Autors: Anne Kāvere
Nosaukums: "Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts" A. Kāvere
Apraksts:
 Kad Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts (Kuphaldt) rudeņos pats savām rokām ieziemoja vārīgākos svešzemju kociņus, ko bija iestādījis kanāla malā, neviens nebrīnījās, jo zināja, ka dzimst pasaules skaistākajām pilsētām līdzvērtīgs daiļums. Kad Rīgas Dārzu direktors Kūfalts projektēja Krievijas caram karaliskus parkus Pēterburgā, Piemaskavā un Krimā, visi to uztvēra kā pašsaprotamu lietu, jo "Rīgas galvenais dārznieks to spēj". Kad jebkurā gadalaikā mēs pastaigājamies pa kādu no Rīgas dārziem vai parkiem, priecājoties par to krāšņumu, apziņu silda doma par to, ka Kūfaltam ar savu talantu izdevās pacelt rīdzinieku pašapziņu līdz Berlīnes, Londonas vai Parīzes parkos staigājošo pilsoņu lepnumam. Kurš cels mūsu pašapziņu šodien?
Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis
Ainavu arhitekts Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts dzimis 1853. gada 6. jūnijā Plēnes pilsētiņā Holšteinā. Jau 27 gadu vecumā viņš kļuva par Rīgas dārzu un parku direktoru. Viņa pirmais darbs bija Bastejkalna pārbūve, ko varam vērot vēl šodien. Arī Kanālmalas, Esplanādes, Arkādijas parka un Mežaparka apstādījumus projektējis un labiekārtojis G. Kūfalts. To 35 gadu laikā, kad arhitekts strādāja Rīgā, viņš projektēja un vadīja darbus arī daudzos citos vēl šodien ievērojamos apstādījumu projektos. Viņa darbs redzams Cīravas un Kazdangas parkos Kurzemē, Elejas muižā Zemgalē. Igaunijā pilsētas centrālo parku plānojumu viņš pārveidojis Tallinā un Pērnavā. Daudz darba ieguldījis apstādījumu veidošanā Pēterpilī, Krimā, Dagomisā Sočos, Somijā un citur.
|
