Joomla!



Uzņēmējdarbības rokasgrāmata māksliniekiem un dizaineriem, autore Alisona Brenegena

         Vairums Latvijas radošo industriju uzņēmumu izmanto ārštata darbinieku pakalpojumus, pielāgojoties dizaineru vēlmei allaž darboties pie vairāk nekā viena projekta. Savā ikdienā redzu, ka jaunie dizaineri ir īpaši prasmīgi mākslas izpausmēs, bet nav apguvuši ­uzņēmējdarbības pamatus, lai ne tikai nodrošinātu sevi finansiāli, bet arī aizsargātu savu unikālo darbu. Šī grāmata palīdzēs jaunajiem radošo industriju censoņiem ­apgūt pamatprincipus patstāvīgas un veiksmīgas karjeras sākšanā.

Beāte Broka,

digitālo projektu vadītāja,
radošā digitālā aģentūra “WRONG Digital”
 
 
          Latvijas Dizaineru savienība (LDS), rosinot šīs rokasgrāmatas izdo­šanu, cer, ka šī rokasgrāmata būs noderīga jaunajiem un jau praktizē­jošiem dizaineriem un rosinās izpratni profesionālo dizaina izglītības ­iestāžu programmu vadītājus tajā esošās atziņas iekļaut jauno dizaineru apmācības saturā. Izsaku pateicību Patentu valdei, kas, saprotot intelektuālā īpašuma izmantošanas un aizsardzības īpašo nozīmi dizaineru profesionālajā darbībā un līdz ar to arī tautsaimniecībā kopumā, izrādīja atbalstu LDS iniciatīvai šīs grāmatas tulkošanai un izdošanai.

Andrejs Broks,

M. Design,
Latvijas Dizaineru savienība

''Iespējamās tikšanās'' atvēršanas svētki

18. jūnijā Rīgas pilī bija īpaša diena. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento un Apgāds "Jumava" kopīgi īstenotā projekta - grāmatas “Iespējamās tikšanās” atvēršanas svētki.

Šī grāmata, manuprāt, ir ļoti, ļoti īpaša, jo tā ir ļoti personiska saruna par mūsu līdzcilvēku dzīvi, iespējām un sapņiem. Grāmatā tās varoņi atklāj savus dzīves līkločus un ļauj saskatīt, ka ikviens no mums var kļūt par iedvesmojošu paraugu citiem.

Šodienas steigā sarunas starp ģimenes locekļiem, draugiem un kolēģiem bieži kļūst arvien īsākas un tās aizvietojam ar saziņu elektroniskajā vidē. Savukārt, patiesa divu cilvēku saruna spēj atklāt ļoti daudz. Tā spēj dot spēku, dziedēt, iedvesmot un palīdz pārvarēt grūtības.

Mūsu sabiedrībā diemžēl vēl aizvien valda daudzi stereotipi, bailes no nezināmā un neiepazītā. Mums vēl ir daudz jāpaveic, lai nojauktu šīs iedomātās robežas, kas bieži neļauj saskatīt būtiskāko – cilvēku.

Sirsnīgs paldies katram, kurš sniedzis savu atbalstu, lai taptu šī īpašā grāmata! Esmu pārliecināta, ka katrs šīs grāmatas lasītājs gūs iedrošinājumu piepildīt savus mērķus un tiekties, lai dzīvotu saskaņā ar sevi un pasauli sev apkārt.

Iveta Vējone

Iespējamās tikšanās

8 sabiedrībā pazīstamas personības dialogā ar grāmatas varoņiem – cilvēkiem ar invaliditāti.

Par dzīvi, iespējām un sapņiem.

     Šī grāmata ir par mūsu līdzcilvēkiem. Viņu mērķiem un ceļu uz to sasniegšanu, bailēm un to pārvarēšanu, sasniegumiem un neveiksmēm. Saruna ir viens no personiskākajiem veidiem, kā iepazīt otru cilvēku. Grāmatas varoņi – gan tie, kuri ir šo sarunu iniciatori, gan tie, kas atsaucās aicinājumam sarunai par būtisko, atklāj mums savus dzīves līkločus un ļauj saskatīt, ka ikviens no mums var kļūt par iedvesmojošu paraugu citiem.

     Sabiedrībā mēs dažkārt varam redzēt robežlīnijas, kuras mēģina novilkt cilvēki, kam nav atbilžu uz neērtiem jautājumiem un trūkst drosmes tos uzdot. Šajā grāmatā netrūkst arī neērtu jautājumu. Un patiesu un atbruņojošu atbilžu.

     Vēl ir daudz jāpaveic, lai nojauktu iedomātās robežas, kas bieži neļauj saskatīt būtisko – cilvēku. Esmu pārliecināta, ka, lasot šo grāmatu, ikviens gūs iedrošinājumu piepildīt savus mērķus, tiekties dzīvot saskaņā ar sevi un pasauli sev apkārt.

     Šī grāmata ir solis tuvāk ideālajai pasaulei, kurā vairs nepastāvēs dalījums mēs un jūs. Tā būs pasaule, kurā būsim mēs.

Iveta Vējone

Šķēpiem mirdzot, autors Andris Staģis

     Latvijas šķēpa mešanas vēsture ir spoža un izcila. Kaut atceramies Ineses Jaunzemes zelta medaļu Melburnā, Jāņa Lūša pilno medaļu komplektu, Daiņa Kūlas zeltu, Vadima Vasiļevska un Aināra Kovala sudraba medaļas. Tieši pateicoties vēsturei šodien varam lepoties ar izciliem rezultātiem un redzam, ka arī nākotnē šie panākumi neizpaliks.
     2012. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā no mazās Latvijas šķēpa mešanu pārstāvēja maksimāli atļautais dalībnieku skaits vienā disciplīnā — 3 sievietes un 3 vīrieši, to nespēja pat lielvalstis.
     Jānis Lūsis uzņemts Starptautiskās Vieglatlētikas Federācijas (IAAF) slavas zālē par sevišķu ieguldījumu vieglatlētikas sportā.
     Kāpēc mums ir šāda vēsture?
     Neapšaubāmi, ka Ineses Jaunzemes un Jāņa Lūša panākumi iedvesmoja un iedvesmo vēl šodien daudzus jauniešus izmēģināt spēkus tieši šķēpa mešanā.
     Rezultāti neizpaliek — medaļas izcīna gan jaunieši, gan juniori Eiropas un pasaules čempionātos.
Mēs varam būt lepni un tajā pat laikā ļoti pateicīgi, ka mūsu škēpmetēju saime kopīgi domā par nākotni un pašaizliedzīgi piedalās nākotnes veidošanā.
Šodienas panākumi nebūtu iespējami bez kopējiem pūliņiem — apmācības treniņos, sacensību organizēšanas un Latvijas Šķēpmetēju kluba darbības.
Tāpēc vēlamies pateikt paldies ikvienam, kas palīdzējis un atbalstījis mūsu saimi! Lai nākotne būtu tikpat spoža kā mūsu vēsture!
 
Biedrība “Latvijas Šķēpmetēju klubs”

Ielūdzam!

Ogrē prezentēs grāmatu par šķēpmetēju Jāni Lūsi.


Izcilā šķēpmetēja Jāņa Lūša 80 gadu jubilejā apgāds “Jumava” ir izdevis Arņa
Terzena grāmatu ”Lūsis. Laikmeta iezīmētais”.


Grāmata tapusi arī ar Ogres novada pašvaldības finansiālu atbalstu, jo Jānis Lūsis,
aizvadītā gadsimta izcilākais vieglatlēts, Mehiko (1968) olimpisko spēļu čempions,
Tokijas (1964) olimpisko spēļu bronzas un Minhenes (1972) olimpisko spēļu sudraba
medaļas ieguvējs, četrkārtējais Eiropas čempions šķēpa mešanā, ir Ogres novada
Suntažu pagasta iedzīvotājs.


Grāmata “Lūsis. Laikmeta iezīmētais” prezentācija Ogrē notiks šī gada 20. jūnijā
plkst. 17.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā.


Visi interesenti laipni aicināti.
Ieeja pasākumā bez maksa.

Grāmatas''Eposs par Gilgamešu'' atvēršanas pasākums

Ieskats grāmatas ''Eposs par Gilgamešu'' atvēršanas pasākumā.

Apgāds ''Jumava'' sadarbībā ar Kultūras centra GrataJJ mākslas galeriju Museum LV organizēja senākā literatūras pieminekļa ''Eposs par Gilgamešu'' tulkojuma atvēršanas svētkus. 

Apgāds ''Jumava'' saka paldies visiem, kuri ieradās un svinēja kopā ar mums! Īpašs paldies mūsu sadarbības partneriem, kuri sniedza atbalstu grāmatas tapšanā.

Fotogrāfs - Haralds Elceris.

Uz tikšanos Jumavā!

Pirmo reizi latviski no senajiem avotiem iztulkota babiloniešu literatūras pērle «Eposs par Gilgamešu»

Šis ir “Eposa par Gilgamešu” pirmais latviešu valodas izdevums, kurš tulkots tieši no senajiem avotiem, neizmantojot kā avotu jau esošus tulkojumus krievu, angļu u.c. valodās, līdz ar to tā izdošana ir  uzskatāma par nozīmīgu kultūras notikumu.

“Eposs par Gilgamešu” tiek datēts aptuveni ar 2100. gadu p.m.ē. un tiek uzskatīts par senāko saglabājušos literatūras pieminekli pasaulē. Garā un brīnišķīgā babiloniešu poēma, kuras centrālais motīvs ir pārdomas par nāves neizbēgamību, tiek uzskatīta par visas cilvēces mantojumu. Šis darbs ir ietekmējis neskaitāmu seno Tuvo Austrumu literatūras pieminekļu, tajā skaitā Bībeles, stilistiku, tēlainību un sižetus.

''Sirds mozaīka. Atbalsis”, autores Zenta Mauriņa, Vaira Vīķe-Freiberga

Zentas Mauriņas esejas, kas vienādi izceļas ar domu dziļumu un valodas stilu, atmiņā visvairākiespiežas ar savu emocionālo patiesumu un ar atsevišķiem domu graudiem, kas lasītāju vedināt vedina uz viņas domām atsaukties pašam ar savām pārdomām.
Vaira Vīķe-Freiberga
 
 
"Neatkarīgi no mūsu gribas un vainas mums reizēm tiek uzkrautas pārāk smagas nastas, no tām atkratīties nav mūsu spēkos, bet mūsu spēkos gan ir izturēt un nesalūzt."
Zenta Mauriņa

“Eposs par Gilgamešu”

“Eposs par Gilgamešu” un tā varoņi spējuši pārvarēt laiku. Tas ir lielisks vēstures avots, kas palīdz izprast senās Divupes jeb Mezopotāmijas sabiedrisko iekārtu, varas struktūras, cilvēku savstarpējās attiecības, paražas un reliģisko uzvedību. Gilgameša un Enkidu draudzība, eposā risinātās eksistenciālās problēmas un, protams, arī piedzīvojumu gars ir vispārcilvēciskas vērtības.
Eposa vērienīgums ietekmējis tuvāku un tālāku tautu literatūru, tā varoņi — cilvēki, dievi un briesmoņi — turpina savu dzīvi daudzos mākslas pieminekļos. Eposa teksta lasīšana būs fantāziju rosinošāka, pateicoties mākslinieku Lilijas Dineres un Roberta Dinera ilustrācijām.
Eposa tulkojuma sagatavošana teksta kritikas ziņā ir akadēmisks darbs, taču eposa atdzeja iepriecinās katra lasītāja prātu un sirdi.

Ilmārs Zvirgzds

 
Mūsu rokās nonākusī grāmata paver ceļu uz brīnumu — civilizācijas rītausmas zemi — Šumeru valsti, kurā gandrīz 2500 gadu p. m. ē. Tigras un Eifratas upju baseinā dzīvojošais teicējs skandēja saviem tautiešiem aizkustinošu varoņstāstu. Līdz mūsdienām šī eposa 12 daļas nonākušas ar sestajā gadsimtā p. m. ē. dzīvojušā asīriešu valdnieka Ašurbanipala bibliotēkā Ninivē atrasto vēstījumu, kas rosina just līdzi aizvēsturiskā eposa varoņu pārdzīvojumiem, apliecinot draudzību un spēju upurēties. Ceļojumu laikā un kultūrā sekmēs mākslinieku autortehnikā darinātās ilustrācijas, kas kopā ar eposa sižetu veido dziļi asociatīvu vēstījumu.

Ojārs Spārītis

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
 
 
Par senā eposa latviskošanu bijušas sarunas ar Imantu Ziedoni, Uldi Bērziņu, Leonu Briedi. To mudinājis izdot dakteris Pēteris Kļava, izdevniecībā laiku pa laikam iesniegti mēģinājumi tulkojumam no krievu valodas.
Ilgi gaidītais ir noticis — latviešu valodā iznāk četrus tūkstošus gadus seni akadiešu ķīļrakstu teksti.

Juris Visockis

apgāda “Jumava” vadītājs

Sveicam apgāda ''Jumava'' grāmatu ilustratoru Kristapu Auzenbergu!

     Jau kopš 1982. gada ik pēc 2 gadiem Rojā pasniedz literāro balvu “Pastariņa prēmija” bērnu grāmatu autoram un ilustratoram. Tā ir ilggadēja tradīcija, kura dibināta pirms 37 gadiem – 1982. gadā pēc z/k “Banga” priekšsēdētāja Miķeļa Lismenta un dzejnieka Imanta Ziedoņa iniciatīvas un nosaukta Ernesta Birznieka-Upīša grāmatas varoņa Pastariņa vārdā.

     Šogad Prēmiju saņems ilustrators Kristaps Auzenbergs par ilustrācijām Ulda Poļa-Polīša grāmatā “Rotaļas un rotaļlietas”,  Māras Jakubovskas grāmatās “Meža detektīvs”, “Paņem mani sev līdzi”, Vitas Štelmaheres grāmatā “Pupuķa Ukša dziesmu svētki”, kā arī Valda Rūmnieka grāmatā “Aiztaisi logu, tēti”.

     Karikatūrists un mākslinieks Kristaps Auzenbergs par sevi saka: “Interese par zīmējumiem aizsākās šķirstot žurnālu Dadzis un grāmatas, piemēram, Margaritas Stārastes ilustrācijas, vēlāk jau komiksus, kurus centos pārzīmēt. Zīmēju arī savus notikumus un tā, lēnā garā to darot, arī iemācījos, un zīmēju vēl joprojām.” 2012. gadā tika izdots komikss “Mani Ne-darbi”. Ilustrācijas tapušas gan bērnu, gan pieaugušo grāmatām. Mākslinieks mēdz zīmēt arī uz sienām, saskaņojot to, protams, ar privātpersonām vai pašvaldībām. Visapjomīgākais sienu zīmējums atrodas Siguldas tirgū.

   Kristaps Auzenbergs ilustrējis apgādā ''Jumava'' izdotās grāmatas : ''Kā pliks pa nātrēm'' ; ''Aiztaisi logu, tēti!'' ; ''Ziemassvētku vecītis Rīgā'' ; ''Rotaļas un rotaļlietas'' ; ''Meža detektīvs'' un citas.

   Apgāda ''Jumava''  kolektīvs priecājas un apsveic Kristapu Auzenbergu ar balvas iegūšanu!

 

Page 1 of 105