Joomla!



Āksts un traģiķis. Edgars Liepiņš

Edgars Liepiņš vienmēr bijis gaidīts un pieprasīts. Bet vēl nekad neviens republikas ideoloģiskās dzīves augstāka vai zemāka ranga vadītājs nav aicinājis veidot humora un satīras programmu. Gluži otrādi: allaž visu krēslu ierēdņi raudzījušies ar bažām — ko tas Liepiņš atkal atļausies?
Neraugoties uz tempu, paguvu pierakstīt šo to no E. Liepiņa teiktā. Piemēram: “Ja teļi pārmērīgi priecājas, būs lietus.” Vai atkal: “Dziediet visi vienu dziesmu, kas vienā istabā.” Ļoti jau gribētos, lai turpmākajos mākslinieka vakaros rezultējošā noskaņa būtu tāda kā šajā otrajā teicienā, nevis kā pirmajā.


Edgars Liepiņš vienmēr jaunu izpausmi meklē. Un allaž arī pie sen pārbaudītā turas. Viņš nebaidās nodziedāt dziesmu, kas simtkārt skanējusi radio, televīzijā, koncertos. Aktieris nemaldīgi jūt, ko vēl ņem pretī. It īpaši laukos.
Auksta ziemas diena. Sals kniebj pamatīgi. Uzpūšu dvašu — nobirst sniedziņš. Edgars Liepiņš uzvilcis kažokvestīti. Skatītāji ierāvušies mēteļos. Un tomēr — kā koncertētāji, tā klausītāji azartā. Aldaru iela skan. Garāmgājēji apstājas un raugās debesīs, no kurām ne ar vienu nesajaucamā Edgara Liepiņa balsī pats nelabais, spelgoņai par spīti, tautas gadsimtu asprātības bārsta.

 Cena 6.95 Eur  pirkt