Joomla!



Lasītājs Edijs par grāmatu ''Kukaiņu dzīve''

Pirmā V.Peļevina grāmata, kuru izlasīju. Sarakstīta 1993.gadā un visai iespējams, ka tajā laikā bija aktuāla gan kā tēma, gan pēc darbojošajamies personāžiem. 2019.gadā daudzi jau ir aizmirsuši 90.gadu spilgtos personāžus – amerikāņu spiegus, kuri tekoši runā krieviski; “valūtas meitenes”, kuras grozās ap ostu un nepeļ arī amerikāņu spiegus; Padomju armijas virsniekus ar savām draugaļām/sievām un tā tālāk. Alegorija ir tik dziļa, ka sižets vijas kā Mēbiusa lenta, kurai nav gala un sākuma. Vispārinot, tā ir vilcienā vai pēc pirts lasāmā grāmata, sevi iedrošinot ar kausu alus (vai degvīna) un finālā aizsnaužoties ar grāmatu uz sejas, tamdēļ neieteicu lasīt elektronisko versiju. Uz jautājumu, vai tagad lasīšu “Čapajevs un tukšums” («Чапаев и Пустота») – atteikšu, ka tik bieži ar vilcienu nebraucu un alus man garšo visai maz.

- Edijs