Normunda Beļska jaunā dzejas grāmata bērniem “Vectētiņa brīnumu lāde”
Normunda Beļska jaunais bērnu dzejas krājums “Vectētiņa brīnumu lāde” tapis neilgā laika posmā un to autors veltījis mazdēlam Tomasam Kristoferam, kurš kopā ar mammu Annu un tēti Agri šobrīd savas bērnības dienas pavada netālajā Sējas novadā zemnieku saimniecībā “Priežkalni”. Dzejas rindās mijas paša autora piedzīvotais bērnībā, tālie atmiņu mirkļi savijas ar mūsdienām un kultūrvēsturiskajām vērtībām, tautas tradīcijām, latvisko dzīves ziņu, kura mums katram palīdz dzīvot un mīlēt šo zemi. Grāmatas ievadā autors raksta: “... notikumi, cilvēki, parādības, viss, kas man deva prieku, lai šobrīd Tev, manam mīļajam mazdēliņam Tomasam Kristoferam, varētu atvērt savu vectētiņa veco brīnumu lādi un pastāstīt par piedzīvoto, sastaptiem cilvēkiem, šo brīnumaino Dieva radīto pasauli.
| Cena | 10.48 Eur |  |
Iznākusi dzejas grāmata divās valodās "Es skaitīju un nonācu pie VIENA", Imanta Ziedoņa dzeja, Valda Bisenieka atdzejojums
Sadarbībā ar Radošās Eiropas atbalstu, Austrijas izdevniecību "Wieser" un Imanta Ziedoņa fondu "Viegli" ir iznākusi Imanta Ziedoņa dzejas izlase "Es skaitīju un nonācu pie viena". Krājums ir bilingvāls - latviešu un vācu valodā. Atdzejotājs - Valdis Bisenieks.
Šo dzejas izlasi pēc draugu pamudinājuma sakārtojis pats Imants Ziedonis un to bija iecerējis kā vienotu veselumu. Valdis Bisenieks arī saglabājis dzejnieka kārtojumu. Izlasē iekļauti dzejoļi, kas radīti laika posmā no 1968. līdz 1994. gadam.
Dzejas un lūgšanas - rakstīts krājuma titullapā. Izcilais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis, līdzīgi atdzejotāja Valda Bisenieka latviski tulkotajam J. V. Gētes Faustam, iziet cauri daudzu atziņu lokiem un nonāk pie Viena – kas ir gaismā un mīlestībā piepildīts laiks. Dzejnieks ir apliecinājis latviešu valodas (kas ir viena no vissenākajām dzīvajām indoeiropiešu valodām pasaulē) poētisko skaistumu un filosofisko dziļumu.
Izcilais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis, līdzīgi atdzejotāja Valda Bisenieka latviski tulkotajam J.V.Gētes Faustam iziet cauri atmiņu lokiem un nonak pie VIENA - kas ir gaismā un mīlestība piepildītais laiks, Cilvēks ir piederīgs gan realitātes horizontalei, gan garīgajai vertikālei, par kuru atgādina un kuru apliecina Imanta Ziedoņa poetika, jo ikviens mūsu lēmums ir "vertikāls".
Iveta Šimkus
dzejniece un filozofe
Šo dzejas izlasi pēc draugu pamudinājuma sakārtojis pats Imants Ziedonis un to bija iecerējis kā vienotu veselumu. Valdis Bisenieks arī saglabājis dzejnieka kārtojumu. Izlasē iekļauti dzejoļi, kas radīti laika posmā no 1968. līdz 1994. gadam.
Dzejas un lūgšanas - rakstīts krājuma titullapā. Izcilais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis, līdzīgi atdzejotāja Valda Bisenieka latviski tulkotajam J. V. Gētes Faustam, iziet cauri daudzu atziņu lokiem un nonāk pie Viena – kas ir gaismā un mīlestībā piepildīts laiks. Dzejnieks ir apliecinājis latviešu valodas (kas ir viena no vissenākajām dzīvajām indoeiropiešu valodām pasaulē) poētisko skaistumu un filosofisko dziļumu.
Izcilais latviešu dzejnieks Imants Ziedonis, līdzīgi atdzejotāja Valda Bisenieka latviski tulkotajam J.V.Gētes Faustam iziet cauri atmiņu lokiem un nonak pie VIENA - kas ir gaismā un mīlestība piepildītais laiks, Cilvēks ir piederīgs gan realitātes horizontalei, gan garīgajai vertikālei, par kuru atgādina un kuru apliecina Imanta Ziedoņa poetika, jo ikviens mūsu lēmums ir "vertikāls".
Iveta Šimkus
dzejniece un filozofe
| Cena | 11.79 Eur | |
Piemares vējos
Senajā kuršu Piemarē, tāpat kā citur, rit jaunlaiku tehnoloģizētā dzīve. Bet te joprojām pūš arī radoši vēji. Kā jūra nes krastā dzintaru, tā radošie vēji atpūš te jaunus dzejoļus, te visādus stāstus.
Rakstnieku ģilde Kurzemes piekrastes smilšainajā krantē turas atspērusies un ik pa laikam rāmā garā uztapina kādus literārus krāšņumus. Un kā jau iracionālā radošumā — līdzās vērtumiem gadās arī pa brāķa gabalam. Bet rakstnieki un vienkārši rakstītāji nenoskumst un asina savas rakstāmspalvas jaunu šedevru radīšanai, ko laist tautās.
Lai čakli saradītais neietu zudībā, lai kaut simboliski samērotos spēkiem un lai mākslinieciskā enerģija izstarotu trejdeviņkārtīgā spēkā, periodiski top liepājnieku, piemariešu, literārie kopkrājumi. Liepājas pusē savus radošo darbu žurnālus, izlases un almanahus veidojuši gan vairāku skolu audzēkņi un Liepājas Universitātes studenti, gan dažādu konfesiju kristīgie dzejdari un literātu un mūziķu kluba “Helikons” dalībnieki, gan, protams, Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas biedri un citi ar literatūru apsēstie. Līdz šim jau iznākuši dzejas kopkrājumi “Vētru strīpa” (2001) un “Krizdoļu ķocis” (2004), kā arī dzejas, prozas un drāmas apkopojums “Liepājnieku smilšu rausis” (1999). Publicētas divas liepājnieku literāro jaundarbu izlases “Ar sakņu sajūtu vējā” (2007; 2008). Izdots daudzvalodu dzejas krājums “Baltijas vējš” (2010).
Grāmatas “Vētru strīpa” priekšvārdā viens no tās redaktoriem dzejnieks Olafs Gūtmanis atgādina it kā elementāri vispārzināmo, bet nereti aizmirsto, ka latviešu literatūra top visos Latvijas novados, nevis tikai Rīgā vien:
“Platā un dziļā “dzejas Daugava” tek cauri Rīgai, tā pārstāv latviešu literatūru arī Baltijas jūrā un pasaules okeānos. Taču šo liktens upi baro arī pietekas un sīkās straumītes, kas ievijas dižajā plūsmā. (..) Nebīstoties kļūt par mākslīgi izraktu novadgrāvi, šī Kurzemes puses pieteka, cerams, aizsniegs arī “dzejas Daugavas” plašos un dziļos ūdeņus.”
Līdzīgas cerības un līdzīgs attaisnojums ir arī jaunajam kopkrājumam. Latviešu kultūras spēks vienlīdz nomanāms kā tās specifiskajā identitātē, tā arī daudzveidībā. Daudzveidība ar visplašāko tematisko, stilistisko un žanrisko izvērsumu uzskatāma par vienu no svarīgākajiem literārā procesa raksturotājvārdiem Latvijas valstiskuma 20.–30. gadu posmā. Pēc tās maksimāli jātiecas arī atjaunotās nacionālās valsts apstākļos.
Dienvidkurzeme allaž bijusi viens no latviešu literārā procesa epicentriem. To dažādos laikperiodos pierādījuši Jēkabs Janševskis un Andrejs Kurcijs, Mirdza Ķempe un Alberts Caune, Egons Līvs, Jānis Peters, Olafs Gūtmanis, Ēriks Kūlis un daudzi citi.
Jaunajā krājumā iekļautie darbi rāda Liepājas un Lejaskurzemes literāro ainavu, kāda tā konturējas 21. gadsimta otrās desmitgades nogalē. Šajā ainavā ieraugāmas dzīves un daiļrades pilnbrieda laika autoru stabilitāti apliecinošās kompozīcijas (Modris Zihmanis, Dzidra Šmite, Edvīns Tauriņš un Ēriks Kūlis, arī Brinda Ceriņa, Gunta Šnipke un Jana Egle), bet turpat līdzās — jaunāku literatūras censoņu mainīgās pasaules izjūtas vārdiskās gleznas. Krājuma darbu kopaina, gana raiba būdama, uzrāda gan spilgtākas virsotnes, gan potenciālus iztrūkumus, starp kuriem minami arī lokālās tēlainības kolorīta nepietiekamība, novadnieciskās specifikas deficīts. Toties lasītāju simpātijas varētu izpelnīties autoru un viņu varoņu tik niansēti dažādās dvēseļu portretu intīmās atklāsmes.
Grāmatas tekstos pulsē neizskaistināta dzīve dažādās noskaņu krāsās un daudzveidīgās stila niansēs. No naturālreālisma līdz groteskai, no romantiska lirisma līdz totālam Tauriņsirreālismam. Teksti ar sirsnību un sentimentu, ar ironiju un humoru, ar drūmiem toņiem un pat apokaliptisku dramatismu (Dace Metēja: “dievs pasauli šķīsta/ ar letālām lietus lāsēm”). Arī — lauskās saplīsusi dzīve. Bet, par laimi, — arī ar cerībām un iespējām no lauskām darināt skaistu mozaīku. Arī viss piemariešu krājums ir kā daudzkrāsu mozaīka, kā raibs kurzemnieku lupatdeķis. Gan dzeja un proza, gan dzejiska proza un proziska dzeja.
Krājuma veidotāji novēl skaistus satikšanās brīžus literatūrā un, cerams, arī emocionālu bagātināšanos.
Lai pūš Piemares literārie vēji! Bet: “Dod, Dieviņ/ Vējiņam pūst/ Bet nekad tik stipri/ Ka aizpūš mani/ No Kurzemes” (Gunita Boka)!
Rakstnieku ģilde Kurzemes piekrastes smilšainajā krantē turas atspērusies un ik pa laikam rāmā garā uztapina kādus literārus krāšņumus. Un kā jau iracionālā radošumā — līdzās vērtumiem gadās arī pa brāķa gabalam. Bet rakstnieki un vienkārši rakstītāji nenoskumst un asina savas rakstāmspalvas jaunu šedevru radīšanai, ko laist tautās.
Lai čakli saradītais neietu zudībā, lai kaut simboliski samērotos spēkiem un lai mākslinieciskā enerģija izstarotu trejdeviņkārtīgā spēkā, periodiski top liepājnieku, piemariešu, literārie kopkrājumi. Liepājas pusē savus radošo darbu žurnālus, izlases un almanahus veidojuši gan vairāku skolu audzēkņi un Liepājas Universitātes studenti, gan dažādu konfesiju kristīgie dzejdari un literātu un mūziķu kluba “Helikons” dalībnieki, gan, protams, Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas biedri un citi ar literatūru apsēstie. Līdz šim jau iznākuši dzejas kopkrājumi “Vētru strīpa” (2001) un “Krizdoļu ķocis” (2004), kā arī dzejas, prozas un drāmas apkopojums “Liepājnieku smilšu rausis” (1999). Publicētas divas liepājnieku literāro jaundarbu izlases “Ar sakņu sajūtu vējā” (2007; 2008). Izdots daudzvalodu dzejas krājums “Baltijas vējš” (2010).
Grāmatas “Vētru strīpa” priekšvārdā viens no tās redaktoriem dzejnieks Olafs Gūtmanis atgādina it kā elementāri vispārzināmo, bet nereti aizmirsto, ka latviešu literatūra top visos Latvijas novados, nevis tikai Rīgā vien:
“Platā un dziļā “dzejas Daugava” tek cauri Rīgai, tā pārstāv latviešu literatūru arī Baltijas jūrā un pasaules okeānos. Taču šo liktens upi baro arī pietekas un sīkās straumītes, kas ievijas dižajā plūsmā. (..) Nebīstoties kļūt par mākslīgi izraktu novadgrāvi, šī Kurzemes puses pieteka, cerams, aizsniegs arī “dzejas Daugavas” plašos un dziļos ūdeņus.”
Līdzīgas cerības un līdzīgs attaisnojums ir arī jaunajam kopkrājumam. Latviešu kultūras spēks vienlīdz nomanāms kā tās specifiskajā identitātē, tā arī daudzveidībā. Daudzveidība ar visplašāko tematisko, stilistisko un žanrisko izvērsumu uzskatāma par vienu no svarīgākajiem literārā procesa raksturotājvārdiem Latvijas valstiskuma 20.–30. gadu posmā. Pēc tās maksimāli jātiecas arī atjaunotās nacionālās valsts apstākļos.
Dienvidkurzeme allaž bijusi viens no latviešu literārā procesa epicentriem. To dažādos laikperiodos pierādījuši Jēkabs Janševskis un Andrejs Kurcijs, Mirdza Ķempe un Alberts Caune, Egons Līvs, Jānis Peters, Olafs Gūtmanis, Ēriks Kūlis un daudzi citi.
Jaunajā krājumā iekļautie darbi rāda Liepājas un Lejaskurzemes literāro ainavu, kāda tā konturējas 21. gadsimta otrās desmitgades nogalē. Šajā ainavā ieraugāmas dzīves un daiļrades pilnbrieda laika autoru stabilitāti apliecinošās kompozīcijas (Modris Zihmanis, Dzidra Šmite, Edvīns Tauriņš un Ēriks Kūlis, arī Brinda Ceriņa, Gunta Šnipke un Jana Egle), bet turpat līdzās — jaunāku literatūras censoņu mainīgās pasaules izjūtas vārdiskās gleznas. Krājuma darbu kopaina, gana raiba būdama, uzrāda gan spilgtākas virsotnes, gan potenciālus iztrūkumus, starp kuriem minami arī lokālās tēlainības kolorīta nepietiekamība, novadnieciskās specifikas deficīts. Toties lasītāju simpātijas varētu izpelnīties autoru un viņu varoņu tik niansēti dažādās dvēseļu portretu intīmās atklāsmes.
Grāmatas tekstos pulsē neizskaistināta dzīve dažādās noskaņu krāsās un daudzveidīgās stila niansēs. No naturālreālisma līdz groteskai, no romantiska lirisma līdz totālam Tauriņsirreālismam. Teksti ar sirsnību un sentimentu, ar ironiju un humoru, ar drūmiem toņiem un pat apokaliptisku dramatismu (Dace Metēja: “dievs pasauli šķīsta/ ar letālām lietus lāsēm”). Arī — lauskās saplīsusi dzīve. Bet, par laimi, — arī ar cerībām un iespējām no lauskām darināt skaistu mozaīku. Arī viss piemariešu krājums ir kā daudzkrāsu mozaīka, kā raibs kurzemnieku lupatdeķis. Gan dzeja un proza, gan dzejiska proza un proziska dzeja.
Krājuma veidotāji novēl skaistus satikšanās brīžus literatūrā un, cerams, arī emocionālu bagātināšanos.
Lai pūš Piemares literārie vēji! Bet: “Dod, Dieviņ/ Vējiņam pūst/ Bet nekad tik stipri/ Ka aizpūš mani/ No Kurzemes” (Gunita Boka)!
| Cena | 13.10 Eur | |
Maija Laukmane "Uz austiņām austiņas"
Bērnu grāmatā “Uz austiņām austiņas” ir iekļauti Maijas Laukmanes dzejoļi, kas aizvedīs Tevi ceļojumā pie Tevis paša. Aizvedīs pie tā, kam esi visciešākā tuvumā: pie Tava ķermeņa. Pie rokām, kājām, deguna, ausīm, acīm, mutes.
Emīls Buiķis "Skaisti šķiras tikai tilti"
Pirms dodamies tālāk, atgriezīsimies 2007. gada vasarā, kad satikās divi pavisam jauni ideālisti un nolēma, ka viņi tik ļoti ciena viens otra darbus, ka tas nevar palikt bez ievērības, tādēļ salika pieres kopā, saskandināja piena glāzes un nolēma radīt darbu, kurā katrs mans dzejolis vai stāsts būtu uzzīmēts tikai Marekam piemītošajā stilā, ko es raksturotu ar vārdiem: “Asprātīgi, daudzslāņaini un sprādzienbīstami”. Kopš tā brīža ir pagājuši apmēram desmit gadi, un rezultāts ir Tavās rokās.
Desmit gadi ir trešā daļa mana mūža, un, lai arī ir neizsakāma laime, ka darbs ir pabeigts, paliek arī apziņa, ka ko līdzīgu šajā mūžā nez vai pietiks pacietības atkārtot. Zinu, ka daudzi zīmējumi Marekam ir palikuši tieši tādi kā pirms astoņiem deviņiem gadiem, lai saglabātu sajūtu, kas bija tajā laikā un ko vairs nebūtu iespējams atkārtoti uzzīmēt. Savukārt citi tika pārzīmēti vai pielaboti, jo abi esam perfekcionisti un daļa no darbiem vienkārši netika cauri mūsu sietam.
Kāds no vecākajiem dzejoļiem šodien varbūt ietu septītajā klasē, bet kāds tikai tagad mācītos pateikt, cik ļoti viņam patīk tas lielais, baltais suns aiz loga, tēva balss vai silta piena smarža.
Mēs ceram, ka šie darbi ar Tevi sadraudzēsies — pāršķir lapu un ielaid tos iekšā.
Desmit gadi ir trešā daļa mana mūža, un, lai arī ir neizsakāma laime, ka darbs ir pabeigts, paliek arī apziņa, ka ko līdzīgu šajā mūžā nez vai pietiks pacietības atkārtot. Zinu, ka daudzi zīmējumi Marekam ir palikuši tieši tādi kā pirms astoņiem deviņiem gadiem, lai saglabātu sajūtu, kas bija tajā laikā un ko vairs nebūtu iespējams atkārtoti uzzīmēt. Savukārt citi tika pārzīmēti vai pielaboti, jo abi esam perfekcionisti un daļa no darbiem vienkārši netika cauri mūsu sietam.
Kāds no vecākajiem dzejoļiem šodien varbūt ietu septītajā klasē, bet kāds tikai tagad mācītos pateikt, cik ļoti viņam patīk tas lielais, baltais suns aiz loga, tēva balss vai silta piena smarža.
Mēs ceram, ka šie darbi ar Tevi sadraudzēsies — pāršķir lapu un ielaid tos iekšā.
Sirsnībā,
Emīls Buiķis
Emīls Buiķis
| Cena | 10.26 Eur | |
Eduards Veidenbaums "Par spīti grūtiem laikiem"
Dzejas izlases sastādītāja Sandra Ratniece.
Grāmata "Par spīti grūtiem laikiem" ir dzejas izlase, kurā ietverti Eduarda Veidenbauma dzejoļi, kurus savā mūzikā ir izmantojuši tādi atpazīstami komponisti kā Imants Kalniņš, Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns un daudzi citi.
"Lai arī Eduards Veidenbaums atstājis vien ap 80 dzejoļiem, mums, Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kalāči", gatavojoties kādam tematiskam pasākumam, veidojot apsveikumus uz svētkiem vai vienkārši ikdienā sastopoties ar dažādām dzīves situācijām, atrodas pa kādam trāpīgam vārdam no dzejnieka! Novēlam ikvienam atrast pa kādam Veidenbauma dzejolim, ko glabāt tuvu sirdij, rokas stiepiena attālumā!"
Grāmata "Par spīti grūtiem laikiem" ir dzejas izlase, kurā ietverti Eduarda Veidenbauma dzejoļi, kurus savā mūzikā ir izmantojuši tādi atpazīstami komponisti kā Imants Kalniņš, Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns un daudzi citi.
"Lai arī Eduards Veidenbaums atstājis vien ap 80 dzejoļiem, mums, Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kalāči", gatavojoties kādam tematiskam pasākumam, veidojot apsveikumus uz svētkiem vai vienkārši ikdienā sastopoties ar dažādām dzīves situācijām, atrodas pa kādam trāpīgam vārdam no dzejnieka! Novēlam ikvienam atrast pa kādam Veidenbauma dzejolim, ko glabāt tuvu sirdij, rokas stiepiena attālumā!"
Inta Puriņa
Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči” muzejpedagoģe
| Cena | 6.41 Eur | |
Ēriks Štegmanis "Tas par mušu Mūšu"
Apgāds "Jumava" laidis klajā dzejoļu krājumu bērniem "Tas par mušu Mūšu", kura autors ir Ēriks Štegmanis, ilustrējusi Kristīne Ramane.
| Cena | 5.32 Eur | |
"Ir robeža starp mums tik smalka"
Kad ne tikai dzeja, bet arī pati dzīve šķiet zaudējusi stingrus apveidus, tādi tomēr ik pa brīdim uzplaiksnī. Dzejā — haiku, sonetu, trioletu vai kādā citā ielogotā formā. Un, ja vārdos ir uzšķilta enerģija, tad tieši stingrā strofiskā forma palīdz neizplūst tai visos virzienos.
Šis sešu autoru trioletu krājums, kur “katram ir sava intonācija” (Silvija Ludženiece), ir vasarīgi silts un gaišs, netrūkstot arī lirikai raksturīgo liego skumju pieskaņai.
Šajā grāmatā “No miglas iznirst silueti/ Un atver citas gaismas tāles.” (Daiga Lapāne). Kopš Imanta Ziedoņa “Trioletām” (2003) ir atkal pienācis laiks smalkai trioletu baudīšanai. Baudīsim!
Literatūrzinātniece Janīna Kursīte
| Cena | 5.32 Eur | |
"Domas"
Pasaules gudrāko prātu pārdomas par dzīvi, draudzību, saprātu un citām vērtībām.
| Cena | 5.99 Eur | |
