Joomla!



Valdis Voins “Terorisms”

Izlasot šo grāmatu, var tikai pievienoties autora atzinumam, ka terorismam nav robežu.
Valdis Voins pamatoti pievērš uzmanību tam, ka terorisms nav atsevišķu valstu, bet gan visas starptautiskās sabiedrības un katras valsts problēma, jo katras valsts primārais uzdevums ir nodrošināt tās iedzīvotāju drošību un garantēt to pamattiesības. Neraugoties uz to, ka Eiropai ir vērā ņemama pieredze cīņā ar teroristiem, tā tomēr nav pietiekami efektīva, lai gan zināms progress ir panākts.
Grāmatas saturs ir informatīvi bagāts, tas atspoguļo daudzplākšņainos terorisma teorētiskos un praktiskos aspektus, kas neapšaubāmi saistīs plašu lasītāju loku. Profesionālā un saistošā valodā veidotā monogrāfija ar uzskatāmiem attēliem būs noderīga praktizējošiem tiesībsargājošo un speciālo dienestu darbiniekiem, politologiem, sociologiem, juristiem, valsts un pašvaldību iestāžu speciālistiem, kā arī studējošiem un jebkuram interesentam, kam terorisma izziņa ir saistoša un nepieciešama.
 
Dr. iur., profesors Andrejs Vilks

O. Henrijs “21 stāsts”

Lielā pilsēta, Lielais ābols, lielo sapņ u un aso stūru pilsēta, atradās uz salām tieši Atlantijas okeānā, un tās salīdzinoši nelielo platību apdzīvoja 4 miljoni cilvēku. Tāda bija Ņujorka pirms 100 gadiem, kad tās viesmīles un ierēdņ i, sīktirgotāji un mēbeļ u istabu izīrētājas, bezdarbnieki un pašnāvnieki, nabagie un mijonāri iedvesmoja izcilo amerikāņ u rakstnieku O. Henriju attēlot šo kolorīto pilsētu gadsimtu mijas dzīves virpulī. Transatlantijas ideju varenības burvība, dzelzceļ š un traktori, dolārs un demokrātija, sieva — “virtuves klukste” un sirdspuķīte salonā ir vērtības, kas bija katrā plaukstošās Amerikas rančo fermera dzīves pamatā. Taču vi ņu atvases alkst nonākt Ņujorkā… O. Henrija darbi aizrauj ar savu humoru, dzi ļi atklātiem varo ņu raksturiem un īpašo dzīvesziņu.

Ināra Mihaloviča “Valentīna Mičule”

Valentīna Mičule, darbojoties folkloras kopā “Vīraksne”, ir pastāvējusi uz to, ka nevis vienkārši sanākt un padziedāt tautasdziesmas, bet stingri turēties pie latviešu senajām dziedāšanas tradīcijām. Jāatzīst, ka daudzi senie svētki ir saglabājušies mūsu pagastā pateicoties V. Mičulei. Ar lielu prieku pasākumos vērojām tieši senās rotaļas un dančus, kuros iesaistīja klātesošos, lai mēs zinātu un pārzinātu savas tautas tradīcijas. Degsme acīs, kad jaunieši lec polku un ‘’Atašīnes susekli’’. Visnotaļ enerģiska personība ar zinošu pūru folklorā, gadskārtu tradīcijās un rokdarbos. Prasīga pret sevi un līdzdalībniekiem, tieša vārdos un darbos. Pateicīga savai ģimenei, kas nav liegusi nodarboties ar to, kas viņai patika un iedvesmoja. Atašienes kultūras nams bija kā otrās mājas. Pats galvenais nosacījums, lai Atašienes senču tradīcijas neizzustu, bet nākamajām paaudzēm vēstītu par šo vietu un tās cilvēkiem. Mācīt un mācību pieņemt, lietot to mūsu dienās, dalīties ar zināšanām un būt lepnam par to, kas tās devis. Mēs varam būt lepni, jo tas viss mums ir dots no V. Mičules. V. Mičules iekoptās mājas “Donas” priecēja nevienu vien ciemiņu, viņa ar lielu prieku un gandarījumu piedalījās pagasta un novada konkursā “Sakoptākā sēta”. 

Atašienes pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Zalāne

Gabriels Garsija Markess “Simt vientulības gadu”

Nobela prēmijas laureāta kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa romāns “Simt vientulības gadu” (1967) ir spilgts divdesmitajā gadsimtā Latīņamerikā aizsāktā “maģiskā reālisma” paraugs.
Romānā attēlota mītiskā pilsēta Makondo, tās rašanās un pastāvēšanas vēsture. Šī izdomātā pilsēta ir pasaules simbols, kas ietver sevī cilvēku sapņus un vilšanos.

Pols Vests, Book World
 
“Ironijas, grotesku detaļu, savdabīgas tēlainības pilns romāns par laiku un telpu, un cilvēkiem tajā.”

Vita Banga “Rīgas jūgendstils. Interjers”

Laiks ir telpa, kurai cauri virzoties katrs laikmeta nogrieznis ievieš savas iezīmes. Savā ziņā tās ir apslēptās jaunrades kaislības, kuras mīt seno īres namu sienās, veidojot stāstījumu, un sniedz vēstījumu par to, kas bijis. Šis stāsts ir nedaudz noslēpumains un aizraujošs, ja izdodas atrast, ieraudzīt un saglabāt šo jūgendstila simbolisma un misticisma kopējo dzīves ainu. Pilsēta bija kā fons jūgendstila laikam, kad notika modernās pilsētas tēla veidošana, nemitīgi jaunu dizaina formu meklējumi, kurus ieviesa praksē. Ikdienas dzīve vairs nebija pelēcīga, tā strauji aktualizēja izklaides vietu nepieciešamību, uzskatus par savdabīgo un skaisto, par kritēriju īslaicīgumu un uzskatu veidošanos Jaunā gadsimta skrējienā. Cilvēka dzīves telpas izmaiņas skāra interjera veidolu, kas lēni, tomēr variablāk pieņēma aktualitātes un aktivizēja kultūras dzīvi pilsētā, tā papildinot vijīgā jūgendstila uzvarošo gājienu.

Vita Banga “Art Nouveau in Riga. The Interior”

Time is a space on which every era leaves its signature as it passes through. The hidden passions of creative activity are hidden in the walls of old apartment buildings, relating their story and informing us of that which once was. This story is a bit mysterious and fascinating given that we manage to find, perceive and preserve the symbolism and mysticism of the overall art nouveau way of life. The city was the background of the art nouveau period – a time when the image of a modern city was being formed, there was a constant effort to seek new design forms which were also introduced in practice. Daily life was no longer grey, it quickly raised the issue of the necessity of entertainment venues and introduced views and opinions about the original and the beautiful, the temporality of criteria and opinions in the rush of the New Era. The changes in human living space touched on interior forms, which slowly but surely accepted current tendencies and activated a life of culture in the city, thus supplementing the victory march of the lithe and supple art nouveau.

Jānis Arvīds Plaudis “Stārķa baltā ēna”

Manā dzīvē šī grāmata ir īpaša. Tajā ir sakopota dzeja, kas rakstīta 60 gadu garumā, padomju laikā nepublicēta, bet būtībā tā ir kā veltījums atdzimstošajai Latvijai, arī cilvēku attiecību skumjām un krāšņumam, kas dzīvē ir vissvarīgākais. Esmu dzimis 1942. gada 3. augustā Cēsu rajona Dzērbenes pagastā skolotāju ģimenē. Absolvēju Rīgas 1. vidusskolu un Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Jau padomju laikā aizrāvos ar jogu, tādēļ man svešs vecuma nespēks. Līdz šim esmu rakstījis ne tikai dzeju, bet arī tūrisma ceļvežus, kā arī gatavojis dažādus materiālus par dziedniecību, arheoloģiju, vēsturi, politiku – esmu bijis autors un līdzautors ap 50 dažādiem izdevumiem, kā arī strādājis par bibliotekāru, ekskursiju vadītāju un žurnālistu. Novēlējums lasītājiem —atcerēsimies Atmodas ideālus!
 
Jānis Arvīds Plaudis

Latvijas grāmatu izstāde Ķīpsalā

Ar daudziem pasākumiem noslēgusies Latvijas grāmatu izstāde Ķīpsalā. Paldies visiem, kas apmeklēja Jumavas stendu. Paldies visiem autoriem un sadarbības partneriem.

WhatsApp Image 2020 03 02 at 11.21.25

 

Tolteku ceļš

Es esmu Sūzena Grega. Esmu "Tolteku ceļa" autore. Man paveicās ar nejaušību sērijām, lai 1980-jos satiktu Donu Migelu Ruizu un viņa māti. Es pie viņiem mācījos. Izgāju mācekļa gadus, līdz viņi teica: Labi, tu esi beigusi un mācīsi pati. "Tolteku ceļš" ir grāmata par to. Tā ir grāmata par visām praksēm un tehnikām, par visu brīnišķīgo, ko biju apguvusi. Tolteku tradīcija pilnībā mainīja manu dzīvi. Es domāju - es zināju, ka viss ir enerģija, un man bija daudz šāda veida zināšanu. Bet es atceros, kā mēdzu doties atpakaļ, lai satiktu periodiski Migelu, un reiz vienā no vizītēm viņš man teica: Labi, tev ir daudz zināšanu, tagad ir pienācis laiks pārvērst to gudrībā. Un kā vienmēr vienkārši smaidīja un nomainīja tēmu. Man vajadzēja laiku, lai saprastu, ka mums var būt daudz faktu, mūsu smadzenēs var būt daudz informācijas. Zināšanu viedums nāk no sirds. Cerams, lasot manu grāmatu, jūs veiksiet vingrinājumus tā, lai jūs varētu virzīt zināšanas uz sirdi un pielietot šo gudrību savā dzīvē. Ziniet, esmu pielietojusi šo gudrību savā dzīvē un tā deva pārsteidzošus rezultātus. Viens no rezultātiem tāds, ka kādu dienu Lietuva man lūdza atbraukt un mācīt. Un tad Kaspars lūdza mani ierasties Latvijā. Es absolūti iemīlēju doties uz Latviju un Lietuvu un joprojām dodos turp. Tā gudrība tolteku tradīcijā ir patiesi universāla, un vissvarīgākā lieta ir to darīt. Vingrinājumi faktiski ir darīt jums zināmās prakses, atskāršot, ka ka jūs jau esat ideāls - tieši tāds, kāds esat, un ka vienīgā lieta, kas ir īsta - ir Mīlestība! Un ka Mīlestība ir radīšanas un izplešanās enerģija! Tātad, es ceru, ka jūs izbaudīsiet manu grāmatu. Ja jums ir jautājumi, variet nosūtīt man e-pastu. Jūs variet doties uz manu mājas lapu www.susangregg.com. Un paldies, paldies, ka veltījāt laiku izlasīt manu grāmatu un skatīties šo video.

Vjačka Ceļešs “Baltkrievu mākslinieki Latvijā. 1920–1990”

Baltkrievu mākslinieku biedrības vadītāja un gleznotāja Vjačkas Ceļeša ilgu gadu gaitā veiktais pētījums un grāmatā apkopotais materiālu krājums “Baltkrievu mākslinieki Latvijā” gan latviešu, gan baltkrievu kultūras vēstures interesentiem ļauj iepazīties ar plašu panorāmisku skatījumu uz krietni plašāku faktu un secinājumu klāstu nekā izriet no virsrakstā pieteiktajā 1920.–1990. gadu amplitūdā sagaidāmā konteksta.
Grāmata “Baltkrievu mākslinieki Latvijā. 1920–1990” vispirms pārsteidz, ļaujot pārliecināties, cik daudz baltkrievu izcelsmes mākslinieku un radošo personību laika gaitā ir atraduši viesmīlīgu mājvietu Latvijā.
Tieši autora subjektīvā attieksme piesaista un mudina lasītāju doties aizvien tālāk laika straumes aizrautu cilvēku un viņu dzīves apstākļu skaidrojumos grāmatas lappusēs, kas atklāj neticami daudz kultūras un mākslas vēsturei nezināmu faktu un laikmeta detaļu, kuras autoram ir izdevies savākt ilgos un rūpīgos meklējumos, kā arī paša bagāto un par savu tautu atbildīgo mākslinieka mūžu vadot Latvijas baltkrievu kultūras dzīves viducī.
 
Ojārs Spārītis,
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Page 1 of 114