Joomla!



Lasītājs Edijs par grāmatu ''Pobeda 1946''

Sākot lasīt ar zināmu skepsi – jo tagad ir daudz rakstnieku un vēl vairāk darbu par pēckara periodu, kur labie mežabrāļi cīnās par valsts neatkarību un sliktie čekisti viņus ķer un nonāvē. Jau pēc pirmajām lapām palika interesanti – autors neuzspiež kaut kādus stereotipus un lēnām iepazīstina ar varoņiem – mazo zēnu, čekistu, zēna māti un citiem. Varoņi tiek atklāti pilnīgi ar savām labajām un vājajām rakstura pusēm. Zēna māte ir pareizi nodēvēta par “sniegpulkstenīti” – panaiva, mazliet apmulsusi jaunajos apstākļos pēc Sarkanās armijas ienākšanas un ilgstošas sava vīra slēpšanas un viņas liktenis ir nežēlīgi precīzi aprakstīts; savādāk nemaz nevar būt, jo tādos apstākļos izdzīvo tikai tādi varoņi kā viņas pusmāsa operdziedātāja – piedraudēt čekas ģenerālim un saņemt prasīto – patiesi augsta klase. Tāda kaluma cilvēki velāk vadīja Patērētāju biedrības, zaga, dalījās un neiesēdās cietumos. Viņas angļu draugs – precīzs vecpuisis, kurš ir skops un iemīlējies, taču mīlestības vadīts dodas glābt savu iecerēto. Tallinas un pēckara Igaunijas apraksts – smagi precīzs, parasto cilvēku bezcerība mijas ar armijas un partijas nākotnes redzējumu. Tiešam var lasīt ar baudu. Edijs