Joomla!


Super User

Super User

Ģenerālis Jānis Balodis, Latvijas nacionālās armijas virspavēlnieks Neatkarības karā (1919.– 1921. g.), dzimis Trikātas Vēžniekos un pirmos 17 mūža gadus pavadījis dzimtajā pagastā. Vēlāk viņa dzīves ceļš aizvijās prom no Trikātas. Nevienā līdzšinējā viņa biogrāfijas apcerē nav minēts, ka bez bērnības un skolas gadiem viņam būtu bijušas vēl kādas saites ar dzimto novadu, lai gan ģenerālis J. Balodis savās “Atmiņu burtnīcās”, kas grāmatā izdotas 2015. gadā, cita starpā (213. lpp.) piemin: “Baznīcas, kapsētas, pamatskolas, tēvutēvu kapi, kas vecākai latviešu lauku paaudzei mīļā, svētā atmiņā līdz mūža vakaram kā saistošs elements, paliek arī tas garīgais, kas vienoja lauku iedzīvotājus starp pilsētniekiem vienā latviskā saimē.” Mūsu grāmatā ir izsekots, ka šie ģenerāļa teiktie vārdi nav tukši saukļi. Viņš pats, kas cēlies no senas latviešu zemkopju cilts, nekad nav aizmirsis dzimto novadu un ciešas saites ar to saglabājis visu mūžu. Latvijas brīvvalsts pirmajos gados (1920.–1940. g.) viņš palīdzēja un atbalstīja novadnieku kultūras un celtniecības pasākumus. Pēc Krievijas izsūtījumā un cietumā pavadītiem 20 gadiem atgriežoties Latvijā, ģenerālis Jānis Balodis mūža nogalē vēl tikai vēlējās redzēt dzimto sētu, baznīcu un vecāku kapavietu. Mūsdienās trikātieši glabā sava novada dižā dēla ģenerāļa Jāņa Baloža piemiņu, rūpējoties par viņa dzimtās mājas vietu, un vietējā pamatskolā jaunajai paaudzei tiek nodots vēstījums ne tikai par ģenerāli Jāni Balodi, bet arī par citiem sava novada dižajiem ļaudīm un viņu nopelniem Latvijas labā.
Ceturtdiena, 30 janvāris 2020 12:06

“Latvijas energosistēmai 80”

Svinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi un sagaidot savu 80. jubileju, elektorenerģētikas nozarei netrūkst iemeslu lepoties. Ir nozīmīgi izprast ne tikai politiskos notikumus, kuri veicināja mūsu lolotās neatkarības idejas īstenošanos dzīvē, bet arī dažkārt nepietiekami novērtētos valsts pastāvēšanas pamatus — tautsaimniecību un tās nozares. Latvijas elektroenerģētikas nozarei mūsu valsts vēsturē ir īpaša loma — varam droši apgalvot, ka līdz Otrajam pasaules karam tā bija pārliecinošs apliecinājums gan Latvijas spēkam un apņēmībai būt par modernu un dinamiski augošu valsti, vēlāk — arī būtisks dzinulis tālākajai valsts attīstībai, zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, kā arī plašām sociālekonomiskām pārmaiņām, bet šobrīd — gan vērtīgs mantojums nākamajām paaudzēm, gan arī savdabīgs barometrs kopējam Latvijas tautsaimniecības spēkam.
Kur aktieris Valentīns Skulme (1922–1989) ir visīstākais — fotogrāfijās, kino un teātra mākslā, pusnaktī pēc pirmizrādes, kritiķu vērtējumos, bet varbūt savās bezgalīgajās domās, nepārvaramajās bailēs, atkarībās un ne/varēšanā? Visam no viņa pielipis pa druskai — Dailes teātra skatuvei, laikabiedru atmiņām, paša dienasgrāmatai, vēstulēm, izlasītajam grāmatu kalnam, lomām, piecu gleznotāju radītajiem Skulmes portretiem, iztukšotajām glāzītēm, kompānijām un vientulībai. No viņa ticis dramatizētajām un uzrakstītajām lugām, sevis šaustījumiem, pat Sudas akmeņiem un lolotajam dārzam Mālpils “Skulmēs”. Tomēr visvairāk, šķiet, palicis pie mūzas, sadzīves rūpju noņēmējas, mākslas pazinējas un atbalstītājas Ināras. Viņa Valentīnam ir tas pats, kas Aspazija Rainim un Dārta Dainu Tēvam.  Valentīns Skulme, vieglais un trauslais kā dūmiņš, kļuvis Tūkstošveidis, prazdams pielipt, ieslēpties un vienmēr būt, neizgaistot no pasaules arī bez krēsla, kuru neuzmeistaroja par taustāmu liecību savai esamībai. Valentīna Skulmes lielums tverams laikmeta ainās, ko uzbūris ikviens viņa radītais un ne ar vienu nesajaucamais mākslas tēls. Pilnībā un perfekcionismā — tur atrodams mākslinieks, kurš mākslu radījis bez krāsām, bez koka, metāla vai akmens, arī bez kostīma (!) palīdzības. Nesamākslotu, neatdarināmu mākslu. Mākslu, kas nemelo.
Ceturtdiena, 30 janvāris 2020 12:03

Eimija Heringa “Mēness astroloģija”

Eimija Heringa savā grāmatā pavada mūs ceļojumā uz Mēness pasauli. Tā ir visnoslēpumainākā astroloģija, jo tajā atrodas mūsu visdziļākās sajūtas, visdziļākās ilgas. Sajūtas, kuras piedzīvojam jau agrā bērnībā un kuras turpina mūs pavadīt visu dzīvi. Autore uzceļ tiltu no vienkāršās astroloģijas uz patiesi dziļu astroloģijas izpratni. Grāmata noderēs gan tiem, kuri vēlas iepazīt savu patieso prāta dabu — Mēness zodiaka zīmi, gan praktizējošiem astrologiem prognožu veidošanā. Eimija Heringa pārstāv progresīvo mūsdienu astroloģiju, kuras pamatā ir brīvās gribas ideja un skatījums uz horoskopu kā uz dzīves dāvāto iespēju. Autores ieteikumi katrai no šīm piedāvātajām iespējām ir izmēģināšanas vērti!   Andris Račs, astrologs
Ceturtdiena, 30 janvāris 2020 12:02

Kamilla Lekberga “Ragana”

Apgāds “Jumava” izdod populārās zviedru rakstnieces Kamillas Lekbergas detektīvromānu sērijas desmito grāmatu.   Kad četrus gadus vecā Linnea pazūd no fermas Fjelbakā, tas atraisa traģiskas atmiņas. Pirms trīsdesmit gadiem maza meitene pazuda tieši tajā pašā saimniecībā un vēlāk tika noslepkavota. Tajā laikā divas trīspadsmit gadus vecas meitenes tika apsūdzētas par meitenes nolaupīšanu un nogalināšanu. Viņas tika atzītas par vainīgām tiesā, bet vecuma dēļ izvairījās no cietuma. Kopš tā laika viena no viņām mierīgi dzīvo Fjelbakā. Otra tagad ir slavena aktrise. Fjelbakas iedzīvotāji organizē plašus Linnea meklējumus un atrod viņu kailu blakus tam pašam dīķim, kur tika atrasta pirmā meitene. Mazajā kopienā sāk izplatīties bailes. Vai vairākas meitenes varētu būt briesmās? Kamilla Lekberga ir pasaules mēroga dižpārdokļu autore. Viņas romāni ir tulkoti 37 valodās un pārdoti 55 valstīs.