Joomla!



Andris Račs “Ceļā uz mīlestību”

Par mīlestību vieglāk kaut ko pateikt dzejā vai mūzikas valodā, jo tā jau pati ir dvēseles mūzika. Daudz grūtāk par to runāt analītiski. Taču šķiet, ka Andrim Račam tas ir izdevies. Šajā grāmatā ir ne tikai par mīlestību kā dievišķu puķi, bet vēl vairāk par to, kā ar šo brīnumaino ziedu apieties. Kā saprast tā dabu, kā to kopt, cik daudz saules vai ēnas tam sarūpēt. Mūsdienu pasaulē cilvēks praktiskā ziņā tīri labi spēj izdzīvot viens, līdz ar to attiecības un ģimene sāk iegūt jaunu, dziļāku jēgu. Kādam — vairāk emocionālu, citam — pat garīgu. Šī grāmata ir vēl viens ceļvedis attiecību veidošanai. Šoreiz — tālāku un tuvāku, bet vienlīdz noslēpumainu zvaigžņu valodā.
 
                 
Anna Peipiņa, žurnāla “Annas Psiholoģija” galvenā redaktore

Ričards H. Tālers un Kess R. Sanstīns “Mudinājums: kā pieņemt pareizus lēmumus par veselību, labklājību un laimi”

 Ik dienu mēs pieņemam visdažādākos lēmumus – lēmumus par personīgajiem ieguldījumiem, bērnu skolām, maltītēm un lēmumus par labdarības mērķiem. Diemžēl mūsu lēmumu pieņemšanas process bieži vien ir kļūdains. Nobela prēmijas laureāts Ričards Tālers (Richard Thaler) un jurisprudences pētnieks un dižpārdokļu autors Kess Sanstīns (Cass Sunstein) šajā ārkārtīgi būtiskajā pētījumā par izvēles arhitektūru skaidro, ka mūs kā cilvēkus ietekmē dažādi aizspriedumi, kas var likt kļūdīties. Pieļauto kļūdu dēļ zaudējam naudu un veselību; bieži pieņemam sliktus lēmumus par izglītību, personīgajām finansēm, veselības aprūpi, hipotēkām un kredītkartēm, ģimeni un pat par planētu.
Grāmatā “Mudinājums” R. Tālers un K. Sanstīns uzaicina mūs pievienoties alternatīvai pasaulei, tādai pasaulei, kurā mūsu cilvēcīgums ir pašsaprotams. Autori parāda, ka, izprotot, kā cilvēki domā, varam izveidot tādus izvēles apstākļus, kas ļauj izvēlēties to, kas ir vislabākais pašiem, ģimenēm un sabiedrībai. R. Tālers un K. Sanstīns ar kolorītiem piemēriem no vissvarīgākajiem dzīves aspektiem ilustrē, kā izveidot pārdomātu izvēles arhitektūru, kas var pastumt mūs vislabvēlīgākajā virzienā, neierobežojot izvēles brīvību. “Mudinājums” piedāvā unikālu skatījumu gan atsevišķiem cilvēkiem, gan valdībām – ne no kreisās, ne no labās puses – uz daudzām aktuālām problēmām. Šī ir viena no pēdējo gadu visaizraujošākajām un visprovokatoriskākajām grāmatām.

Jānis Čakste. Piemiņas rakstu krājums

“Daudz tādu tautiešu, kas, kādu graudiņu izsējuši, tūdaliņ grib pļaut. Tādi dienas algādži lai mācās pazīt tos vīrus, kas paši ir bijuši celmu lauzēji, arāji un sējēji dienas karstumā, kas laikmetu vagā iekaisījuši graudus, kuri tikai tautas nākamībai atnes rasmīgu zelmeni un kuru augļi klusu zied mūžībai.”
Auseklis
 
Šiem mūsu kultūras vēsturē neaizmirstamiem vārdiem atzīmētā gadsimteņa otrajā pusē pieskaitāms Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārds. Viņš izglītojies un asinājis cīņas ieročus savu slaveno priekšteču darbības pēdējā posmā un vēlāk idejiski gājis viņu pēdās cauri gandrīz gadu pussimtenim.

Linde fon Keizerlinka "Stāsti par draudzību"

 
Ģimenes psihoterapeite Linde fon Keizerlinka ir daudzu grāmatu autore un savā profesijā strādājusi gan Vācijā, gan Latvijā.
“Stāsti par draudzību” ir sērijas “Stāsti bērna dvēselei” pēdējā — ceturtā grāmata. Šie stāsti vēstī par draudzību un saticību, par to, kā celt uzticēšanās tiltus pār šķietami nepārvaramām aizām.

Jānis Dimants "Simtgades dullais letiņš"

Pārliecināts par savējo atgriešanos, autors sarakstītajā izdevumā ar dziļu sirdssāpi caurlūko, kas ar mums var notikt tieši prombraukšanas sāgas un satraucošās demogrāfiskās situācijas dēļ. Palikt mazītiņai minoritātei savā zemē — izskan pat konkrēts gadaskaitlis. Kas tālāk? Varētu jau noskandēt: tik liktenim zināms, kas nākotnē būs... Nē, autors nāk ar saviem projektiem — sarīkojama Ceturtā atmoda ar nolūku dzimstības vairošanai; nākotnes glābiņa nolūkos mēs varētu apvienoties ar braļukām leišiem un izveidot vienu kopēju valsti, kā savulaik ir gribējis Rainis. Un galu galā pastāv iespēja — ja kādi papasauli izkaisītie latvieši vai viņu bērni un mazbērni sadūšojas tikt atpakaļ uz dzimteni, viņi saorganizējami taisīt revolūcijas vai ko līdzīgu varas atgūšanai… Nu, vai pats autors nav vēl viens īstais dullais letiņš?!
Autors
 
Leģendārais žurnālists, ilggadējais Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” galvenais redaktors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Dimants nopietni un nenopietni stāsta par dzīvi, par vēsturi, par sevi un savu lomu šajā dzīves karuselī...

Marija Montesori "Bērns ģimenē"

Marijas Montesori grāmata “Bērns ģimenē” var kļūt par Jūsu rokasgrāmatu, vai esat vecāki, pedagogs, pētnieks vai cilvēks, kurš vēlas pilnīgāk atklātbērnības noslēpumus. Tajā ikviens atradīs idejas un padomus.
Mainot lomu savā dzīvē, no mammas pārtopot par pedagogu, es atveru šo grāmatu un lasu rindas, kuru iepriekš, šķiet, tajā nebija. Grāmata ir pamudinājums rīkoties, kuru izlasot Jūs no jauna ieraudzīsiet bērnus, Jums būs iespēja paraudzīties pasaulē ar bērna acīm un saprast, par ko runā Marija Montesori ar vārdiem: “Apmāci mācot, nevis labojot.”
Šajā grāmatā izklāstītās idejas radīs Jūsos cieņu pret bērnu un viesīs ticību viņa spējām. Ir grāmatas, kuras gribas pārlasīt daudzkārt, atklājot arvien jaunus horizontus. “Bērns ģimenē” ir viena no tām.
 
Aļona Zmitroviča,
Latvijas Montesori fonda valdes priekšsēdētāja,
“Montessori Institute Latvia” dibinātāja,
“Starptautiskās Montesori pirmsskolas Rīgele” vadītāja,
Dimploms: AMI 3-6
 Cena 7.41 Eur  pirkt

Līga Blaua “Vija Artmane. Sirdī palikušie”

Desmit gadus pēc grāmatas iznākšanas, otrreiz to izdodot Vijas Artmanes 90 gadu jubilejā, viņas toreizējos stāstus par viņai īpašajiem skatuves un filmu partneriem papildina to cilvēku atmiņas, kuriem Vija gan tolaik, gan vēl arvien ir īpaša un sirdī palikusi. 

Līga Blaua 

 

Viņa spīdoši nospēlēja Džūliju Lamberti. Bet vai kāda angļu aktrise spētu tā izdzīvot padomju primadonnas Vijas mūžu? Šaubos! Jo kaut kāda mūsdienu Džūlija pat visdrosmīgākajā fantāzijā nespētu uzburt tos laikmeta dotos apstākļus, kādos dzima, veidojās un tapa Latvijas teātra un kino zvaigzne... 

Jānis Streičs 

 

Nevar saprast, no kurienes viņai, vienkāršai meitenei, bez tēva lielā pieticībā augušai, nāca tāda izsmalcinātība. Var teikt, kā no gaisa nokritusi. Viņā bija tas ļoti īpašais, kas atšķīra viņu no citām aktrisēm un pacēla tām pāri. 

Džemma Skulme 

 

Mana māte ir noslēpums. Milzis Smiļģis šo trauslo, žilbinošo ziedu pamanīja un savam skatuves dievkalpojumam izvēlēja par gaišāko svecīti, kas pavisam drīz jau bija lāpa, tad bāka un nu jau arī zvaigzne — planēta Saules sistēmā. 

Kaspars Dimiters 

 

Esmu saviem vecākiem ļoti pateicīga. Man palaimējās, ka es piedzimu tik lieliskiem vecākiem, kas mani ārkārtīgi mīlēja. Man liekas, ka mani neviens nav mīlējis tik ļoti kā mamma. 

Kristiāna Dimitere

Ināra Groce “Aglona. Svētceļojuma atklāsmes”

Kāpēc viens pa dzīvi iet mirdzošām acīm, bet cits saskata tikai rūpes un nedienas? Mēs katrs agri vai vēlu sākam meklēt dzīves jēgu un savu ceļu šajā pasaulē. Un mēs katrs esam ceļā, ceļā pie sevis, pārbaudījumu un apjausmu ceļā. Un vēl viens ceļš ir svētceļnieka ceļš. 

Šajā grāmatā ir tikšanās un sarunas par atklāsmēm, kādas gan ticīgajiem, gan skeptiskajiem ir radušās, pieņemot lēmumu par svētceļojumu un atklājot sevi no jauna Aglonas svētceļojumā.

 

Grāmatas autore ir Latgales žurnāla A12 redaktore Ināra Groce un paši svētceļotāji. Lai grāmatā paustās atklāsmes palīdz rast gaismu un prieku sev līdzās!

Kornēlija Apškrūma "Šī zeme ir Dieva dāvana”

Lai godinātu un atzīmētu rakstnieces Kornēlijas Apškrūmas dzimšanas dienu un vērtīgo ieguldījumu latviešu literatūrā, apgāds “”Jumava”” izdevis dzejas grāmatu “Š"Šī zeme ir Dieva dāvana"”, kurā ir ietverta viņas jaunākā dzejas izlase ar 4 galvenajām nodaļām: —"Šī zeme ir Dieva dāvana”", “"Vairot gaismu ir pienākums”", "“Vienīgi dabas gadskārtu antenas uztur dvēseli dzīvu un spožu”" un “"Tu vienīgais— — kā spoža bērza tāss"”. 

Grāmata ir veltījums latviešiem un Latvijas 100. dzimšanas dienai. Tās devīze ir “Latvijas vārdam mūsu sirdsapziņā jābūt dārgakmenim, kas nemitīgi jāspodrina domās un darbos!

"Trakie deviņdesmitie”

Pārlasīt šīs intervijas nozīmē atgriezties nesenā Latvijas pagātnē un reizē citā pasaulē.
“Tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam” deviņdesmitajos bija “Neatkarīgās Cīņas” savdabīgs zīmols. Daudzi viņu intervētie varoņi jau mūžībā. Ne visi — tāpat kā tolaik — dzīvo mums līdzās Latvijā. Apbrīnas vērts ir uzrunāto personu spektrs — pašu ministri un citvalstu vēstnieki, baņķieri un mūziķi, politiķi un režisori, uzņēmēji un dvēseļu gani. Visi viņi tā vai citādi līdzveidojuši valsti un sabiedrību, kurā šodien dzīvojam.
20. gadsimta deviņdesmitie bija laiks, kad vēl valdīja privatizācijas drudzis un rekets, pieprasīti okultisms un dzeltenā prese, izmisīgi meklēti drošības enkuri. Kur tagad esam nonākuši? Šo jautājumu sastādītājs uzdevis arī šajā krājumā iekļuvušajiem. Un vienlaikus pats spiests atzīt, ka no apjomīgā sarunu klāsta (382) gaužām grūti nācies atsijāt tikai 15.
Krietna daļa no “Trakajos deviņdesmitajos” atkal uzrunātajiem — Raimonds Pauls, Guntis Gailītis, Egils Levits, Jānis Peters, Uldis Pīlēns, Monika Zīle — par sevi vēstījuši spilgti un pastāvīgi. Citi, piemēram, Juris Dalbiņš, Bruno Šteinbriks, Vjačeslavs Telešs, priekšplānos vairs retāk redzami. Un sarindoti visi viņi nevis pēc alfabēta vai rangiem, bet tolaik sniegto interviju secībā.