Joomla!



Ziemassvētku tirdziņš

Jānis Blūms “Pazudušā karavīra atmiņas”

Ir cilvēki, kuru vārdi un padarītais atstāj pārdomu piepildītus nospiedumus sastapto cilvēku dzīvēs. Tāds ir Jānis Blūms, vīrs, kuram pagātnē piedzīvotais kara, izsūtījuma un grūtību stāsts nav mazinājis viņā sirsnīgo, atvērto un cilvēcisko Rīgas puiku.
Bez Jāņa atmiņām mēs būtu nabagāki savās pasaulēs. Bez Jāņa vēlmes dalīties savā stāstā, iespējams, mūsu skatījums uz savām dzīvēm būtu pavisam citāds. Mums Jānis ir SAVĒJAIS. Skrundas novada goda pilsonis. SKRUNDENIEKS. LATVIETIS. Viņa gods kalpot Latvijai iedvesmo.

Skrundas novada domes priekšsēdētāja
Loreta Robežniece

Juris Kriķis “Liepāja. Osta gadsimtu griežos"

Vēsturnieks un muzeju darbinieks Juris Kriķis (1944) visu savu darba mūžu veltījis pilsētai zem liepām vētru un dzintara krastā — Liepājai. Sākot darba gaitas kā vēstures skolotājs Liepājas 1. vidusskolā, viņš ātri saprata, ka īstais ­dzīves aicinājums ir muzejs. Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks ­Liepājas Vēstures un mākslas muzejā (1974–1975), Liepājas Vēstures un mākslas muzeja filiāles “Pētera I namiņš” vadītājs (1975–1983), Zvejniecības un ­kuģniecības ­vēstures muzeja vadītājs (1983–2009) — bagāts, liepājniekiem atdots mūžs.
J. Kriķis pētījis Liepājas novada zvejniecības un kuģniecības vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsu dienām. Veidojis muzeja pastāvīgās ­ekspozīcijas “Jūras piekrastes un saldūdens zvejniecība 20. gs.” (1995), “Kuģu modeļi laikmetu attīstībā” (1995), “Liepājas ostai — 300” (1997), “Latviešu nacionālā kuģniecība Liepājas novadā 20. gs. 1. pusē” (1998–1999).
Autors aktīvi iesaistījies enciklopēdiju “Latvijas jūrniecības vēsture (1850–1950/1950–2000)” izveidē, “Latvijas Jūrniecības gadagrāmatu” (kopš 1989. g.) veidošanā, regulāri publicējies laikrakstos “Kurzemes Vārds”, “Rīta Ekspresis”, “Kursas Laiks”, “Liepājas Acis” un “Jūras Vēstis”.

Pētījums “Liepāja. Osta gadsimtu griežos” apkopo autora publikācijas par ­Rietumiem vistuvāko Latvijas lielostu no sendienām līdz Liepājas SEZ ­izveidei 1997. gadā. Plašs attēlu klāsts no Liepājas muzeja un paša Jura Kriķa krājumiem ļaus tuvāk iepazīt mūžam plaukstošo ostu un pilsētu starp Lie­pājas ezeru un Dzintarjūru.

Lūkass Milevskis “Rietumu Austrumi”

Neatkarību atguvušās Igaunija, Latvija un Lietuva nepārprotami atgriezušās Rietumvalstu saimēTas tomēr nav apturējis Krievijas pieaugošo revanšismu reģionā kopš 2014. gada. Rietumu austrumos L. Milevskis izgaismo Baltijas ģeopolitiku no stratēģijas un vēstures perspektīvas, izceļot jūras nozīmi un valstisko veidojumu pastāvēšanu starp naidīgām lielvarām. Seko analoģijas Rietumu–Krievijas attiecībām.
Reģiona stratēģiskā līdzsvara analīze iekļauj iesaistīto valstu ģeopolitisko skatījumu, stratēģisko kultūru, militāro kapacitāti un plašāku drošības ievainojamību. Autors paredz reģiona potenciālo militāro mijiedarbību: atturēšana; Krievijas izvēle uzbrukuma stratēģijai; piekļuves liegšana; NATO atgriešanās teātrī; kara izbeigšana. Rietumu austrumi sniedz gan nepieciešamo kontekstu, gan teorētisko ietvaru, lai stratēģiski domātu par 21. gadsimtā ģeopolitiski nozīmīgo Baltijas reģionu.
Lūkass Milevskis māca ar militāro stratēģiju saistītus priekšmetus Leidenas universitātē. Viņa specialitāte ir stratēģijas teorija, kā arī lielā stratēģija, ģeopolitika un globālā militārā un stratēģijas vēsture. Daļa L. Milevska pussimts publikāciju skar Baltijas aizsardzību, arī šī darba 2018. gada izdevums angļu valodā (Oksforda). Vecās trimdas jaunās paaudzes pārstāvis L. Milevskis ir ASV un Latvijas pavalstnieks.
 
 
"Starptautiskās politikas apskatnieki bieži uzskata diplomātus par nelabojamiem optimistiem, savukārt bruņoto spēku pārstāvjus raksturo kā pesimistus, ņemot vērā iepriekšējo konfliktu asiņaino vēsturi. Lūkasa Milevska fundamentālais pētījums par Baltijas drošību ne tikai veiksmīgi izvairās no abām galējībām, bet sniedz dziļu, acīgu un reizē skaudru reālista-analītiķa redzējumu par 21. gadsimta riskiem un apdraudējumiem, ko ir vērts izpētīt katram, kam rūp ilgtermiņa miers un stabilitāte Baltijā. "
Andrejs PildegovičsLatvijas vēstnieks ANO Ņujorkā
 
 
"Ļoti interesants un visaptverošs pētījums par Baltijas drošību . Reģiona sarežģītās vēstures pārskats palīdz labāk izprast mūsdienu Baltijas valstu drošību, to ģeostratēģiskos izaicinājumus un izredzes citu varu ietekmes kontekstā. Autora daudzpusīgais skatījums ļauj saredzēt iesaistīto pušu savstarpējo mijiedarbību ne tikai mūsdienās, bet arī nākotnē. Grāmata lieti noderēs gan jaunajiem pētniekiem, gan profesionāļiem."
Zdzislavs Sliva (Zdzislaw Sliwa), Baltijas Aizsardzības koledžas dekāns
 
 
"Šī grāmata ir viens no visapjomīgākajiem darbiem, kas veltīts Baltijas valstu aizsardzības jautājumiem. Autors cenšas rast pamatojumu status quo revidējošās Krievijas rīcībai un Latvijas, Baltijas valstu, NA TO gribai un spējai to nepieļaut. Paredzēts plašam interesentu lokam, uz šī paliekošā pētījuma detalizētu izpēti aicina gan secinājumi, gan daudzie unikālie avoti, lai meklētu atbildi uz patreiz ļoti aktuālo pamatjautājumu — "cik aizsardzības Baltijas valstīm ir pietiekami?"
Raimonds GraubeĢenerālleitnants (atv.), fonda "NAMEJS" priekšsēdētājs

Ingrīda Kreca “Mēness virs Zīdelejas pils”

Anglija, 1813. gads. Jaunā Luīze ar savu vīru Pēteru un dēliņu Jakobu dzīvo brīnišķīgajā Zīdelejes pilī, namā ar bagātīgu vēsturi. Viss šķiet lieliski, līdz kādu dienu viņa saņem māsīcas Lilianas vēstuli ar apmeklējuma pieteikumu. Pils saimniece ir sašutusi, jo Liliana, kura tikko kļuvusi par atraitni, ir valdzinoša jauna sieviete un prot izmantot savu šarmu. Un tagad Liliana dzīvos šeit un atgādinās par to sasodīto balles nakti, kad māsīca padarīja Luīzi par visas grāfistes apsmieklu un iznīcināja viņas labi sakārtoto nākotni…

Ingūna Pranka “Klusuma kliedziens”

Stāsts par slepkavību izmeklētāju Karlosu Ventliju, kuram, par spīti savām privātajām problēmām, nākas izmeklēt savādas slepkavības Kronsvelā, nelielā pilsētiņā, kuru 16. gadsimta sākumā nodibinājis kāds bagāts, reliģisks uzņēmējs, kas vēlējies attīstīt savu utopisko ideju par vietu, kur cilvēku kopiena spētu pārtikt un eksistēt bez naudas kā apmaksas līdzekļa. 

Varbūt tās ir pavisam parastas slepkavības, bet ja nu mūžsena kara atblāzma pasaulē? Kara, kas jau gadu tūkstošiem norisinās starp debesīm un elli... 

Darbā līdzās mistiskajiem notikumiem apspēlētas arī vīrieša un sievietes savstarpējās attiecības, nodevības rūgtā un sājā garša. Kas ir cilvēks pēc tā, ko piedzīvojis? Un kā pasaules pagātne ir ietekmējusi to pasauli, kurā cilvēks dzīvo pašlaik? Atbilde lai nu paliek lasītāja paša ziņā.

 

Edgars Kramiņš "Sarunas bez robežām"

 
Šajā grāmatā — par spīti visam, teiktu aktieris, režisors, dramaturgs, teātra vēsturnieks, stāstnieks un pedagogs Kārlis Pamše, — ir apkopotas mūsu sarunas par mākslu un dzīvi turpat trīsdesmit gadu laikā (1986–2015). Tās veido savdabīgu dokumentālu monogrāfiju par viņa veikto Latvijas Nacionālajā teātrī (1944–1965), Valsts Rīgas Operetes teātrī (1966–1989) un Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī (1989–1999), par noieto dzīves ceļu un tajā sastaptajiem līdzcilvēkiem.
Kārlim bija dziļa cieņa pret radošām personībām neatkarīgi no viņu vecuma un mākslas jomas. Viņš stāstīja man savus stāstus, bet kas šobrīd stāsta bērniem stāstus par Latviju un tās izcilībām, lai viņi kļūtu īsteni cilvēki?
Šis ir mans sirdsdarbs Latvijai un cilvēkiem, kuri mani veidojuši, jo esmu pārliecināts — ja nezinām savu vēsturi, tad arī nevaram neko nodot tālāk, jo nav atspēriena punkta. Tikai tad, kad cilvēki Latvijā iemīlēs un spēs godāt savus skolotājus, viņiem pavērsies jauni garīgi apvāršņi.

Daina Jansone - Treice "Sirds viducī"

Iepazīšanās ar Dainas Jansones-Treices dzeju man bija negaidīts pārsteigums: dzejnieces dzīves atziņu dziļums, viedums un reizē — vārdu izteiksmes vienkāršība ar negaidītiem un pārsteidzošiem domu un tēlu savienojumiem. Tik vienkārši un reizē — mūsdienīgi! Daudzi dzejoļi kā poētiski aforismi. Valodas ritējums tik viegls, “mocartisks”. Katrs dzejolis — dvēselē un sirdī dziļi izdzīvots, izsāpēts vai dzīves dievišķīgā un brīnišķīgā prieka apgarots. Emociju diapazons no vissmalkākām, trauslākām dvēseles stīgām līdz neatlaidībai, spītam un “dzelžainai” gribai nepadoties un “iet tālāk” liktens un Dieva svētītu Dzīves un Mākslas ceļu! Patiesi apbrīnojami un iedvesmojoši!
Komponists Valdis Zilveris

Irina Joničenoka “Vasara uz plaukta”

Grāmata “Vasara uz plaukta” stāsta par meiteni Aigu, kurai pavisam nesen palikuši septiņi gadi. Aiga rudenī sāks iet 1. klasē. Lai vasaras brīvlaikā īsinātu meitenes ikdienu, Aigas mamma uzdāvina viņai alfabēta klucīšus, un sākas aizraujoša burtu spēle! 
Spēles noteikumi paredz, ka katru dienu viens no burtiem kļūst galvenais. Aigai šis burts jāmeklē vārdos, kuri sastopami apkārtējā vidē. Mammas izdomātie spēles noteikumi padara spēli ne tikai interesantu, bet arī pamācošu. 
 
Lasot vai klausoties stāstus, katrs bērns kopā ar galvenajiem varoņiem iesaistās burtu meklēšanas spēlē! 
Mācīsimies lasīt ar prieku! 

 

 
 

Ingrīda Palkavniece "29 stāsti”

Bez citām baudām, brīvdienas mēdz piedāvāt arī grūti definējamas sajūtas, kas rodas, raugoties uz neticami skaisti iedegušiem un pieticīgi ģērbtiem dienvidu pludmaļu “iedzimtajiem”. Tie varētu būt apkalpotāji bāros, niršanas instruktori vai personas, kas vienkārši dirn pie bāru letēm. Viņu dzīve šķiet bezgalīgs atvaļinājums, kuram nepiestāv ģimeniskas rūpes. Ingrīdas stāstu skices bez liekas kautrēšanās ieved mūs šo varoņu guļamistabās.
Stāsti ir īsi, tajos ir krietna deva rezignācijas un ironijas, kas padara grāmatu par labu lasāmvielu ļaudīm, kas vēlas atslodzes brīdi pēc pilsētas burzmā pavadītas dienas.
Daina Jāņkalne,
žurnāliste un raidījumu vadītāja
Page 1 of 108