Imanta Ziedoņa mīlas dzejas poētiku raksturo vieglums, prasme pamanīt mazus uzmirdzumus, nenotikušus notikumus, tai raksturīga arī mīlestības un gaismas cieša saistība, apgaroti “mūžīgi sievišķā” tēli, krāsu poētika, distances izjūta.
Imants Ziedonis kādā intervijā pārsteigts jautājis: “Man maz mīlestības dzejoļu? [..] Man pašam liekas, ka man mīlestības dzejoļu ir vairāk kā nevienam dzejniekam laikabiedram.”
”Vairākums dzejnieku ir rakstījuši par mīlestību, un tas liekas tik pašsaprotami, ka šķietas pat dīvaini jautāt: kāpēc. Nu, tāpēc, ka tā ir dzīvē, ka cilvēks (autors) to sastapis vai zaudējis, bijis laimīgs vai nelaimīgs. Tā ir patiesība, bet ne pilna patiesība. Jo mēdz būt dzejnieki, laikposmi, nacionālās tradīcijas [..], kurās šim motīvam nav nozīmes vai tā ir dziļi perifēriska. Vairākums autoru, arī Imants Ziedonis, šai ziņā ieņem vidēju pozīciju. Vīrišķā un sievišķā cīņa un savienība, ”es” un ”tu” intimitāte viņam ir viens no spoguļiem, kurā cilvēks (tiklab dzejnieks, kā lasītājs un lasītāja) ierauga savu cilvēcību, bet ne vienīgais.”
Inta Čaklā
Imanta Ziedoņa mīlas dzejas izlasi sakārtojusi dzejnieka Rakstu sastādītāja un daiļrades pazinēja Andra Konste, savukārt dzejas izlasei pēcvārdu rakstījusi literatūras kritiķe Inta Čaklā. Māksliniecisko noformējumu veidojusi Laura Sileniece.
Iznākusi Imanta Ziedoņa mīlas dzejas izlase! 
