Joomla!



Juris Visockis par Ulda Gravas grāmatu "Tālumā, bet ne svešumā"

Uldis Grava dzimis 1. aprīlī, tāpēc grāmatas atvēršanā dzimšanas dienā tika lasītas vairākas epizodes ar joku piesitienu. Piemēram, ko domāt brīdī, kad lidmašīnai gaisā apklust daži motori, vai arī, kā var iespiest Nīderlandes karalienes rokās lāpstu, vai arī, ko nolēma darīt Igaunijas prezidents Ilvess, kad viņš Amerikā ieraudzīja Gravas auto ar uzrakstu – krievi, vācieties ārā no Baltijas valstīm. Tomēr ar jokiem vien cauri nevarēja tikt, kad autors, klausītājiem kāpjot kaklā kamolam, lasīja izvilkumus no savas runas, kas tika teikta 1984. gadā pie Dzelzs aizkara VDR robežu tuvumā, tad tas skanēja gan spēcīgi, gan diemžēl mūsdienīgi: "Latvieti, netraucē tiem, kas cīnās par Tavas dzimtenes brīvību, nestāvi ceļā, paej nost." "Mūsu mērķis ir skaidrs: brīvību mūsu tautai, neatkarību mūu valstij! Latvija pieder latviešiem un nevienam citam. Ceļš uz to ir pavēries. Sameklē šo ceļu, jo brīvība nāk. Vadi šo ceļu, jo brīvība nāk. Seko šim ceļam, jo brīvība nāk. Ne visi to spēj saredzēt, ne visi tam spēj ticēt. Brīvība ir tā, ko mēs prasām savai tautai. Tā nāk! Ticēt tai sāc! Neatkarība ir tā, ko prasām savai zemei. Tā nāk! Ticēt tai sāc!"