts stāsts. Es nespēju no tā atrauties [..], lielisks, aizkustinošs un pārliecinošs sižets, kurā iezīmējas reāli, pilnasinīgi raksturi, katrs atklājot savu notikumu redzējumu. [..] Šis ir ne tikai romāns par mākslas darba tapšanu, bet arī stāsts par godkārīgajiem centieniem, iekāri, nodevību un sirdēstiem. [..] Ārkārtīgi interesants, aizraujošs darbs."
Evening Standard
"Vispārliecinošākās ainas Treisijas Ševaljē burvīgajā romānā ir tās, kas rāda amatnieku - gobelēnu audēju dzīvi līdz 15. gadsimta nogales Briselē [..]. Romānā grodi savijas pirmajā personā sarakstīti stāstījumi, un katrs stāstītājs ievelk jaunu sižeta līniju [..]. Nikolā tēls noder kā pavediens, kas sadiedz kopā atsevišķus stāstus, izvīdamies starp Parīzi un Briseli, no vienas sievietes pie nākamās. Beidzot viņš pats tiek notverts un iediegts kādas sievietes iecerētajā sižetā."
The Times
"Šajā krāšņajā stāstā ir papilnam pavedināšanas, nodevības, intrigu un mazu traģēdiju, un tēli ir kā atsevišķi pavedieni, kas tiek savīti uz liela audekla, krustodamies un savīdamies gan ciešāk, gan ne tik cieši, atstādami dziļākas vai seklākas pēdas - daļu no sevis."
"Šķiet, esmu viņu pazinusi visu mūžu. Mēs gadiem bēgām no viņas - mana māte un es, kā čigānietes traukdamās no pilsētas uz pilsētu. Mēs jau bijām ar viņu sastapušās pasakās, tā ir ļaunā burve no piparkūku mājiņas, Sniega karaliene, Ziemas valdniece. Kādu brīdi mēs viņu pazinām kā Melno Vīru, bet Laipnīgajiem ir tik daudz masku, aiz kurām paslēpties, to uzmanības pierādījumi izplatās kā ugunsgrēks, nosakot toni, ieskandinot pārmaiņas, apburot mūs un izvilinot no patvēruma, uzsūtot visādas nelaimes un kūleņojot pa ceļu uz priekšu... un tiem seko kārdinošās sarkanās kurpītes."
"Viena no mūsdienu populārākajām angļu rakstniecēm."
Daily Mail
"Labākais darbs, ko līdz šim ir radījusi Džoanna Harisa."
Jaunā drosmīgā Anne fon Zeidlica ir tuvu izmisumam, kad viņas vīrs, kāds Minhenes mākslas priekšmetu tirgotājs, iet bojā mistiskā autokatastrofā. Viņai palikuši attēli, kuros redzams sens pergaments koptu rakstā. Drīz vien Anne apjauš, ka šis dokuments ir noslēpumu apvīts, jo par orģinālu sola milzu naudu. Pergamenta meklējumos viņas ceļš ved uz Parīzi, kur kāds amerikāņu profesors šķietami neloģiska iemesla dēļ aplējis ar skābi Leonardo da Vinči gleznu... Vai vīram bijusi noslēpumaina saistība ar orfistu ordeni, par kuriem klīst baumas - ja kāds vēlas izstāties no orfistu kustības, biedrība piespiež to izdarīt pašnāvību? Vai patiesi tas būtu līdz šim nezināmā, tā dēvētā Barabas evaņģēlija dēļ, uz kura balstās visi turpmākie?...
Eņģeļi atnes mums vēstis no citas, dziļākas realitātes. Mūsu priekšstati par tiem ir saistīti ar ilgošanos pēc pasaules, kurā ir patvērums un vieglums, skaistums un cerība. Eņģeļi ir attainojums dziļām, nerimstošām ilgām pēc palīdzības un dziedināšanas. Un viņi ir arī cerības izpausme, ka mūsu dzīve var izdoties un ka tā nebeidzas tukšumā. Starp 50 eņģeļiem, ar kuriem mūs iepazīstina pazīstamais garīgo grāmatu autors Anselms Grīns, ir izlīgšanas eņģelis, drosmes eņģelis, riska eņģelis, līksmības eņģelis un citi. Tie ir iedvesmojoši pavadoņi mūsu ikdienas ceļā, veido mūsu dzīvi, arvien vairāk un vairāk padara mūs tādus, kādiem mums vajadzētu būtu un kādi mēs varētu būt. Ja atveramies un uzklausām eņģeļu balsi, kaut kas var mainīties un uzplaukt mūsu dzīvē. Pasaule var mainīties — un vispirms jau mēs paši.
Pazīstamais garīgo grāmatu autors Anselms Grīns (dz.1945.g.) pārvalda benediktiešu abatiju Vācijā. Apgādā “Jumava” jau izdotas viņa grāmatas “Eņģeļi dvēselei”, “Neaizmirsti vislabāko”, sagatavošanā ir “Patiesas laimes grāmatiņa”.
Rasputina dramatiskā nāve lielā mērā aizēnoja daudzus jautājumus par viņa dzīvi. Piemēram, kāpēc stāsts par zemnieku no attālas Sibīrijas sādžas, kas kļuva par pēdējā Krievijas imperatora visvareno favorītu, mūs aizrauj vairāk par jebkuru citu Krievijas vēstures epizodi? Kāpēc stāstā par viņa slepkavību ir vairāk melu un noklusētu lietu nekā patiesības? Ko slēpj viņa dzīves pretrunas, kurās patiesi fakti savijušies ar baumām, mistiku, mītiem un tīru izdomu? Vai Rasputins bija upuris vai morāli pagrimis šarlatāns? Ļauns dēmons, kas vainojams cara ģimenes gāšanā, vai cilvēka, kas varēja kļūt par tās glābēju?
Endrū Kuks grāmatā "Nogalināt Rasputinu" atklāj jaunus faktus par Rasputina nāves apstākļiem, kas balstīti uz nopietnas izmeklēšanas rezultātiem.
Šis darbs tiek izdots sērijā "Grāmata visai ģimenei", kas tiek veidota sadarbībā ar "Neatkarīgo Rīta Avīzi".
Angļu humorists un dramaturgs Džeroms K. Džeroms (1859-1927) pasaules slavu ieguva ar ceļojumu romānu "Trīs vīri laivā" (1889), pirms tam uzkrājot daudzveidīgu dzīves pieredzi, - Džeroms darbojies amatieru teātra trupā, bijis žurnālists, skolmeistars, uzpircējs pie tirdzniecības aģenta, advokāta palīgs, izmēģinājis laimi vēl citās profesijās.
Šai grāmatā "Trīs vīri laivā" varonis ir apprecējies un kļuvis par ģimenes galvu trim pašapzinīgām un radošām atvasēm. Romānā atpazīstam gan Džeromam raksturīgo stilu, gan raksturu un situāciju asprātīgos vērojumus.
Džeroma ironiskais prāts nenoveco un rakstāmspalva nenodilst - pat grūti noticēt, ka darbs sarakstīts pagājušajā gadsimta sākumā.
“Klasīšu spēle” ir romāns – rotaļa, romāns – maska, romāns – mīkla visai tiešā nozīmē, tā ekscentriskā kompozīcija ļauj un pat liek lasītājam pašam piedalīties teksta veseluma radīšanā, lecot no vienas nodaļas citā gluži kā klasīšu spēles kvadrātiņos.
Romānu “Klasīšu spēle” (1966) daudzi vērtētāji uzskata par Kortāsara galveno darbu. Tas ir stilistiski spilgts savdabīgā latīņamerikāņu literatūras fenomena paraugs, ko dažos aspektos mēdz salīdzināt ar Dž. Džoisa vai S. Beketa sirreālo pasaulsredzējumu, citos – E. Hemingveja vai M. Friša metafiziskajiem meklējumiem.
Romāna galvenais varonis ir Orāsio Oliviera – argentīniešu rakstnieks, kurš dzīvo Parīzē. Viņa laiku piepilda mūzikas klausīšanās, filozofiski spriedelējumi, jaunrade un alkohols bohēmisku draugu pulciņā, un Maga – sieviete mīlestībai, gluži fantastiska savā iekaltu gudrību nesabeigtas intuīcijas aurā. Magas bērna nāve un viņas pazušana pārtrauc Orāsio tukšo izpriecu un intelektuālās akrobātikas inerci un rosina atgriezties bērnības zemē – Buenosairesā. Tur viņš strādā gan par tirgotāju, gan pieskata cirka zvaigzni – kaķi rēķinātāju -, gan dežūrē psihiski slimo klīnikā. Taču patiesībā – meklē Magu, sievieti, kura viņam, izrādās, nozīmējusi tik ļoti daudz…
Hulio Kortāsars (1914 – 1984) – argentīniešu izcelsmes rakstnieks, dzimis Briselē, pēc Pirmā pasaules kara kopā ar vecākiem atgriezies Argentīnā un izglītojies Buenosairesā.
"Dieva spiegs" ir Huana Gomesa - Hurado - spāņu rakstnieka un žurnālista - ceturtais uzrakstītais un pirmais publicētais romāns.
Vēl pirms parādīšanās Spānijas grāmatnīcu plauktos romāns izraisījis milzīgu interesi Amerikas Savienotajās Valstīs (šis ir visdārgāk pārdotais spāņu romāns ASV), tas iztulkots vienpadsmit valodās, un tā tulkošanas tiesības pārdotas piecpadsmit valstīs. Par iespēju ekranizēt šo darbu jau interesējusies Holivuda. Šādas sakāpinātas intereses iemesls ir romāna sižets.
Roma, 2005. gada 2. aprīlis. Tikko kā miris pāvests Jānis Pāvils II, un Svētā Pētera laukumu piepilda ticīgie, kas vēlas teikt pāvestam pēdējās ardievas. Tai pašā laikā norisinās gatavošanās darbi konklāvam, lai izvēlētos jauno pāvestu. Tieši šajā laikā divi katoļu Baznīcas liberālā spārna pārstāvji, kam uz šo amatu ir labas izredzes - Enriko Portīni un Emilio Robaira -, tiek pakļauti baisam rituālam un noslepkavoti. Viņu līķi ir sadalīti gabalos, un to atrašanās vietā ar asinīm uzrakstīti vārdi no Svētajiem Rakstiem. Pa Romas ielām klaiņo sērijveida slepkava, un kriminoloģijas psihiatre inspektore Paola Dikanti saņem uzdevumu viņu notvert...
Šis darbs tiek izdots sērijā "Grāmata visai ģimenei", kas tiek veidota sadarbībā ar "Neatkarīgo Rīta Avīzi".
Kādā bezvārda ciemā ierodas mērnieks K., kura mērķis ir nokļūt tuvīnajā pilī. Viņam nākas saskarties ar saltu vienaldzību, barjeru lauzt neizdodas arī Frīdai – K. mīļākajai, kuru viņš atņēmis augstam ierēdnim no pils, K. šķietamajam priekšniekam. Vilšanās seko cita citai, katrs solis tikai attālina no iecerētā. Tomēr K. nevēlas atteikties no cīņas…
“Pils” (1922) ir pēdējais un plašākais Kafkas romāns, kur kulmināciju sasniedz gan eksistences absurditāte, atsvešinātība un atziņas neiespējamība, gan vienlaikus dziļš cilvēciskums un smalka ironija.
Lasot uzplaiksnī gandrīz aizmirstas atmiņas par neizdibināmām un tomēr tik pazīstamām pasaulēm starp realitāti un zemapziņu, ka gribot negribot katram pašam nākas izskaidroties ar savu “īstenību” un meklēt atbildi uz jautājumu: kas ir Kafka?
Francs Kafka (1883 – 1924) latviešu lasītājiem jau kļuvis pazīstams ar romānu “Process”, kā arī saviem stāstiem. Rakstnieka savdabīgais un skaudri neitrālais redzējums ir pamatā visai modernisma un postmodernisma pasaules uztverei.
Pēc otrā pasaules kara Krievijas dzejnieks un rakstnieks Boriss Pasternaks(1890-1960) piepildīja savu mūža sapni – uzrakstīja romānu par savas paaudzes vēsturiskajām gaitām; tā galvenajam varonim, ārstam un dzejniekam Jurijam Živago, daudz līdzības ar paša autora personību.
Romāna varoņu – Živago, Laras un Antipova-Streļņikova – ceļi krustojas Krievijas revolūciju un pilsoņu kara ugunīs. Živago, kurš sākotnēji ir sajūsminājies par revolūciju, uzskatīdams to par pagrieziena punktu visā pasaules vēsturē, piedzīvo mokpilnu atskārsmi par tās īsto dabu; tautas ciešanas un paša izpostītā dzīve sagrauj jebkuru ticību revolūcijas ideologu apgalvojumiem, ka no trulas nežēlības un haosa varētu dzimt jauna, augstāka morāle un kultūra. Pēc paša rakstnieka atzinuma, Živago liktenis atspoguļo Bloka, Majakovska un Jeseņina likteni un vispār dzejnieka likteni laikmeta griežos. Savukārt Živago un Laras smeldzīgi skaistajā un traģiskajā mīlas stāstā var saskatīt paralēles ar paša autora dzīves notikumiem.
Režisors Deivs Līns 1965. g. nodeva ASV skatītājiem filmu “Doktors Živago” ar Omāru Šarifu, Džūliju Kristiju un Džeraldīni Čaplinu galvenajās lomās. Romantiskā noskaņā veidotais kinodarbs ieguva lielu popularitāti pasaulē un izpelnījās piecus Amerikas Kinomākslas akadēmijas “Oskarus”.
Zviedru versija par Bulgakova "Meistaru un Margaritu".
Savā dīvainajā ceļojumā pa Eiropu Rubašovs sastop 20. gadsimta bēdīgi slavenākos personāžus. Mīlestība, bagātība, imperatora ģimenes labvēlība, balles augstākajās aprindās. Labklājības periodu aptumšo vienīgi Rasputina mistiskie pareģojumi... Valgrēna aizraujošais piedzīvojumu stāsts veidots žanrā, kas lika sajūsmināties "Meistars un Margaritas" piekritējiem, kā arī radīs patiesu baudu "Gaišreģa" faniem.
Tomass Manns (1875-1955) - viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem vācu rakstniekiem. 1929. gadā ieguvis Nobela prēmiju literatūrā. Kādā vēstulē T. Manns raksta, kā vilcienā saticis Gustavu Māleru, kurš braucis no Venēcijas - "nelaimīgs, iespiedies kupejas kaktā, grimis asarās. Jo bija iemīlējies skaistumā. Viņš atklāja pilnīgu skaistumu Venēcijā, un tagad viņam bija jābrauc prom, lai nomirtu..." Iespējams, no holeras, iespējams, no savas mīlestības neiespējamā piepildījuma un apziņas, ka viņa dzīve nonākusi bezizejā, Venēcijas pludmalē mirst arī Manna varonis rakstnieks Gustavs fon Ašenbahs. Noveli par skaistumu, kaislību, kas līdzinās slimībai, un nāvi 1971. gadā ekranizējis arī ievērojamais itāļu kinorežisors Lukīno Viskonti.
Grāmatas autors Dr. Roberts Cimmers dzimis 1953. gadā, studējis filosofiju un anglistiku, strādājis par docētāju universitātē un mācījis pieaugušo izglītības kursos. Patlaban viņš kā neatkarīgs publicists dzīvo Berlīnē. Vācijas izdevniecība Deutscher Taschenbuch Verlag sērijā Portrait izdevusi viņa un Martina Morgenšterna kopdarbu “Karls Popers” (2002).
Grāmata “Filosofu portāls” (Das Philosophenportal) pirmoreiz izdota 2004. gada septembrī Minhenē izdevniecībā Deutscher Taschenbuch Verlag GmbH & Co., 2. izdevums Vācijā nācis klajā tā paša gada decembrī.
R.Cimmers “Filosofu portālā” profesionāli, tomēr vienlaikus arī interesi rosinošā un viegli uztveramā veidā iepazīstina lasītāju ar 16 filosofijas vēsturē nozīmīgu darbu saturu, saistot to ar autoru dzīves notikumiem un uzskatiem. Apskatāmie autori izvēlēti tā, lai būtu redzama filosofiskās domas attīstība, sākot ar sengrieķu filosofiju un beidzot ar mūsu laikabiedriem. Savā darbā R.Cimmers pievērsies Platona, Aurēlija Augustīna, Nikolo Makjavelli, Mišela de Monteņa, Renē Dekarta, Blēza Paskāla, Džona Loka, Imanuēla Kanta, Artura Šopenhauera, Sērena Kirkegora, Kārļa Marksa, Frīdriha Nīčes, Ludviga Vitgenšteina, Martina Heidegera, Karla Popera un Džona Roulza sacerējumiem.
Šis darbs tiek izdots sērijā "Grāmata visai ģimenei", kas tiek veidota sadarbībā ar "Neatkarīgo Rīta Avīzi".
Romāns “Gepards” stāsta par kādreiz dižu dzimtu gadsimtu mijā, kad sensenās vērtības tiek strauji nomainītas pret citām un pa varas gaiteņiem soļo jauni ļaudis. Reizē tas ir stāsts par sicīliešiem — mazu, lepnu tautu, kas daudzus gadsimtus pavadījusi citu tautu ēnā.
Lielus panākumus arī guvusi šī romāna ekranizētā versija. Kinorežisora Lukīno Viskonti 1963. gadā uzņemtā filma ar tādu pašu nosaukumu “Gepards”, ieguvusi “Zelta palmas zaru” prestižajā Kannu kinofestivālā.
Tieši tad, kad rakstnieks Roberts Fābers beidzot nodomājis noslēgt rēķinus ar dzīvi, naktī Biaricā, Francijas kūrortā, viņu sasniedz palīgā sauciens, ko viņš uzklausa gauži nelabprāt. Brauciens uz Vīni pie smagi slima piecpadsmitgadīga zēna Fāberam izvēršas par liktenīgu ceļojumu skumjā pagātnē - taču arī par iespēju sākt jaunu, pārsteidzošu dzīvi.
Johanness Mario Zimmels dzimis 1924. gadā Vīnē ebreja un prūsietes ģimenē, ir ļoti cilvēcīgs autors ar apskaužamu stāstītāja talantu, spožs žurnālists, veiksmīgs scenārists. No viņa 36 sarakstītajām grāmatām latviešu lasītājiem pazīstami tulkotie romāni: ”Cilvēks nav vientuļa sala” (1981;1992; 2004), ”Mīla – tas ir tikai vārds” (1993), ”Tad – klauni un asaras” (1994), ”Un Džimijs gāja uz varavīksni” (1995), ”Cerība mirst pēdējā” (1995), ”Dievs sargā mīlētājus” (1995), ”Mūsu mīlestības tiesa” (1996), ”Brīnos, ka esmu tik priecīgs” (2002), ”Es atzīstos visā” (2002), ”Tu nedrīksti pārlieku bēdāties” (2002), ”Mūsu mūžs – tik viena diena” (2003), ”Ne vienmēr ir jābūt kaviāram” (2004), ”Mīlestība ir pēdējais tilts (2004), “Atbildi zina tikai vējš”(1995), “Vīrs, kurš gleznoja mandeļkociņus”(2005), “Lūdzu, ļaujiet puķēm ziedēt!” (2005), "Cilvēkam ir par maz laimes" (2006).
O. Henrijs (1862–1910) ir viens no izcilākajiem prozaiķiem amerikāņu literatūrā. Viņa īsie stāsti spilgti atspoguļo 20. gadsimta sākuma Amerikas dzīvi visā tās daudzveidībā un krāsainībā. O. Henrija stāstos dzirkstī humors un iztēles bagātība, viņa stāstu varoņi pārstāv visdažādākos sabiedrības slāņus: tie ir gan bezdarbnieki un darba meklētāji, gan viesmīles un ierēdņi, gan sīktirgotāji un mēbelētu istabu izīrētājas, gan ugunsdzēsēji, gan noziedznieki, gan miljonāri, gan daudzi citi...
Krājumā iekļauti 12 iepriekš latviski nepublicēti, kā arī populārākie agrāk jau tulkoti stāsti, no kuriem daži arī uzņemti mākslas filmās.
Haiku izlasē japāņu trīsrindes aptver divus galvenos haiku žanra pastāvēšanas periodus — haiku klasisko periodu (16. gadsimts–19. gadsimta vidus) un haiku jauno periodu (19. gadsimta vidus līdz mūsdienām).
Šī grāmata ir kā ceļojums laikā kopā ar haiku dzejnieku no 16. gadsimta līdz mūsdienām.
Izlasē iekļauta ievērojamāko un populārāko haiku dzejnieku Basjo (17. gs.), Busons (18. gs.), Isa (19. gs.) dzeja un 20. gadsimta haiku autori.
Svarīgi arī atdzejotājas komentāri, īss perioda un dzejnieku daiļrades raksturojums. Lielākā daļa haiku šai izlasē ir pirmpublicējumi.
“ Zinu, ka atvērsies bezdibeņi, kad jūs sāksiet stāstīt. Tomēr jums jāstāsta, jo man jāzina patiesība, visa patiesība.” To prokurors Paradins saka Rihardam Markam, kādreiz slavenam romānu autoram, kas tagad atrodas izmeklēšanas apcietinājumā. Un Rihards Marks stāsta – par Liliānu Lombardu, savu lielo mīlestību, par savu brāli Verneru, kas grib viņu nogalināt, par visiem cilvēki, kuri nesaraujami saistīti ar viņa traģisko likteni……
Johanness Mario Zimmels dzimis 1924. gadā Vīnē ebreja un prūsietes ģimenē, ir ļoti cilvēcīgs autors ar apskaužamu stāstītāja talantu, spožs žurnālists, veiksmīgs scenārists. No viņa 36 sarakstītajām grāmatām latviešu lasītājiem pazīstami tulkotie romāni: ”Cilvēks nav vientuļa sala” (1981; 2004), ”Mīla – tas ir tikai vārds” (1993), ”Tad – klauni un asaras” (1994), ”Un Džimijs gāja uz varavīksni” (1995), ”Cerība mirst pēdējā” (1995), ”Dievs sargā mīlētājus” (1995), ”Mūsu mīlestības tiesa” (1996), ”Brīnos, ka esmu tik priecīgs” (2002), ”Es atzīstos visā” (2002), ”Tu nedrīksti pārlieku bēdāties” (2002), ”Mūsu mūžs – tik viena diena” (2003), ”Ne vienmēr ir jābūt kaviāram” (2004), ”Mīlestība ir pēdējais tilts (2004), “Atbildi zina tikai vējš”(1995), “Vīrs, kurš gleznoja mandeļkociņus”(2005), “Lūdzu, ļaujiet puķēm ziedēt!” (2005).
“Lamančas atjautīgais idalgo dons Kihots” ir pasaules klasika un pasaules iemīļots stāsts par apkārt klejojošu ekscentrisku bruņinieku un viņa pieticīgo kompanjonu Sančo Pansu.
Alonso Kihana ir ikdienišķs kungs, kurš salasījies pārāk daudz bruņinieku stāstu un nolemj sekot šo bruņinieku paraugam. Nodēvējis sevi par Lamančas donu Kihotu, notīrījis rūsu un pelējumus no bruņutērpa, ar papes cepuri galvā viņš sēžas uz sava klepera, lai dotos pasaulē apkarot netaisnību.
Grāmatas otrā daļa ir pilnīgs pretstats pirmajai daļai. Un lasītājam netop skaidrs, kurš par kuru smejas, jo šajā šarādē esam vienlaikus gan spēlētāji , gan skatītāji.
Neskatoties uz humoru, draiskulību un literārismu, romāns stāsta par cilvēka attiecībām ar dzīves realitātēm. Dialogi ar Sančo Pansu ir vieni no valdzinošākajiem pasaules literatūrā un pārspēj jebkuru literatūras attēlojumu. Darbs ir tik pilns ideju, ka iztur mūžības pārbaudes un meklējumus. Šis ir darbs, kas pārved pāri tiltam no viduslaikiem uz moderno literatūru.
Grāmatu ievada Kultūras ministres Helēnas Demakovas priekšvārds.
Grāmatu no spāņu valodas tulkojis - Konstantīns Raudive.
Grāmatas mākslinieciskais noformējums - Valdis Villerušs.
Dzīvā un enerģiskā prozā Emijas balvas laureāts un rakstnieks Makuarijs atdzīvina 16. gadsimta cīņu par tagadējo mūsdienu Peru. Piecus gadus viņš dzīvojis Peru un daļu no šī laika mitinājies pie pēdējā laikā sarukušas cilts Amazones džungļos tikai 100 jūdžu attālumā no Maču Pikču.
Visu laiku un tautu izcilākais pasaku sacerētājs, kuram jau dzīves laikā tika uzcelts piemineklis... Skops un godkārīgs, kompleksu nomocīts un dzīvojošs bailēs no pilnīgi visa: no suņiem līdz bailēm tikt apglabātam dzīvam, un tai pat laikā labsirdīgs un atklāts. Cilvēks, kurš baidījās no bērniem ne mazāk kā no vājprāta vai ugunsgrēka, un tomēr rakstīja viņiem tik brīnišķīgas pasakas... Grāmatā autore iepazīstinājusi ar izcilā rakstnieka dzīvesstāstu. Tādu mēs vēl viņu neesam pazinuši.
Aizraujošais bestselleru rakstnieces piedzīvojumu romāns vēsta par noslēpumaino Ēģipti, kur saplūst kopā pagātne un tagadne.
Ļaujieties mūsdienīgiem notikumiem, piešaujiet dzīvei asumu, smelieties receptes dzīvei un virtuvei, iedvesmojieties no jaunākā erotiskā romāna “Baudas virtuve”. Grāmatas galvenā varone jauna, pievilcīga sieviete ar spožu karjeru, vīrieši viņas dēļ pazaudē galvu, un pavisam normālas ikdienas situācijas pārvēršas gana erotiskos brīžos. Romānā lieliski sasaistītas divas baudas — jutekliskā un kulinārā. Tas var notikt ar katru no jums daiļās dāmas, tikai ļaujieties...
Pasaules slavenā rakstnieka populārākais un unikālākais darbs atkal pieejams lasītājiem. 
Leģendām apvītajā, nomaļajā Volfensburgas pilī mītošā Lupanesku ģimene ir nolādēta, jo pirmā krusta kara laikā viens no senčiem ir pastrādājis briesmu darbus. Lai atbrīvotos no lāsta, ikkatra Lupanesku paaudze pieprasa no Alershauzenes pilsētiņas vienu jaunavu. Taču šoreiz jānosūta trīs jaunavas. Rātskungi norīko uz pili trīs palaistuves. Kad blēdība nāk gaismā, pils saimnieks ir ne pa jokam sadusmojies. Gribēdama pasargāt jaunāko māsu Samaru, Viola ir gatava doties uz pili. Nonākusi Volfensburgā, viņa tiek ierauta naida, kaislību un iekāres virpulī, kura centrā atrodas noslēpumainais vīrietis ar masku — Kirians Lupanesku, Baltais Vilks...
.jpg)
Par izcilo un reizē noslēpumaino argentīniešu rakstnieku Horhi Luisu Borhesu (1899–1986) ikviens var kaut ko bilst un teju vai uzskata viņu par savu padomdevēju. Tomēr uz jautājumu: ko tieši jūs esat lasījis? — visbiežāk atbildes nav. Iespējams arī tāpēc H. L. Borhesu dēvē par lielu mistifikatoru, taču vispirmām kārtām viņš mistificējis pats sevi. Visi 13 Horhes Luisa Borhesa “Smilšu grāmatas” stāsti, izņemot “Ulriku”, stāstu par mīlestību, pieder pie fantastikas žanra. Ikdienišķi rāma gaisotne ikreiz sagatavo kādu negaidītu notikumu pavērsienu. “Smilšu grāmatas” vēstījuma raitā plūduma un lietišķās precizitātes sabalansētība vēlreiz apliecina mūsdienu izcilā rakstnieka savpatno stilu.
Lasītāju gaidītāka grāmata! 
Florence, piecpadsmitais gadsimts. Šai Mediči pārvaldītajā pilsētā laikā, kad zinātne un burvestības ir vienotas, viļņojas Leonardo da Vinči ģēnija tumšie avoti. Tādu pārdabiski lielisku cilvēku kā Sandro Botičelli un Nikolo Makjavelli apņemts, Leonardo dzīvo mākslinieka un izgudrotāja privileģēto dzīvi un mīl apdullinoši skaistu jaunu sievieti. Bet nežēlīgs ienaidnieks plāno viņa krišanu. Un drīz vien dižais mākslinieks izgudrotājs attapsies patriekts no savas dzimtās pilsētas un dosies mītiskā ceļojumā uz mērķi — un piedzīvojumu —, kas varētu būt arī bijis. Vēsturiskās fantāzijas meistardarbā, kas triumfāli sakausē faktus un izdomu, Džeks Danns burvīgi ataino renesanses laika Itāliju un piedāvā savu aizraujošo slepeno vēsturi par zudušo gadu Leonardo da Vinči dzīvē... 
Amerotkī kungs, faraona galvenais tiesnesis, šķetina slepkavības lietu. Jauns, ambiciozs rakstvedis Ipumers, kas šķietami iemīlējies ietekmīga ģenerāļa meitā un cerējis uz saderināšanos, tagad kļuvis par slepkavības upuri. Par nozieguma izdarīšanu prokuratūra apsūdzējusi Nešretas kundzi, kas acīmredzot nogurusi no viņu sakara. Ja Nešretu atzīs par vainīgu, viņu dzīvu apraks Sarkano zemju tuksneša smiltīs... Šis ir tumšu noslēpumu, nodevību un intrigu bagātajā stāsts. Autors ir spējis uzskatāmi atainot Senās Ēģiptes toreizējo daiļumu un tikpat nenoslēpjamo neglītumu.
Eņģeļi atnes mums vēstis no citas, dziļākas realitātes. Mūsu priekšstati par tiem ir saistīti ar ilgošanos pēc pasaules, kurā ir patvērums un vieglums, skaistums un cerība. Eņģeļi ir attainojums dziļām, nerimstošām ilgām pēc palīdzības un dziedināšanas. Un viņi ir arī cerības izpausme, ka mūsu dzīve var izdoties un ka tā nebeidzas tukšumā.
Šajā grāmatā lasītājus gaida šokējoši fakti, kas atklāj un izskaidro Borisa Berezovska un Romāna Abramoviča neiedomājamos panākumus. 
“Nāve ar saviem spārniem nogalinās to, kas traucē faraona mieru” — šāds uzraksts bija lasāms uz māla plāksnītes, ko zinātnieki atrada, atklājot Tutanhamona kapenes. Neviens nenojauta, ka trīspadsmit līdzstrādniekus no divdesmit pētnieku lielās grupas dažu gadu laikā piemeklēs priekšlaicīga un neizskaidrojama nāve. Plāksnīte gan noslēpumainā kārtā pazuda, taču runas par seno, nāvējošo lāstu nodarbina cilvēci joprojām..jpg)
Izcilā spāņu gleznotāja un sirreālisma pārstāvja S.Dalī (1904–1989) sarakstītā “Ģēnija dienasgrāmata” aptver laiku no 1952. līdz 1958. gadam. Tajā redzams savā ziņā atkailināts Dalī, kas ar baudu priecājas par savu tēlu, ar pārsteidzošu nekaunību kultivē pats savu personību. Taču aiz lielās pašslavināšanās saskatāms gleznotājs ar sakāpinātu mākslas apziņu, izteiktu precizitāti, kas robežojas ar neprātu, bet bez neprāta nav piedzīvojuma.
Pirmo reizi latviešu valodā pasaules slavenais un popkultūrā plaši pazīstamais stāsts par Frankenšteinu.
Esi labs pret sevi un pielūko, kas vajadzīgs tavai dvēselei.
Nesamierināmais padomju sistēmas ienaidnieks Viktors Jerofejevs izauga dziļi pārliecināta padomju diplomāta un tulka ģimenē. Dēlam neredzama, padomju vara caurauda Jerofejevu ģimenes ikdienu un esamību. Ģimenes dzīve romānā aprakstīta, izmantojot lielās politikas jēdzienus: Jerofejevs-tēvs savam dēlam bija tas pats, kas Staļins — visai padomju tautai. Un tieši “labais Staļins”: smaidīgs, gādīgs (kaut stingrs) tautas tēvs pretstatā disidentu un liberālo publicistu “sliktajam Staļinam”. Īsi sakot, ģimenes idille uz monumentālās, magnētiskās ģenerālisimusa figūras fona.
“Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
Apgāds “Jumava” piedāvā vienu no Renesanses literatūras spilgtākajiem paraugiem – itāļu rakstnieka Džovanni Bokačo darbu “Dekamerons”. Latviešu valodā to tulkojusi Maija Kvelde, vizuālo materiālu šim “Dekamerona” izdevumam gatavojuši vairāki slaveni mākslinieki – Vija Zariņa, Laura Sileniece, Kristaps Zariņš, Māris Bišofs, Helēna Heinrihsone, vāku noformējis Valdis Villerušs.
Romāns visā pasaulē pārdots vairāk nekā 1,7 miljonos eksemplāru un tulkots 16 valodās!
Federiko Andahazi dzimis Buenosairesā, 1963. gadā. Viņa pirmais romāns “Anatoms” (1996, latviski – 2007) ātri kļuva par nacionāla un starptautiska mēroga bestselleru.
Vēstījums par baisi slaveno nacistu nometni, vardarbību, drosmi, bēgšanu un izdzīvošanu.jpg)
Romāns “Atēnu vēstnesis” 2008. gadā ir nominēts Lielbritānijas jaunajai Desmona Eliota balvai.
Patiess stāsts par krievu atomzemūdenes nogrimšanu
Dzintara istaba vairāk nekā divsimt gadu greznoja pili Krievijā, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, Hitlers paziņoja, ka tai jākļūst par Trešā reiha lepnumu. Strauji sasnieguši Ļeņingradu, nacisti iebruka Katrīnas pilī, izlauza no sienām dzintara paneļus, salika tos kastēs, un istaba pazuda no redzesloka. Kopš tā laika to neviens nav skatījis.
Džons Apdaiks (1932) iemantojis plašu popularitāti ne tikai savā dzimtenē Amerikā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs. Daudzu literāru prēmiju laureāts (Pulitzer Prize for Fiction, American Book Award, O’Henry Award for Fiction, National Book Award for Fiction u.c.). Apdaiku dēvē par vistalantīgāko savas paaudzes rakstnieku. Latviski izdoti darbi “Precēsimies”(1983), “Trusi, bēdz!” (1983), “Īstvikas raganas” (1998) un “Brazīlija” (2003).
Viņa dzīvoja neizsakāmā bagātībā, tomēr arī ļoti lielā vientulībā. Viņu dievināja, taču arī bezgala ienīda. Viņa bija vēlīga un lepna, laimīga un izmisusi, pašaizliedzīga un vēsa — fascinējoša sieviete.”
Par Atlantīdas zelta civilizāciju, kas senatnē nogrima vareno ūdeņu aukstajos dziļumos, vēsta dziesmas un leģendas. Ko var teikt par tās mistisko un reliģisko ticību, mākslu un arhitektūru un tautas zināšanām par zinātni un dziedniecību? Vai ir iespējams, ka atlantīdiešu milzīgos sasniegumus ir veicinājuši sakari ar citplanētiešiem? Šērlija Endrjūsa darbā “Atlantīda: zudušās civilizācijas noslēpumi” atklāj šo dzīvo mantojumu, no jauna liekot palūkoties uz zemi, kas reiz atradās pie Atlantijas kalnu grēdas. Autores bagātīgā cļojumu pieredze sintezēta ar simtiem citu Atlantīdas pētnieku darbu - gan zinātnieku, gan gaišreģu (Edgars Keisijs) sniegto.
“Mīts par Sīsifu” (1942) vienmēr ticis uzskatīts par absurda tēmas atrisinājuma augstāko punktu Kamī mantojumā.
Brīnumlīdzeklis pret vēzi? AIDS patiesā seja? Princeses Diānas nāve — satiksmes negadījums? Vai lietas vienmēr ir tik vienkāršas, kā izskatās, vai tik sarežģītas kā domājam...
Šis darbs iznāk sērijā “Zelta klasika”
“Mērfijs” ir pazīstams kā jauns pavērsiens Džeimsa Džoisa iedibinātajā īru rakstniecības tradīcijā — tas ir asprātīgs, komisks un vienlaikus drūms, dziļi filozofisks stāsts par cilvēka situāciju pasaulē, turklāt — viens no lasītāju iecienītākajiem Beketa darbiem. 
“Džeina Eira” ir romāns ar aizraujošu sižetu. Gluži kā meteors tas parādījās 1847. gadā un vēl tagad, pēc vairāk nekā simt piecdesmit gadiem, nav zaudējis savu mirdzumu. Šo grāmatau iemīļojušas paaudžu paaudzes. Šarlote Brontē jau sen ir atzīta par XIX gs. vidusposma ievērojamāko angļu rakstnieci, kas dedzīgi aizstāv sievietes līdztiesību ģimenē un darbā.
Bezkaunīgs romāns, kurā ļoti tieši attēlota laulības pārkāpšana problēma. Jumava jau izdevusi Andreas Braunas darbu “Luksusmeitene”..jpg)
Horhe Luiss Borhess (1899-1986) - izcilais un reizē noslēpumainais argentīniešu rakstnieks -, turpat sešdesmit gadus darbodamies literatūrā, sarakstīja apbrīnojami maz. Viņa daiļrades kodols, to var saukt par Borhesa evaņģēliju, ir aptuveni 20 stāsti.
Treisija Ševaljē - mūsdienu amerikāņu izcelsmes rakstniece, šobrīd dzīvo Anglijā. Jau ar savu pirmo romānu "Jaunavas zilais" iemantoja pasaules slavu un lasītāju patiesu apbrīnu kā vēsturiski romantisku darbu autore. Viņa ir sarakstījusi vēl trīs grāmatas: "Dāma ar vienradzi", "Krītošie eņģeļi" un "Meitene ar pērļu auskaru", kas Latvijā izdota jau 2001. gadā, pēc grāmatas motīviem 2003. gadā Anglijā uzņemta filma, kas ieguva trīs "Oskara" nominācijas.
"Šķiet, esmu viņu pazinusi visu mūžu. Mēs gadiem bēgām no viņas - mana māte un es, kā čigānietes traukdamās no pilsētas uz pilsētu. Mēs jau bijām ar viņu sastapušās pasakās, tā ir ļaunā burve no piparkūku mājiņas, Sniega karaliene, Ziemas valdniece. Kādu brīdi mēs viņu pazinām kā Melno Vīru, bet Laipnīgajiem ir tik daudz masku, aiz kurām paslēpties, to uzmanības pierādījumi izplatās kā ugunsgrēks, nosakot toni, ieskandinot pārmaiņas, apburot mūs un izvilinot no patvēruma, uzsūtot visādas nelaimes un kūleņojot pa ceļu uz priekšu... un tiem seko kārdinošās sarkanās kurpītes."
Jaunā drosmīgā Anne fon Zeidlica ir tuvu izmisumam, kad viņas vīrs, kāds Minhenes mākslas priekšmetu tirgotājs, iet bojā mistiskā autokatastrofā. Viņai palikuši attēli, kuros redzams sens pergaments koptu rakstā. Drīz vien Anne apjauš, ka šis dokuments ir noslēpumu apvīts, jo par orģinālu sola milzu naudu. Pergamenta meklējumos viņas ceļš ved uz Parīzi, kur kāds amerikāņu profesors šķietami neloģiska iemesla dēļ aplējis ar skābi Leonardo da Vinči gleznu... Vai vīram bijusi noslēpumaina saistība ar orfistu ordeni, par kuriem klīst baumas - ja kāds vēlas izstāties no orfistu kustības, biedrība piespiež to izdarīt pašnāvību? Vai patiesi tas būtu līdz šim nezināmā, tā dēvētā Barabas evaņģēlija dēļ, uz kura balstās visi turpmākie?...
Eņģeļi atnes mums vēstis no citas, dziļākas realitātes. Mūsu priekšstati par tiem ir saistīti ar ilgošanos pēc pasaules, kurā ir patvērums un vieglums, skaistums un cerība. Eņģeļi ir attainojums dziļām, nerimstošām ilgām pēc palīdzības un dziedināšanas. Un viņi ir arī cerības izpausme, ka mūsu dzīve var izdoties un ka tā nebeidzas tukšumā.
Rasputina dramatiskā nāve lielā mērā aizēnoja daudzus jautājumus par viņa dzīvi. Piemēram, kāpēc stāsts par zemnieku no attālas Sibīrijas sādžas, kas kļuva par pēdējā Krievijas imperatora visvareno favorītu, mūs aizrauj vairāk par jebkuru citu Krievijas vēstures epizodi? Kāpēc stāstā par viņa slepkavību ir vairāk melu un noklusētu lietu nekā patiesības? Ko slēpj viņa dzīves pretrunas, kurās patiesi fakti savijušies ar baumām, mistiku, mītiem un tīru izdomu? Vai Rasputins bija upuris vai morāli pagrimis šarlatāns? Ļauns dēmons, kas vainojams cara ģimenes gāšanā, vai cilvēka, kas varēja kļūt par tās glābēju?
Angļu humorists un dramaturgs Džeroms K. Džeroms (1859-1927) pasaules slavu ieguva ar ceļojumu romānu "Trīs vīri laivā" (1889), pirms tam uzkrājot daudzveidīgu dzīves pieredzi, - Džeroms darbojies amatieru teātra trupā, bijis žurnālists, skolmeistars, uzpircējs pie tirdzniecības aģenta, advokāta palīgs, izmēģinājis laimi vēl citās profesijās.
Maz naudas?.JPG)
“Klasīšu spēle” ir romāns – rotaļa, romāns – maska, romāns – mīkla visai tiešā nozīmē, tā ekscentriskā kompozīcija ļauj un pat liek lasītājam pašam piedalīties teksta veseluma radīšanā, lecot no vienas nodaļas citā gluži kā klasīšu spēles kvadrātiņos..jpg)
"Dieva spiegs" ir Huana Gomesa - Hurado - spāņu rakstnieka un žurnālista - ceturtais uzrakstītais un pirmais publicētais romāns..jpg)
Kādā bezvārda ciemā ierodas mērnieks K., kura mērķis ir nokļūt tuvīnajā pilī. Viņam nākas saskarties ar saltu vienaldzību, barjeru lauzt neizdodas arī Frīdai – K. mīļākajai, kuru viņš atņēmis augstam ierēdnim no pils, K. šķietamajam priekšniekam. Vilšanās seko cita citai, katrs solis tikai attālina no iecerētā. Tomēr K. nevēlas atteikties no cīņas… 
Pēc otrā pasaules kara Krievijas dzejnieks un rakstnieks Boriss Pasternaks(1890-1960) piepildīja savu mūža sapni – uzrakstīja romānu par savas paaudzes vēsturiskajām gaitām; tā galvenajam varonim, ārstam un dzejniekam Jurijam Živago, daudz līdzības ar paša autora personību.
Zviedru versija par Bulgakova "Meistaru un Margaritu".
Tomass Manns (1875-1955) - viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem vācu rakstniekiem. 1929. gadā ieguvis Nobela prēmiju literatūrā. Kādā vēstulē T. Manns raksta, kā vilcienā saticis Gustavu Māleru, kurš braucis no Venēcijas - "nelaimīgs, iespiedies kupejas kaktā, grimis asarās. Jo bija iemīlējies skaistumā. Viņš atklāja pilnīgu skaistumu Venēcijā, un tagad viņam bija jābrauc prom, lai nomirtu..." Iespējams, no holeras, iespējams, no savas mīlestības neiespējamā piepildījuma un apziņas, ka viņa dzīve nonākusi bezizejā, Venēcijas pludmalē mirst arī Manna varonis rakstnieks Gustavs fon Ašenbahs. Noveli par skaistumu, kaislību, kas līdzinās slimībai, un nāvi 1971. gadā ekranizējis arī ievērojamais itāļu kinorežisors Lukīno Viskonti..jpg)
Grāmatas autors Dr. Roberts Cimmers dzimis 1953. gadā, studējis filosofiju un anglistiku, strādājis par docētāju universitātē un mācījis pieaugušo izglītības kursos. Patlaban viņš kā neatkarīgs publicists dzīvo Berlīnē. Vācijas izdevniecība Deutscher Taschenbuch Verlag sērijā Portrait izdevusi viņa un Martina Morgenšterna kopdarbu “Karls Popers” (2002).
Romāns “Gepards” stāsta par kādreiz dižu dzimtu gadsimtu mijā, kad sensenās vērtības tiek strauji nomainītas pret citām un pa varas gaiteņiem soļo jauni ļaudis. Reizē tas ir stāsts par sicīliešiem — mazu, lepnu tautu, kas daudzus gadsimtus pavadījusi citu tautu ēnā.
Tieši tad, kad rakstnieks Roberts Fābers beidzot nodomājis noslēgt rēķinus ar dzīvi, naktī Biaricā, Francijas kūrortā, viņu sasniedz palīgā sauciens, ko viņš uzklausa gauži nelabprāt. Brauciens uz Vīni pie smagi slima piecpadsmitgadīga zēna Fāberam izvēršas par liktenīgu ceļojumu skumjā pagātnē - taču arī par iespēju sākt jaunu, pārsteidzošu dzīvi..jpg)
“ Zinu, ka atvērsies bezdibeņi, kad jūs sāksiet stāstīt. Tomēr jums jāstāsta, jo man jāzina patiesība, visa patiesība.” To prokurors Paradins saka Rihardam Markam, kādreiz slavenam romānu autoram, kas tagad atrodas izmeklēšanas apcietinājumā. Un Rihards Marks stāsta – par Liliānu Lombardu, savu lielo mīlestību, par savu brāli Verneru, kas grib viņu nogalināt, par visiem cilvēki, kuri nesaraujami saistīti ar viņa traģisko likteni……
“Lamančas atjautīgais idalgo dons Kihots” ir pasaules klasika un pasaules iemīļots stāsts par apkārt klejojošu ekscentrisku bruņinieku un viņa pieticīgo kompanjonu Sančo Pansu.