Joomla!

Nācijas pašizpratne ir cieši saistīta ar atbildības un rīcības limitiem gan indivīdu personiskajās dzīvēs, gan attieksmē pret Latvijas valsti. V. Hermaņa grāmata “Zem LKP kupola” padziļina sabiedrības atmiņu, jo iekļauj personu loku, kuru rokās bija vara un spēja ietekmēt procesus.

Personiskās atmiņas vienmēr varam apšaubīt, bet tās tomēr ir svarīgas kolektīvās pašizpratnes instruments, kuras piedalās sarunā par vēsturi — kādi procesi iespaidoja Latvijas neatkarības atgūšanu un cik liela loma tajos ir cilvēku personiskajai attieksmei; arī no tā, kas nepateikts, bet, ko noprotam no šiem liecinājumiem.

Dagmāra Beitnere-Le Galla,

Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece

Daļa no ekonomisko un politisko grožu turētājiem mūsdienu Latvijā izauga tieši no LPSR izpildvaras un LKP. No turienes izaugusi arī vēl pagaidām nosacīti brīvā valsts. Un ar ko gan precīzi Maskavas ierobežojumi atšķiras no Briseles ierobežojumiem? Kādas bija mūsu brīvības robežas toreiz un kādas tās ir tagad?

Šķiet, beidzot būtu jārīko objektīva LKP un VDK vēstures tiesa/konference. Ar objektīvu apsūdzību, objektīvu aizstāvību un beigās būtu jāsniedz izsvērts spriedums. Šim procesam svarīgi ir tiešie liecinieki. Šādā nozīmē Voldemārs Hermanis ir paveicis rūpīgu darbu, apkopojis kaut nelielu daļu no šādām liecībām. Līdz objektīvai patiesībai un spriedumam vēl kāds ceļš ir ejams.

Arnis Šablovskis,

publicists, kultūrvēsturisku grāmatu sastādītājs

Par godu Siguldas operas svētku 20 jubilejai, izdevniecība ”Jumava” izdevusi grāmatu ”Operas libretu leksikons”.

Opera ir viens no krāšņākajiem mūzikas žanriem — tā sniedz gan muzikālo, gan vizuālo baudījumu, un ne mazāk svarīgs ir arī saturiskais vēstījums. Tieši tādēļ, atsaucoties neskaitāmiem lasītāju lūgumiem, izdevniecība ”Jumava” atkārtoti izdod ilgi gaidīto “Operas libretu leksikonu”. Šo izdevumu bagātina īpašs — Siguldas Opermūzikas svētkiem veltīts — fotoattēlu ielikums, kurā redzami krāšņākie mirkļi no pēdējos gados rīkotajiem uzvedumiem.

Latviešu operas pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā 100 gadiem, kad 1903. gadā publiski izsludinātajā konkursā uzvarējis arhitektūras studenta Artura Krūmiņa radītais librets, pēc kura komponists Alfrēds Kalniņš sacerēja pirmo latviešu operu ”Baņuta”. Tālāk sekoja aktīvs jaunrades process, radās daudzas jaunas latviešu operas un līdzās operas klasikai parādījās jauni iestudējumi Latvijas Nacionālajā operā.

Mūsdienās šo opermūzikas tradīciju kopšanu pārmantojis un aktīvi turpina šī mūzikas žanra entuziasts Dainis Kalns, kura kopš 1993. gada rīkotajos opermūzikas svētkos izrādītas pazīstamākās, arī “Operas libretu leksikonā” pieminētās, operas. Uzstājušies pasaules klases mākslinieki, notikusi sadarbība ar izciliem diriģentiem, režisoriem un scenogrāfiem.

Saskaņā ar pazīstamā režisora, sabiedriskā un kultūras darbinieka Gunta Gailīša vērtējumu, arī paši Operas svētki ir mainījušies šo 20 gadu laikā, tie kļuvuši mūsdienīgāki, piemēram, šogad repertuārā pirmo reizi parādīsies arī latviešu opera Arvīda Žilinska ”Zelta zirgs”. Operas mākslas attīstības ceļš bijis sarežģīts un gājis līkločiem daudzu gadsimtu garumā, taču visa sākums un operas mugurkauls ir vārds, teksts — libreta autora domas lidojums, ietverts un sakārtots dzejas formā. Komponists to izsaka mūzikā. Ja idejas un satura sēkla nokrīt auglīgā augsnē, tad rodas mākslas darbs, ko saucam par operu!”, tā Guntis Gailītis.

Apgāds ''Jumava'' izdevis Ulda Ķiņa grāmatu ''Kibernoziedzība, kibernoziegumi un jurisdikcija'', kas ir 2013. gadā izdotās grāmatas papildināts izdevums. Grāmata ir paredzēta visiem, kas interesējas par kibernoziedzību, kibernoziegumiem un ar tiem saistītām problēmām, tomēr autora galvenais mērķis ir sniegt nepieciešamās zināšanas tiesībaizsardzības speciālistiem, prokuroriem, tiesnešiem un advokātiem jautājumos, kas saistīti ar pierādījumu juridisko nostiprināšanu.

Grāmatā pārrunātas kibernoziedzības attīstības tendences, un tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar kibernoziedzību un tās veidiem, kā arī Krimināllikumā ietverto kibernoziegumu un ar automatizētu datu apstrādes sistēmu saistīto noziedzīgo nodarījumu krimināltiesisko analīzi. Autors cita starpā no juridiskā viedokļa pārrunā arī Latvijā labi zināmos gadījumus ar Denisu Čalovski un Neo.

Uldis Ķinis ir juridisko zinātņu doktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, kā arī bijis Eiropas Padomes Kibernoziegumu ekspertu komitejas eksperts un ES Likuma misijas Gruzijā vecākais eksperts tieslietu jautājumos. 2006. gada decembrī, Saeimas apstiprināts, kļuvis par Satversmes tiesas visceprezidentu, bet no 2008. līdz 2011. gada maijam bijis ANO Starptautiskā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāla ad litem tiesnesis.

"Burvju durtiņas" ir dziesmu krājums bērniem, kas kuplinās sākumskolas, skolas un arī mājās muzicēšanas stundas ar skaistām melodijām. Dziesmu pamatā – komponista Jāņa Ābola mūzika ar pazīstamu latviešu dzejnieku vārdiem (Ojārs Vācietis, Imants Lasmanis, Jāzeps Osmanis, Leons Briedis, Jānis Baltvilks u. c.).

Komponists Jānis Ābols (1955 - 2005) ir plaši pazīstams un cienīts gan savā dzimtajā Lielvārdes novadā, gan arī ārpus tā. Mūziķis ir bijis ārkārtīgi apdāvināts, visu mūžu viņš ir komponējis dziesmas ar pazīstamu dzejnieku vārdiem. Lai gan sava darba augļus Jānis Ābols nav pieredzējis nošu grāmatas veidā, viņa mantojums ir kļuvis par skaistu piemiņu – tagad ar prieku mazajiem dziedātājiem un spēlētājiem to piedāvā apgāds „Jumava” ar Lielvārdes novada domes atbalstu.