Joomla!


Redaktora recenzija

Redaktora recenzija (106)

Pirmais detektīvs pasaulē, kurā aprakstīta dedukcijas metode.  Bez šīs grāmatas nekad nebūtu radies Šerloks Holms.
Trešdiena, 07 jūnijs 2017 12:47

Juris Visockis par "Žēlabu grāmata"

Written by
Armēņu dzejas vakars Aspazijas muzejā, Jūrmalā, bija veltīts Narekas Grigora "Žēlabu grāmatai". Tulkotāja Valda Salmiņa pieminēja šīs lūgšanu grāmatas dziedinošās īpašības. Daudziem armēņiem tās lasīšana ir palīdzējusi gūt sirdsmieru un veselību. Tika pieminēts slavenais komponists Alfrēds Šnitke un viņa izveseļošanās. Draugi nosūtīja komponistam, kurš sirga ar smagu depresiju, "Žēlabu grāmatu". Slimība atkāpās. Kā pateicību Šnitke ir sacerējis kompozīciju par godu nemirstīgajam tekstam.
Ceturtdiena, 01 jūnijs 2017 12:30

Pētniece Austra Gaigala par grāmatu "Maņuņa"

Written by
Narinē Abgarjanas «Maņuņa» ir divdabīgs teksts. No vienas puses, tas, vēstot par divu vienpadsmit gadus vecu meiteņu – Narinē un Marijas jeb Maņuņas – draudzību, dažādajiem nedarbiem un ikdienu kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, kā arī kaimiņiem un pārējo tuvākās apkārtnes sabiedrību, cieši piekļaujas jaunākā skolas vecuma lasītāju interesei un izpratnei. No otras puses, atsevišķas tajā skartās tēmas, leksikas slāņi, kā arī humora pilnā visdažādāko situāciju un aprakstu ekvilibristika, kas izteiksmības ziņā brīžiem daudz neatpaliek no Džeroma K. Džeroma «Trīs vīri laivā» vai ilgus gadus “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” publicētā seriāla «Mēs zinām, ko jūs darījāt pagājušajā vasarā», daudz tuvāka būs jau nobrieduša cilvēka literārajai uztverei. Atbilstoši atmiņu tēlojumu specifikai autore lieliski iejūtas savā mazās «es» pasaules uztverē, kad nedarbi notiek paši no sevis un visbiežāk labas un pārdomātas ieceres vārdā, kad mazas lietas kļūst nenovēršami lielas (nosūtījusi mīlas poēmu un saņēmusi apjūsmotā puiša lakonisko atbildi «Muļķe!», Narinē apgūlās gultā, lai izbeigtu savas mokas: «Nāvi es gaidīju ļoti ilgi, veselas divdesmit minūtes, bet brīdī, kad jau biju ar vienu kāju kapā, no darba atgriezās māmiņa.» (121. lpp.), savukārt lielās – ar roku sasniedzamas un pašrocīgi atrisināmas. Kas gan var būt loģiskāks par mēģinājumu ar tēta bisi nošaut pretējā mājā dzīvojošo pedofiliski noskaņoto skolotāju? (Materiāls ņemts no literārā žurnāla "Konteksts")
Piektdiena, 21 aprīlis 2017 09:40

Bārbala Simsone par grāmatu "Maņuņa"

Written by
Krievijā dzīvojošās armēņu izcelsmes rakstnieces Narinē Abgarjanas grāmata "Maņuņa" ir stāsts, kas lasām caur padomju bērnības kodatslēgu, un tieši tāpēc lielai daļai latviešu lasītāju liksies vienlaikus labi pazīstams un svešāds. Armēnijas PSR mazpilsēta Berda, 70. gadi — laiks, kad auga pašreizējie četrdesmitgadnieki un piecdesmitgadnieki, to vidū arī grāmatas autore, tolaik vēl vienkārši Nara, un viņas labākā draudzene Marija – viņa arī titulārā Maņa jeb Maņuņa. No vienas puses — jā, padomija, mūsu kopīgās mājas, no otras — tekstam īpatnu garšu piešķir Kaukāza eksotiskais kolorīts kā silts vējš, kurā virmo dienvidu garšvielu aromāti, ielu tirdziņu troksnis un neierasta bezrūpība. "Maņuņu" caurvij saulaina, spridzīga noskaņa, kurā padomju laika tipiskās problēmas uzpeld tikai tā, starp citu. Saulainais stāstījums gan pārlej ikdienas likstām zeltainu prieka spozmi, tācu bērna naivi asredzīgais skatiens it skaidri fiksē arī problēmas. Autore izvēlas nepadarīt tās par sava stāsta fokuspunktu, bet aicina lasītāju "uz mirkli apstāties un atcerēties, cik jauki ir vienkārši draudzēties". Plašāku recenziju lasiet 20. aprīļa laikrakstā "Kultūras diena un izklaide".
 Cena 10.64 Eur  pirkt
Gunāra Priedes 5. sējums Latviešu Čehovs, smalks dvēseles pārzinātājs, subjektīvs un sarežģīts – šādi vērtējumi izskanēja Lielvārdē 18. marta pasākumā, kas bija veltīts Gunāra Priedes rakstu pēdējam sējumam un rakstnieka jubilejai. 1987.–2000. gados rakstītās dienasgrāmatas lappusēs atspoguļojas Latvijai tik nozīmīgā 20. gadsimta izskaņa. Gunārs Priede ar saviem sakariem Padomju Savienības radošajā inteliģencē spēj notikumus Latvijā saskatīt plašākā kontekstā. Viņa dienasgrāmatās Atmodas procesa vērtējumi ir saistoši mums, tāpat kā daža laba viņa prognoze, kas nav piepildījusies. Ar 5. sējumu noslēdzas Gunāra Priedes rakstu izdošana. 5000 lappušu kopapjoms ir bijis lielākais "Jumavas" izdevniecības projekts. Paldies sastādītājai Ievai Strukai, paldies Gunāra Priedes ģimenei, mums kopā tas izdevās!
Piektdiena, 07 aprīlis 2017 16:10

Juris Lorencs par grāmatu "Prāts"

Written by
Ceļu pie lasītājiem sāk ASV psihoterapeita, medicīnas doktora Daniela Sīgela grāmata "Prāts". Tajā autors mēģina atbildēt uz jautājumiem — kas ir cilvēka prāts, kur tas atrodas un kā tieši tas strādā? Patiesībā šie jautājumi cilvēku interesējuši vienmēr. Tomēr 21. gadsimta iesākumā cilvēce beidzot saskārusies ar jauniem, gluži fantastiskiem izaicinājumiem. Mēs dzīvojam laikā, kad pavisam nopietni pētnieki pārliecinoši apgalvo, ka cilvēka smadzeņu un datora savienošana ir tikai laika jautājums. Teorētiski tas paver ceļu uz nemirstību — ja ne bioloģisku, tad virtuālu gan. Bet Sīgela grāmata nav zinātniski fantastisks apcerējums, bet gan gadiem ilgā ikdienas ārstnieciskā praksē balstītas pārdomas. Vienlaikus tā nav arī ārstniecības rokasgrāmata, drīzāk gan ceļvedis uz sevis saprašanu un veidošanu, ceļvedis uz sakārtotu iekšējo pasauli. Grāmata būs noderīga ikvienam, kurš vēlas labāk un dziļāk izprast sevas emocijas, pamanīt problēmas, "sajust" fizisko un garīgo ķermeni. Bet Sīgels iet vēl tālāk — viņš mūs māca sevi ne tikai saprast, bet vajadzības gadījumā arī ārstēt. Vienā vārdā sakot "tikt galā ar sevi". Tāpat grāmata būs labs palīgs tiem, kuru tuvinieku vidū vai draugu vidū ir cilvēki ar garīga rakstura problēmām.    
Līdz lasītājiem latviešu valodā nonākusi kārtējā pasaules literatūras pērle - armēņu literatūras pieminekļa N. Grigora (ap 055 – 1003) „Žēlabu grāmata” izlase. Žēlabu grāmatai armēņu kultūrtadīcijā ir tikpat nozīmīga vieta kā Bībelei. Izlasē iekļauta profesionāļu rakstīta izsmeļoša un līdz ar to vērtīga informācija gan par armēņu vēsturi un kultūru, gan tulkotājas Valdas Salmiņas ceļa vārdi tekstam. Ņemot vērā izlases formātu, ar prieku jāsecina, ka šis fakts nemazina grāmatas vērtību un nerodas izārdīta teksta sajūta. „Žēlabu grāmatas” teksti veido nosacītu triādi, proti, grēkžēlnieku šķīstīšana (veido lielāko tulkojuma daļu), apgaismošana, dievišķošana. Izdevumu emocionāls un vizuāli papildina ilustrācijas no Armēnijas Seno rokrakstu institūta „Matenadaran” arhīva.
"Žēlabu grāmata" ir ārkārtīgi svarīga mūsdienu situācijā, jo pašlaik notiek tas, ko mēs saucam par desakralizāciju. Dievišķās klātbūtnes apziņas pakāpenisks zudums sabiedrībā un kas ir pārī ar to, grēka apziņas zudums un šajā grāmatā tas ir spilgti izteikts. Šī grāmata ir pārlaicīga, lai arī to raksta konkrēts cilvēks, konkrētā laikmetā un konkrētā vietā, viņš izsaka dziļākos cilvēka dvēseles pārdzīvojumus, kas ir aktuāli visiem cilvēkiem visos laikos, vienīgi viņš to izsaka bībeles kultūras vides valodā. Šī viņa grāmata var palīdzēt cilvēkam atklāt gan savu grēcīgumu, gan arī tās ilgas, ko katrs sirds dziļumos nēsā sevī pēc svētas dzīves, pēc labākas dzīves, kurā sirdsapziņa Tevi nenosoda. Un veinlaicīgi arī šajā grāmatā ir ļoti spilgti šī otrā dimensija  ne tikai sava grēcīguma apziņa, bet arī Dieva labestības apziņa, mīlestības apziņa, ka Tu topi pieņemts tāds, kāds Tu esi.
Vai ar grāmatas lasīto var atdzīvināt tās izrādes garu, ko neesi redzējis? Liai Guļevskai tas ir izdevies, jo sajūta pēc grāmatas izlasīšanas ir tāda, ka esi izbaudījis leģendāro izrādi “Trešais vārds” — Jāņa Kubiļa un Antras Liedskalniņas nepārspēto saspēli. Jāņa Kubiļa teiktais vairākās vietās saskan ar Lilijas Dzenes tekstu, kas ievietots grāmatas otrajā daļā. Šī divu darbu saplūšana ir svētīga. Ieinteresētam lasītājam, uzduroties šādam atkārtojumam, rodas sajūta, ka Tu otrreiz caurlūko sirdij mīļas lietas, kuras, vēlreiz pat mūsu paviršību un joņošanas laikā, var izbaudīt pēckara laika smeldzi, ar to vēlreiz pasvītrojot, ka ne viss labais ceļas no viegluma.  
Otrdiena, 29 novembris 2016 09:29

Juris Visockis par Viestura Kairiša filmu

Written by
Tas izdodas reti, kad izcils literārs daiļdarbs pārtapis tikpat augstvērtīgā kino. Viesturam Kairišam ir izdevies "Melānijas hroniku" izstāstīt Melānijas Vanagas sirds stāstu kino valodā. Savukārt šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo — ar acīm un valodu — mūs pārliecina par to, ka galvenā varone Melānija ir gan līdzīga ikvienai izsūtītai sievietei, gan ļoti īpaša, jo tikai viņai ir izdevies Sibīrijas apstākļos pierakstīt savu stāstu.Ir dzirdēti filmai veltīti kritiski vērtējumi, ka dzīve izsūtījumā ir bijusi daudzkārt šausmīgāka. Tomēr režisors ar šo pieklusināto, brīžiem uz ikdienas sīkumiem balstītu stāstu, manuprāt, ir piekļuvis Melānijas Vanagas nodomam — kristīgā garā paust pārdzīvoto.