Joomla!


Redaktora recenzija

Redaktora recenzija (106)

Pirmdiena, 29 oktobris 2018 14:53

Juris Visockis par grāmatu "Ne ikkatrs, kas uz mani saka..."

Written by
 Latviešu grāmatniecībā netrūkst karikatūristu stāstu par mācītājim, taču stāsts par mācītāju Slokenbergu ir uz citas nots. Tas ir vēstījums par mācītāju, kas spēja pārvērst visas vietas, kurās bija spēris savu kāju - Džūkstē, Rūjienā un pat Londonā. Ja šis cilvēks jāraksturo ar vienu vārdu, tad tas noteikti ir ''brīnums''.       Žēl vienīgi to lappušu, kas šajā grāmatā veltītas cilvēku intrigām, bet tomēr arī tas ir zīmīgi.
Otrdiena, 09 oktobris 2018 13:36

Lasītājs Edijs novērtē Jaroslava Rudiša "Grandhotel"

Written by
NAV ekranizēta, filma par, kuru domāju ir Grandhotel Budapest. Laba grāmata, it sevišķi, ja patīk K.Vonnegūts un R.Liksoma. Tēlaini un sulīgi aprakstīta Čehijas pierobežas ar Vāciju pilsētas dzīve, viņu atmiņas par padomju varu, varas maiņu un mainīgiem cilvēkiem. Nevar nolikt neizlasot.
Ņēmu rokā ar zināmu skepsi, autore sieviete, krieviete- nu nezin ka būs. Vel neveiksmīgi atšķīru vidū uz labu laimi - tur klases salidojuma dalībnieces plēšas saunas priekštelpā, brr, nodomāju. Taču lasot kārtīgi no sākuma, lēnām iepatikās un palika interesanti. Laba valoda, it sevišķi, ja pārzini padomju/krievu lieteratūras klasiku un TV raidījumus. Sieviete-dzejnieka sapnis vai no 12 krēsliem "женшцина мечта поета" kā piemērs. Sižets saturīgs, darbība risinās paralēli laikā un pat nogalinatās sievietes dvēsele piedalās. Notikumi atspoguļoti realistiski, nav pretrunu vai neloģismu. Beigas varbūt nedaudz samocītas, taču labas un reālas.
 Cena 13.31 Eur  pirkt
Edmunds Krastiņš "Latvijas Rūpniecība 19. - 21.gs" Katrā grāmatā ir doma, kas ir pašas grāmatas vērtībā. Ekonomistam Edmundam Krastiņam izdevies arhīvos izsēdēt daudzas svarīgas atziņas par Latvijas rūpniecību četros Latvijas posmos. Divi no šiem laikiem – Ūlmaņa un padomju katram saistās ar rūpniecības sava veida izaugsmi. Edmundam Krastiņam ir cits viedoklis, ka nekad Latvijai nav bijusi spēcīgāka un ražīgāka rūpniecība par mūsdienu laiku, kad esam ražošanā sanieguši nebijušu līmeni.
Nodzīvot tik garu dzīvi kā advokātam Jānim Sūnam ( 1980-1987) ir lemts vien retajam, it īpaši ņemot vērā vēstures pavērsienus, caur kuriem viņam izdevies izlaipot dzīvam. Protams, J. Sūna nebija vienīgais, kurš pieredzēja gan 1905. gada, gan 1917. gada revolūciju, gan abus pasaules karus un vairākkārtējo Latvijas okupāciju, tomēr viņš atšķirībā no daudziem ļoti bieži bija ne tikai situācijas vērotājs, bet gan ( gribot un negribot) samērā aktīvs notikumu dalībnieks, un tieši šis apstāklis dara J. sūnas dzīvi un, protams, ari memuārus unikālus. Divi gadi cara režīma ciertumā, padomju ierēdņa gaitas pilsoņu kara Krievijā, P. Stučkas "padomju Latvijā" un 1940. gadā ieslodzījums Salaspils koncentrācijas nometnē-tās ir tikai dažas no epizodēm.
Apgādā “Jumava” iznācis pētījums par Latvijas novadu tautas tērpu skaistajām rotām — saktām, kas mantotas no paaudzes paaudzē un mums atklāj to darināšanas augsti attīstīto tehnikas līmeni, formu daudzveidību un rotāšanās tradīcijas. Saktu darināšanai Latvijā ir sena vēsture un saktu kalēju meistarību var tikai apbrīnot. Saktas bija ne tikai apģērbu saturošas rotas, tās bija katra laikmeta skaistuma liecinieces. Rotkaļi pārzināja metālu apstrādes un rotu darināšanas tehnikas, dažādu formu saktām liekot latviešu skaistuma izjūtai atbilstošus rotājumus, piekarus, ietvaros ievietotas krāsaina stikla zīles vai dzintaru. Grāmata sniedz ieskatu par saktām latviešu tradīcijas un folklorā, rotkaļu amatu, metālu apstrādi un rotu darināšanas tehnikām, saktām un saktiņām Latvijas novadu tautas tērpos, sudraba “pieclatu” saktu unikalitāti, saktām uz Latvijas ģerboņiem un naudas zīmēm... Jau senāko ceļotāju un vēsturnieku aprakstos lasāma apbrīna par skaistajām un greznajām latviešu sieviešu un vīriešu rotām ― saktām. Autore aicina ieskatīties gan amata meistara darbnīcā un uzzināt interesantus faktus no sendienām, gan ieraudzīt saktu pārsteidzošo dažādību un formu attīstību līdz pat mūsdienām. .
Vai ikkatrs no mums apzinās to burvību, kas ietverta aizgājušās bērnības skaistumā. Taču tikai nedaudziem ir izdevies šīs atmiņas iemūžināt. Baltvācu izcelsmes baronese Barbara Pauli, no aristokrātiskās fon Tīzenhauzenu dzimtas, ar savām bērnības atmiņām un zīmējumiem ir uzcēlusi pieminekli ne tikai Apes muižai, bet arī savam laikam, kas raksturīgs ar tradicionālo saimniekošanu un tuvību dabai. Autores uzzīmētās ainas bija raksturīgas ne tikai muižas dzīvei, bet arī tas attiecināms uz latviešu dzīves ikdienas ritmu. Pateicoties Ojāra Spārīša iniciatīvai un Apes novada entuziastu pūlēm, nu tas ir Latvijas īpašums.
Sāku skriet 11 gadu vecumā, 15 gadu vecumā piedalījos bērnu olimpiādē Nīderlandē, kur pusotra kilometra distancē ieguvu piekto vietu. Kad sāku trenēties, nedomāju, ka sportā palikšu ilgi. Tagad varu teikt, ka skriešu, kamēr vien būs vēlēšanās, jo tas ir sporta veids, kurā nav vecuma ierobežojuma – jo cilvēks pieredzējušāks, jo lielākas viņam iespējas labāk skriet garajās distancēs. Vē gribu skriet un skriešu, kamēr tas man sagādās labsajūtu. Ja es vienu dienu neskrienu, jūtu, ka kaut kā pietrūkst. Esam sava veida „narkomāni”,kuriem nepieciešamas lielas slodzes, sirds to prasa.
Ir profesijas, kas ir noderīgas visām varām un visos laikos. Ārsti, piemēram. Arī mūziķi, inženieri, fiziķi un matemātiķi. Bet dažkārt notiek neticamais, un piemēroties politisko laiku maiņām izdodas arī juristiem. Lielisks apliecinājums tam ir advokāta Jāņa Sūnas (1890- 19870 atmiņu grāmata "Starp piecu varu likumiem". Rakstīta slepus padomju laikos, kā toreiz teica- rakstāmgalda atvilknei, bez jebkādām cerībām uz publicēšanu. J. Sūnas grāmata ir unikāla vēstures liecība par cara Krieviju, neatkarīgo starpkaru Latviju, pirmo padomju okupāciju, vācu okupāciju un jau padomju Latviju. Patiesībā grāmatas nosaukums nav īsti precīzs, autors ir dzīvojis starp septiņu, pat astoņu varu likumiem. Bet kas gan to Pirmā pasaules un Pilsoņu kara haosā var uzskaitīt! Man šī grāmata šķiet īpaši interesanta daudzo sadzīves sīkumu dēļ, kurus nevar izdomāt, vien piedzīvot. Vērtīga lasāmviela katram, kurš prot novērtēt dzīvu un nesadomātu vēstures liecību. Juris Lorencs
 Grāmatas "Volejbols Latvijā" atvēršanas reizē sanākušie varēja pārliecināties, ka šajā sporta veidā ir daudzi izcili sportisti. Latvijas Volejbola federācija var lepoties ar to, ka tieši volejbolā Latvijai ir visvairāk Olimpiskie čempioni. Tostarp volejbols vienmēr ir bijis ļoti demokrātisks sporta veids, kuru Latvijā spēlē dažādu tautību un vecumu  pārstāvji -  zālē, uz smiltīm vai uz sniega.Grāmatā pārstāvēti arī tie volejbolisti, kurus nezina visi sporta līdzjutēji, akadēmiķis Tālis Millers, aktieris Arturs Dimiters, vēsturnieks Uldis Ģērmanis un daudzi citi.