Joomla!


Redaktora recenzija

Redaktora recenzija (106)

Ceturtdiena, 15 oktobris 2015 12:23

Juris Visockis par grāmatu "Rīga sporto gadsimtu griežos"

Written by
Grāmatā ir viss – Jaunzemes lakatiņš Rīgas stacijā, Baldera ūsas blakus Tihonovam, Uļas rokas bumbas izjūtā, Vihrova pārsteigums acīs un vēl daudz cita –, ko piedzīvojis Rīgas sports. Arī pilsētas galvām ir savas sporta atmiņas: Teikmanim tas ir pirmais strītbola turnīrs, kad pirmo reizi Rīgas ielas atdotas aktīvajiem, un vēl maratons, kad skriets tik liktenīgā reizē kopā ar Ušakovu; arī Birks maratonu izceļ kā galveno; Bērziņš – skolas sporta zāļu programmu, kas sākta pēc Valtera ieteikuma; Amerikam prātā studentu gadi, kad kāpts Alada tornī un palikts karājamies, lai pārdomātu dzīves jēgu. Jo sports jau ir viena no dzīves jēgām.
Rakstot par attiecībām, autors atgādina, ka vīrietis sagaida, ka sieviete nemainīsies, savukārt sieviete tieši pretēji vēlas, lai vīrietis mainās. Dzīvē, kā zināms, mainīgais un nemainīgais sienās savstarpējos mezglos, tas nozīmē, ka mūsu vēlēšanās nepārtraukti saduras ar pārbaudījumiem. Ceļš uz harmoniskām attiecībām ir garš un grūts. Viens, kas spēj palīdzēt, ir zināšanas un te noder arī astrologa Andra Rača padomi.
Vienmēr ir saistoši, ja uz kādu labi zināmu parādību, darbību vai lietu var palūkoties no pavisam cita, neierasta skatpunkta. A.Kalniņa grāmata „Zili brīnumi”, kas savu pirmo izdevumu piedzīvoja jau pirms 5 gadiem, aizvien ir aktuāla, jo gan bērniem, gan pieaugušajiem dod alternatīvu iespēju iepazīt sevi un lietas, kas mūs vistiešākajā veidā ietekmē. Grāmata atsvaidzināja arī bērnībā labi zināmo, kas bija jau piemirsies. Piemēram, triks ar vairākiem deguniem, triks ar zīmuli, ēnas ķeršana u.c. Lai izprastu kā darbojas cilvēka ķermenis un pasaule mums apkārt, nereti jābūt apveltītam ar attīstītu abstrakto domāšanu un iztēli. Šīs grāmatas lielākā vērtība ir tā, ka sarežģītās fizikas likumsakarības tā atklāj vienkārši un saistoši, turklāt papildinājumā ar lieliskām ilustrācijām. Skaties apkārt, domā, salīdzini un pasaule pati Tev atvērsies!
"Pavisam nesen atkal tikos ar I. Ziedoņa dzejoļiem, rakstot savu 1. simfoniju. Biju nolēmis tajā iekļaut kaut ko no latviešu dzejas. Pārlasīju dažādu autoru dzeju, bet beigās atkal atgriezos pie Ziedoņa. Viņa dzejoļi iegūla manā muzikālajā darbā tā, it kā viņš tam to būtu radījis. Šodien rakstot šos vārdus, atkal domāju par Ziedoņonkuli un atkal saprotu, ka viņš bija starp mums, latviešiem, viņš redzēja tālāk par mums, viņā bija Dieva dots talants mums sniegt norādes, sajūtas, vīzijas, nojausmas, un pats galvenais, ka arī šodien ir daudz cilvēku, kas, atsperoties no viņa darbiem, idejām un piemēriem, iedvesmojas un dara daudz un dažādu interesantu lietu. Ziedoņonkulis turpina mūs vest ar saviem darbiem, pats raudzīdamies no mākoņmaliņas, un mēs varam būt laimīgi, ka mums tāds Vedējs ir bijis un ir."
''...no visām atjaunotās Latvijas šāda veida grāmatām, man ir tāda sajūta, ka šī varētu būt spēcīgākā, dziļākā, pretrunīgākā, ne vienmēr glaimojošākā atsevišķiem cilvēkiem, sabiedrībai un arī Latvijai, bet šāda grāmata ir vajadzīga.''    
''Spilgta reportāža par Krimas okupācijas norisi, par karadarbību Donbasā, par Ukrainas armijas, Nacionālās gvardes un brīvprātīgo bataljonu varonību cīņā ar labi bruņotiem, agresīvas kaimiņvalsts atbalstītiem separātistiem un algotņiem Ukrainas austrumos...Šeit dokumentēta īstenība, kas spēcīgā vēstījuma ziņā pārspēj fantāziju.''
“Tas, ko agrāk vīrieši apsprieda Vīriešu dienā tiekoties virtuvē pie dzēriena glāzes, tagad ir uzrakstīts grāmatā.”
  Ilgais ceļš līdz ūdenim Kad pirms dažiem gadiem Rīgā viesojās Rotary prezidents Džons Kenijs un stāstīja par šīs organizācijas paveikto, tad viens no galvenajiem labdarības virzieniem bija dzeramā ūdens pieejamība Afrikā. Man un droši vien citiem rotariešiem tobrīd tādā provinciālā pārliecībā šķita, ka to var salīdzināt ar mūsu veikumu Latvijā, risinot vietējās sociālās problēmas. Lindas Sjū Parkas aizkustinošais stāsts Ilgais ceļš līdz ūdenīm piešķir afrikāņu cīņai par ūdeni citu emocionālo līmeni. Notikumi Sudānā ir traģiski, tomēr grāmatas vēstījums ir gaišs un labā apliecinošs. Grāmata ir balstīta uz patiesiem notikumiem un apliecina to, ka arī labais nedzīvo vien debesīs. J.Visockis      
  Grāmatas radīšanas līkloči saveda vienlaikus Jumavā kopā divus lielus māksliniekus. Tik dažādus gan savā izteiksmē, gan dzīves pieredzē.Alekseja Naumova mākslas albuma atklāšanā kāda daktere pie vīna glāzes ierunājās par daudzkārt dzirdēto – par Marku Rotko un ka katrs jau var tā krāsot. Kā uz sētas.Te nu šķiet vienmēr noderīga ir grāmata, jo, izlasot Rotko dzīves stāstu, saproti, ka ne katram rokā der mākslinieka ota. Līdzīgi, kā tas ir ar daktera skalpeli. Kas šos mirkļus sasaista, tad mākslinieka šaubas un pašironija. Jo Aleksejs Naumovs par savu darbību arī lieto “es krāsoju”.          
Šis ir jau piektais latviešu valodā izdotais Kamillas Lekbergas detektīvromāns. Lasītāji jau līdz ar pirmajiem šīs autores darbiem paspējuši iemīļot K. Lekbergas apbrīnojamo spēju prasmīgi savīt notikumus, personāžu dzīvesstāstus, liktenīgas nejaušības un negaidītus pavērsienus. Galveno varoņu tēli ir patiesi cilvēciski — tie gan pauž dziļus pārdzīvojumus un spēcīgas emocijas, gan arī risina sadzīviskas situācijas, rada komiskas epizodes un veido asprātīgus dialogus. Stāsts par pamesto bērnu aizsākas, Ērikai atrodot savas mātes lādē nacistu medaļu un senu zīdaiņa apģērbu. Tā kā māte ir mirusi un abu atrasto lietu izcelsme ir neskaidra, Ērika dodas pie vietējā vēstures skolotāja, lai uzzinātu ko vairāk vismaz par medaļu. Izrādās, šis skolotājs reiz pazinis Ērikas māti. Sākas nekontrolējamu un šausminošu notikumu virkne — tā aizved pie 70 gadu seniem noslēpumiem, kas radušies Otrā pasaules kara laikā...