Joomla!



Aktīvākie grāmatu blogeri par "Jumavas" grāmatām

Šoreiz par Samuela Bjorka skandināvu detektīvu "Es ceļoju viena": Grāmata atklāj izmeklētāju saspringto un neveselīgo ikdienu, privāto dzīvi, sāpes un vientulību, spriedzi un nervu sabrukumu, izmisumu un dzīves apnikumu, spiedienu no sabiedrības un politiķiem, birokrātisku idiotismu. Detektīvā lieliski sasaistīti vairāki stāsti – ne tikai par policijas saspringto darbu, psihiski nevesela cilvēka izdomāto realitāti un pastrādātajiem šaušalīgajiem noziegumiem, bet arī par pagrīdes reliģiskās kopienas nekrietnībām, vardarbību pret bērniem ģimenē un apkārtējo cilvēku neieinteresētību lietas apstākļu noskaidrošanā, žurnālistu ētikas kodeksa neievērošanu slavas un sensācijas vārdā, neskatoties uz cilvēku ciešanām un bailēm. Šie dažādie stāsta pavedieni meistarīgi savijas vienotā ainā. Dzīvojot Latvijā, mēs bieži vien salīdzinam mūsu valsti ar citām valstīm un domājam, ka problēmu gūzma, netaisnība un nebeidzama birokrātija ir tikai mūsu valstī. Izlasot šo grāmatu, saproti, ka arī Norvēģijā ir savas problēmas un netaisnības. Arī tur ierēdņi mēdz strādāt vairāk kā pavirši, cilvēkiem ir svarīgākas savas lietas un, iespējams, bailes iejaukties citu darīšanās un noskaidrot, kas, kā un kāpēc. Plaša mēroga vienaldzība. Detektīvs ir uzrakstīts saistošā un viegli lasāmā valodā. Stāsts uztur spriedzi līdz pēdējai grāmatas lapaspusei – izdzīvos vai neizdzīvos, būt vai nebūt – tāds ir jautājums... Detektīvu cienītājām noteikti ir vērts izlasīt!