Joomla!


Super User

Super User

Katrai tautai cīņā par brīvību ir simboli un varoņi, kuru nesavtīgā un profesionālā rīcība spēja izšķirt cīņas gaitu. Arī Latvijā ir pieminekļi Neatkarības kara uzvarētājiem un mūsu nozīmīgākajiem varoņiem, bet tikai vēsturnieki, militārie speciālisti un neliela sabiedrības daļa zina par ģenerāļa Pētera Radziņa nozīmīgo un, atļaušos apgalvot, izšķirošo nozīmi Neatkarības cīņās.
Stratēģis, domātājs un karavīrs, patiess savas valsts patriots — tādu šajā grāmatā iepazīsit ģenerāli Radziņu.
Paldies grāmatas autoram Agrim Purviņam. Kopā papildināsim zināšanas par nepelnīti maz pieminētajām, bet Latvijas tautai tik nozīmīgajām vēsturiskajām personībām.

Ģenerālleitnants, Latvijas nacionālo bruņoto spēku komandieris (1999-2003, 2010-2017) 
Raimonds Graube
Otrdiena, 17 marts 2020 13:00

Valdis Voins “Terorisms”

Izlasot šo grāmatu, var tikai pievienoties autora atzinumam, ka terorismam nav robežu.
Valdis Voins pamatoti pievērš uzmanību tam, ka terorisms nav atsevišķu valstu, bet gan visas starptautiskās sabiedrības un katras valsts problēma, jo katras valsts primārais uzdevums ir nodrošināt tās iedzīvotāju drošību un garantēt to pamattiesības. Neraugoties uz to, ka Eiropai ir vērā ņemama pieredze cīņā ar teroristiem, tā tomēr nav pietiekami efektīva, lai gan zināms progress ir panākts.
Grāmatas saturs ir informatīvi bagāts, tas atspoguļo daudzplākšņainos terorisma teorētiskos un praktiskos aspektus, kas neapšaubāmi saistīs plašu lasītāju loku. Profesionālā un saistošā valodā veidotā monogrāfija ar uzskatāmiem attēliem būs noderīga praktizējošiem tiesībsargājošo un speciālo dienestu darbiniekiem, politologiem, sociologiem, juristiem, valsts un pašvaldību iestāžu speciālistiem, kā arī studējošiem un jebkuram interesentam, kam terorisma izziņa ir saistoša un nepieciešama.
 
Dr. iur., profesors Andrejs Vilks
Otrdiena, 17 marts 2020 12:58

O. Henrijs “21 stāsts”

Lielā pilsēta, Lielais ābols, lielo sapņ u un aso stūru pilsēta, atradās uz salām tieši Atlantijas okeānā, un tās salīdzinoši nelielo platību apdzīvoja 4 miljoni cilvēku. Tāda bija Ņujorka pirms 100 gadiem, kad tās viesmīles un ierēdņ i, sīktirgotāji un mēbeļ u istabu izīrētājas, bezdarbnieki un pašnāvnieki, nabagie un mijonāri iedvesmoja izcilo amerikāņ u rakstnieku O. Henriju attēlot šo kolorīto pilsētu gadsimtu mijas dzīves virpulī. Transatlantijas ideju varenības burvība, dzelzceļ š un traktori, dolārs un demokrātija, sieva — “virtuves klukste” un sirdspuķīte salonā ir vērtības, kas bija katrā plaukstošās Amerikas rančo fermera dzīves pamatā. Taču vi ņu atvases alkst nonākt Ņujorkā… O. Henrija darbi aizrauj ar savu humoru, dzi ļi atklātiem varo ņu raksturiem un īpašo dzīvesziņu.
Otrdiena, 17 marts 2020 12:56

Ināra Mihaloviča “Valentīna Mičule”

Valentīna Mičule, darbojoties folkloras kopā “Vīraksne”, ir pastāvējusi uz to, ka nevis vienkārši sanākt un padziedāt tautasdziesmas, bet stingri turēties pie latviešu senajām dziedāšanas tradīcijām. Jāatzīst, ka daudzi senie svētki ir saglabājušies mūsu pagastā pateicoties V. Mičulei. Ar lielu prieku pasākumos vērojām tieši senās rotaļas un dančus, kuros iesaistīja klātesošos, lai mēs zinātu un pārzinātu savas tautas tradīcijas. Degsme acīs, kad jaunieši lec polku un ‘’Atašīnes susekli’’. Visnotaļ enerģiska personība ar zinošu pūru folklorā, gadskārtu tradīcijās un rokdarbos. Prasīga pret sevi un līdzdalībniekiem, tieša vārdos un darbos. Pateicīga savai ģimenei, kas nav liegusi nodarboties ar to, kas viņai patika un iedvesmoja. Atašienes kultūras nams bija kā otrās mājas. Pats galvenais nosacījums, lai Atašienes senču tradīcijas neizzustu, bet nākamajām paaudzēm vēstītu par šo vietu un tās cilvēkiem. Mācīt un mācību pieņemt, lietot to mūsu dienās, dalīties ar zināšanām un būt lepnam par to, kas tās devis. Mēs varam būt lepni, jo tas viss mums ir dots no V. Mičules. V. Mičules iekoptās mājas “Donas” priecēja nevienu vien ciemiņu, viņa ar lielu prieku un gandarījumu piedalījās pagasta un novada konkursā “Sakoptākā sēta”. 

Atašienes pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Zalāne

Nobela prēmijas laureāta kolumbiešu rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa romāns “Simt vientulības gadu” (1967) ir spilgts divdesmitajā gadsimtā Latīņamerikā aizsāktā “maģiskā reālisma” paraugs.
Romānā attēlota mītiskā pilsēta Makondo, tās rašanās un pastāvēšanas vēsture. Šī izdomātā pilsēta ir pasaules simbols, kas ietver sevī cilvēku sapņus un vilšanos.

Pols Vests, Book World
 
“Ironijas, grotesku detaļu, savdabīgas tēlainības pilns romāns par laiku un telpu, un cilvēkiem tajā.”
Page 1 of 379